Šajā sakarā Vatikāna mediji sarunājās ar Kultūras un izglītības dikastērija sekretāru, priesteri Karlo Marija Polvani, kurš piedāvāja dažus atskaites punktus šim tematam veltītā Svētā Krēsla dokumenta “Antiqua et Nova” izpratnei. Divas nedēļas pirms Parīzes samita, kurā Svēto Krēslu pārstāvēja sekretārs attiecībām ar valstīm un starptautiskajām organizācijām, arhibīskaps Pols Ričards Galagers, Vatikāns publicēja 35 lappušu garu dokumentu ar nosaukumu Antiqua et Nova, kurā tiek aplūkotas attiecības starp mākslīgo intelektu un cilvēka intelektu, kā arī pāvesta Franciska paustās bažas par mākslīgā intelekta ētiskajiem un antropoloģiskajiem izaicinājumiem. Vienlaikus tas ir aicinājums visai sabiedrībai prast izmantot mūsdienu inovāciju jaunās iespējas un reizē saglabāt kontroli pār mašīnām. Dokumenta, kas piesaistīja lielu uzmanību, viens no redaktoriem ir arī priesteris Polvani. Viņš intervijā Vatikāna medijiem pārdomāja jauno tehnoloģiju ietekmi, kas bija arī Parīzes samita galvenais jautājums. Polvani atzina, ka mākslīgais intelekts izraisa īstu “revolūciju”, ko var pielīdzināt 19. gs. industriālajai revolūcijai. “Mūs gaida ļoti lielas pārmaiņas, kas salīdzināmas ar industriālās revolūcijas socioloģiskajiem un antropoloģiskajiem satricinājumiem”, viņš sacīja. “Grūtāk ir prognozēt, cik lielas tās būs: vai tās būs 10 reizes lielākas, 100 reižu lielākas vai 1000 reižu lielākas?” Ņemot vērā mākslīgā intelekta izraisītā apvērsuma apmērus, Baznīca nevar klusēt. Kultūras un izglītības dikastērija sekretārs atgādināja, ka, pirmkārt, mēs nedrīkstam ne demonizēt, ne idealizēt mākslīgo intelektu. Mums ir jāsaskata ne tikai tā riskus, bet arī ieguvumus. Mums ir jāanalizē šis fenomens. Instruments, kas tagad ir mūsu rīcībā, ļoti atšķiras no citiem. Nekā tamlīdzīga cilvēces vēsturē nav bijis. Tam piemīt dažas īpašības, kādas nav piemitušas nevienam citam instrumentam. Tas ir universāls: jebkuru problēmu, ko var pārvērst skaitļos, var padarīt pieejamu mākslīgajam intelektam, kas to atrisinās. Cits jautājums ir par to, vai efektīvais atrisinājums būs cilvēcei arī tas labākais atrisinājums. Kā piemēru šīm vienas un tās pašas monētas divām pusēm priesteris Polvani minēja Košēnas slimnīcas, kas atrodas Parīzē, pieredzi. Šī slimnīca izmanto mākslīgo intelektu, lai atklātu krūts dziedzeru vēzi, kā rezultātā ir izglābtas daudzas dzīvības. Taču mēs varam arī iedomāties, ka kādu dienu izmantos šo rīku, lai bez cilvēka jeb bez ārsta ziņas noteiktu, kura sieviete tiks ārstēta pirmā. Baznīca iestājas par to, lai tiktu respektēta cilvēka personas cieņa un pievērsta īpaša uzmanība vājākajiem. Mākslīgais intelekts nedrīkstētu saasināt nevienlīdzības – atgādināja Polvani. Tāpēc jau tagad ir jāizdara izvēles politiskā, antropoloģiskā, filozofiskā un zinātniskā līmenī, lai nepieļautu šīs bīstamās sekas. Par vienām no tām neskaitāmas reizes ir brīdinājis pāvests Francisks, proti, par to, ka cilvēkam var tikt atņemta izvēles un pašnoteikšanās spēja, kas būtu pretrunā ar viņa kā personas cieņu. Ko darīt, lai mēs izvairītos no kārdinājuma domāt, ka pats mākslīgais intelekts ir kā tāds savs “demiurgs” jeb radītājs un līdz ar to dievišķā plāna konkurents? Svētā Krēsla izdotajā dokumentā “Antiqua et nova” tiek aplūkots intelekts filozofiskajā un teoloģiskajā tradīcijā un analizētas mākslīgā un cilvēciskā intelekta attiecības. Pastāv vairāki intelekta veidi. Mūsdienās mēs zinātniskā līmenī zinām, ka emocionālais intelekts nav tas pats, kas intelektuālais intelekts. Mums ir jāveic šī analīze, jo bez tās pastāv risks uzskatīt mākslīgo intelektu par atbildi visam un vienalga kam. Taču tā nav taisnība. Mākslīgajam intelektam ir jāpaliek cilvēka noteikto mērķu specifiskajos rāmjos. Dienā, kad cilvēce zaudēs kontroli pār mērķiem, tā zaudēs kontroli pār rīku, un tad radīsies briesmas. Jautāts par to, kādas attiecības veidosies starp cilvēku un mašīnu, un kā tas ietekmēs kristīgo antropoloģiju, Kultūras un izglītības dikastērija sekretārs, priesteris Karlo Marija Polvani atbildēja, ka aizvien vairāk pieaug to cilvēku skaits, kuri vēlas tikai to, ko var dot mašīnas, un tā ir problēma. Jautājums ir par to, kā cilvēks uztver tehnoloģiju un kā viņš to izmanto. Mākslīgā intelekta papildu problēma salīdzinājumā ar citiem instrumentiem, piemēram, televīziju, radio vai citiem tehnoloģiju sasniegumiem, ir tā, ka tas darbojas pats. Atšķirībā no radio vai televizora, kas man ir jāizslēdz un jāieslēdz, mākslīgais intelekts, tiklīdz tas ir ieprogrammēts kādas problēmas risināšanai, turpinās to darīt, un ne tikai turpinās to darīt, bet kļūs arvien spējīgāks to darīt, jo būs uzkrājis vairāk detaļu un datu. Tā programmatūra darbosies arvien labāk un labāk. Tādējādi risks pastāv tanī, ka mākslīgais intelekts darbosies neatkarīgi no mūsu gribas un kontroles. Sarunas turpinājumā Vatikāna eksperts mākslīgā intelekta jautājumos pieskārās šī jaunā rīka draudiem ticībai un atbildēja uz jautājumu, vai tas izmainīs mūsu attiecības ar Dievu. Viņš norādīja, ka veids, kādā mākslīgais intelekts varētu skart ticības jautājumus, būtu saistīts ar to, kā mēs uztveram sevi kā cilvēkus un kā kristiešus, īpaši kā katoļus. Mēs, katoļi, dabu uztveram kā žēlastības trauku. Žēlastība un daba nekad nav pretrunā. Vienīgais, kas rada problēmu, ir grēks. Tāpēc, ja ir kāds līdzeklis jeb rīks, kas izmaina veidu, kā mēs uztveram savu cilvēcisko dabu, tad pastāv arī risks, ka mēs citādi uztversim arī žēlastību un attiecības starp žēlastību un dabu. Tie ir ļoti klasiski jēdzieni. Mēs atgriežamies pie Aristoteļa un Svētā Akvīnas Toma. Nav nekā jauna zem saules. Tikai ne Aristotelis, ne Toms nevarēja iedomāties, ka varētu būt tāda mašīna, kas liktu cilvēkam domāt, ka viņš ir citādāks. Kā galēju piemēru priesteris Polvani minēja tos, kuri tic transhumānismam. Transhumānisms ir filozofiska kustība, kuras pamatā ir pieņēmums, ka cilvēks var attīstīties un pilnveidoties līdz pat bezgalībai, pateicoties labumiem, ko sniedz zinātniskie un tehnoloģiskie atklājumi. Šīs kustības piekritēji uzskata, ka homo sapiens ir vienkārši dzīvnieks kā jebkurš cits, un ka mākslīgais intelekts palīdzēs viņam kļūt par citu homo, par pārcilvēku. Tas, protams, nozīmētu iznīcināt cilvēku. Tas nozīmētu noliegt, ka cilvēkam tieši kā cilvēkam bija privilēģija redzēt savu Dievu iemiesojamies cilvēkā. Runājot par mākslīgā intelekta nākotni, mēs to noteikti varam saistīt ar cerību. Mums jādzīvo ar cerību, ka šis jaunais instruments tiks labi izmantots. Ar to mēs varēsim izdarīt daudz laba. To varam pielietot visdažādākajos veidos, lai padarītu cilvēkus labākus. Piemēram, tā vietā, lai radītu sociālo nevienlīdzību, mākslīgais intelekts var tikt izmantots nevienlīdzības mazināšanai. Izglītības jomā to var izmantot gan labi, gan slikti. Daudzi skolēni to izmanto, lai uzrakstītu eseju trīs minūtēs. Tomēr pozitīvā puse ir tā, ka daudzviet pasaulē cilvēki, kuriem nav piekļuves bibliotēkām, pateicoties mākslīgajam intelektam, varēs piekļūt bagātīgam materiālu klāstam un izglītoties. Sarunas noslēgumā Kultūras un izglītības dikastērija sekretārs atzina, ka mākslīgais intelekts var lieliski kalpot arī evaņģelizācijai. Vaticannews.va
Foto: Unsplash.com/Steve Johnson |
