«Kad man bija 17 gadi, es studēju un strādāju, man bija savi sapņi. Man nebija plāna kļūt par priesteri. Bet kādu dienu es iegāju draudzes baznīcā... un tur bija Dievs, kas mani gaidīja! Dievs aicina jauniešus arī šodien, dažos gadījumos tā, kā mēs pat nespējam iedomāties. Dažreiz mēs Viņu neuzklausām, jo esam pārāk aizņemti ar saviem pienākumiem, ar saviem projektiem, pat ar savām baznīcas lietām. Taču Svētais Gars mūs uzrunā arī caur sapņiem un runā uz mums caur šaubām, ko jaunieši jūt savā sirdī. Ja mēs viņus pavadīsim ceļā, redzēsim, kā Dievs ar viņiem dara jaunas lietas. Un mēs spēsim pieņemt Viņa aicinājumu tā, lai labāk kalpotu Baznīcai un mūsdienu pasaulei. Uzticēsimies jauniešiem! Un, pats galvenais, uzticēsimies Dievam, jo Viņš aicina katru no mums! Lūgsim par to, lai Baznīcas kopiena uzklausa un pieņem to jauniešu vēlmes un šaubas, kuri savā sirdī jūt aicinājumu kalpot Jēzus misijā, ejot priesterības vai Dievam veltītas dzīves ceļu!» Vaticannews.va | 
