ASV bīskapiem adresētā vēstule ir iedalīta 10 punktos. Pirmajā tiek atgādināts par Izraēļa tautas ceļojumu no verdzības uz brīvību, kā tas ir aprakstīts Izceļošanas grāmatā. Vadoties pēc tās, pāvests aicina “raudzīties uz mūsdienu migrācijas realitāti kā uz izšķirošu brīdi vēsturē, lai apliecinātu ne tikai mūsu ticību Dievam, kurš vienmēr atrodas tuvu, ir iemiesojies, migrants un bēglis, bet arī uz katras cilvēciskas personas nebeidzamo un transcendento cieņu.” “Šie vārdi, ar kuriem pie jums vēršos, nav mākslīgs veidojums,” turpina Francisks otrajā vēstules punktā. Viņš atgādina, ka pat paviršs ieskats Baznīcas Sociālajā mācībā liek saprast, ka Jēzus Kristus ir patiess Emanuels. Arī Viņš iepazina smagu pieredzi, kad tika padzīts no savas zemes dzīvībai draudošo briesmu priekšā. Arī Viņam bija jāmeklē patvērums svešā sabiedrībā un kultūrā. Arī Dieva Dēls, kurš kļuva Cilvēks, izvēlējās piedzīvot imigrācijas drāmu. Francisks atgādina pāvesta Pija XII vārdus, ar kuriem viņš sāka Apustulisko Konstitūciju par migrantu aprūpi: “Nācaretes ģimene trimdā, Jēzus, Marija un Jāzeps, kuri emigrēja uz Ēģipti un tur patvērās, lai izvairītos no ļauna ķēniņa dusmām, ir piemērs un mierinājums visu laiku un zemju migrantiem un ceļiniekiem, visiem bēgļiem, kuri vajāšanu, vai nepieciešamības dzīti, ir spiesti atstāt savu dzimto zemi, mīļoto ģimeni un dārgos draugus, un doties uz svešu zemi.” “Līdzīgā veidā mīlēdams visus ar universālu mīlestību, Jēzus Kristus mūs māca atzīt katras cilvēciskas būtnes cieņu bez izņēmuma,” norāda pāvests vēstules 3. punktā. Viņš paskaidro, ka runājot par “nebeidzamu un transcendentu” cieņu, Baznīca vēlas uzsvērt, ka vissvarīgākā vērtība, kas piemīt cilvēkam, ir pārāka par jebkuru juridisku normu, kas regulē dzīvi sabiedrībā. “Tāpēc visi kristieši un labas gribas cilvēki ir aicināti pārdomāt par publisko politikas normu likumību cilvēka personas cieņas un viņa pamattiesību gaismā, un nevis otrādi,” uzsvērts pāvesta vēstulē Amerikas Savienoto Valstu bīskapiem. 4. punktā Francisks atzīmē, ka viņš uzmanīgi seko līdzi milzīgajai krīzei, kas norisinās šajā zemē līdz ar masu deportāciju programmas uzsākšanu. Vēstulē uzsvērts, ka pareizi audzināta sirdsapziņa nevar neizdarīt kritisku spriedumu un neizteikt izteikt savu nepiekrišanu pret jebkādiem mēriem, kas dažu migrantu nelegālo statusu apslēptā, vai skaļā veidā pielīdzina noziegumam. Tajā pašā laikā pāvests aicina atzīt nācijas tiesības aizsargāties un pasargāt kopienu no tiem, kuri ir pastrādājuši smagus noziegumus savas uzturēšanās laikā kādā zemē, vai pirms ierašanās tajā. To pateicis, pāvests norāda, ka deportēt cilvēkus, kuri daudzos gadījumos ir atstājuši savu zemi galējās nabadzības, nedrošības, paverdzināšanas, vajāšanu, vai smagu vides postījumu dēļ, iedragā daudzu vīriešu un sieviešu, kā arī veselu ģimeņu cieņu, un noliek tos īpašas nedrošības un nespējas aizsargāties stāvoklī. Vēstules 5. punktā tiek norādīts, ka “autentiski tiesiska valsts sevi pierāda tieši tajā, ka tā ar cieņu izturas pret visiem cilvēkiem, jo īpaši pret nabadzīgākajiem un atstumtajiem”. Tāpat kā vairākkārt iepriekš, Francisks atgādina, ka patiess kopējais labums tiek sasniegts tad, kad sabiedrība un valdība radoši un ievērojot visu cilvēku tiesības, pieņem, aizsargā, rūpējas par cieņas veicināšanu un integrē vājākos, neaizsargātākos un vieglāk ievainojamos. “Tas netraucē attīstīt politiku, kas reglamentē sakārtotu un legālu migrāciju,” teikts vēstulē ASV bīskapiem, “tomēr, šāda attīstība nevar notikt, privileģējot vienus un upurējot citus.” “Tas, kas tiek veidots, pielietojot spēku, nevis patiesību par vienlīdzīgu katras cilvēciskas būtnes cieņu, sākas slikti un beigsies slikti,” brīdina Francisks. Vēstules 6. punktā pāvests atzīmē, ka tikai apliecinot visu cilvēku nebeidzamo cieņu, nobriest cilvēciskā un kopienas identitāte. Kristīgā mīlestība nav koncentriska interešu ekspansija, kas maz pamazām izplešas pār citām personām un personu grupām. Citiem vārdiem runājot, cilvēciskā persona nav vienkāršs indivīds, relatīvi ekspansīvs, kuram piemīt kādas filantropiskas jūtas. Svētais tēvs paskaidro, ka cilvēciskā persona ir subjekts, kurš ir apveltīts ar cieņu, kas caur attiecībām ar citiem, jo īpaši nabadzīgākajiem, pakāpeniski var sasniegt savas identitātes un paaicinājuma briedumu. “Patieso “ordo amoris”, kas ir jāveicina, atklājam, neatlaidīgi pārdomājot līdzību par “Labo samarieti”, jeb mīlestību, kas veido pret visiem atvērtu brālīgumu, kuram nav izņēmumu,” teikts vēstulē. 7. punktā pāvests atzīmē, ka “raizes par personīgo, kopienas, vai nacionālo identitāti, neievērojot iepriekš teikto, ved pie ideoloģiska kritērija, kas izkropļo sabiedrības dzīvi un uzspiež stiprāko personu gribu kā patiesības kritēriju.” 8. punktā Francisks atzinīgi novērtē ASV bīskapu pūliņus, strādājot ciešā kontaktā ar migrantiem un bēgļiem, sludinot Jēzu Kristu un veicinot cilvēku pamattiesības. Viņš novēl, lai Dievs bagātīgi viņus atalgo par visu, ko tie dara, sargājot un aizstāvot tos, kuri tiek uzskatīti par mazāk vērtīgiem, mazāk nozīmīgiem un mazāk cilvēciskiem. 9. punktā Romas bīskaps aicina visus Katoliskās Baznīcas ticīgos, kā arī visus labas gribas vīriešus un sievietes nepadoties naratīviem, kas diskriminē un uzliek nevajadzīgas ciešanas brāļiem un māsām migrantiem un bēgļiem. “Ar žēlsirdību un skaidrību esam aicināti dzīvot solidaritātē un brālīgumā, veidot tiltus, kas aizvien vairāk tuvina, izvairīties no mūriem un sekojot Jēzus Kristus piemēram, savu dzīvi iemācīties ziedot par visu cilvēku pestīšanu. Visbeidzot, 10. vēstules punktā pāvests pamudina lūgt Gvadalupes Dievmāti, lai viņa sargā cilvēkus un ģimenes, kuras dzīvo bailēs un sāpēs par migrāciju, vai deportāciju. “Lai “Virgen morena”, kura prata panākt tautu izlīgšanu, kad starp tām bija izveidojies ienaids, visiem ļauj no jauna satikties kā brāļiem un māsām viņas apskāvienā un spert soli uz priekšu, ceļot brālīgāku, iekļaujošāku un visus cienošu sabiedrību.” Vēstuli Amerikas Savienoto Valstu bīskapiem pāvests Francisks ir datējis ar 10. februāri. Vaticannews.va |
