Dārgie brāļi un māsas, Jēzus bērnības evaņģēliskajos aprakstos ir epizode, kas raksturīga Mateja stāstījumam: gudro no Austrumiem apmeklējums. Zvaigznes, kas daudzās kultūrās ir zīme par izcilu cilvēku piedzimšanu, pamudināti, gudrie vīri no Austrumiem devās ceļā, precīzi nezinot sava ceļojuma galamērķi. Tie ir "magi", "zvaigžņu tulki", cilvēki, kas nepieder pie izvēlētās tautas. Pagājušajā reizē mēs runājām par Betlēmes ganiem, kuri jūdu sabiedrībā bija atstumti, jo tika uzskatīti par "nešķīstiem", bet šodien mēs sastopamies ar citu kategoriju - svešzemniekiem, kuri nekavējoties dodas ceļā, lai izrādītu cieņu Dieva Dēlam, kurš ir ienācis cilvēces vēsturē ar pilnīgi jaunu karaliskumu. Tāpēc Evaņģēlijos skaidri teikts, ka nabadzīgie un svešinieki ir vieni no pirmajiem, kas tiek aicināti satikt Dievu, pasaules Glābēju, kas atklājies bērna veidolā. Tiek uzskatīts, ka gudrie no Austrumiem pārstāv gan pirmatnējās rases, ko radīja trīs Noasa dēli, gan trīs senatnē zināmos kontinentus: Āziju, Āfriku un Eiropu, gan arī trīs cilvēka dzīves posmus: jaunību, briedumu un vecumu. Tie ir cilvēki, kas nestāv uz vietas, viņi, līdzīgi Bībelē pieminētām Dieva aicinātām personām, jūt vēlmi kustēties, doties ceļā. Tie ir cilvēki, kas prot raudzīties tālāk par sevi, viņi prot raudzīties augšup. Debesīs uzlecošā zvaigzne mudina viņus doties ceļā uz Jūdas zemi, uz Jeruzalemi, kur viņi satiek ķēniņu Hērodu. Viņu naivums un paļāvība, lūdzot informāciju par jaundzimušo jūdu ķēniņu, saduras ar Hēroda viltību, kurš, baidoties zaudēt troni, nekavējoties cenšas tikt skaidrībā, sazinoties ar Rakstu mācītājiem un pieprasot tiem veikt izmeklēšanu. Tādā veidā zemes valdnieka vara parāda visu savu vājumu. Eksperti, labi zinot Svētos Rakstus, norāda ķēniņam uz vietu, kur saskaņā ar Mihas pravietojumu būtu jāpiedzimst Izraēļa tautas vadonim un ganam (Mih 5, 1). Šī vieta ir mazā Betlēme, nevis lielā Jeruzaleme! Apustulis Pāvils atgādina korintiešiem: "Dievs izredzēja pasaules nespēcīgos, lai apkaunotu stipros" (1Kor 1, 27). Taču Rakstu mācītāji, kuri precīzi zina Mesija piedzimšanas vietu, norāda ceļu citiem, bet paši nekustas! Patiesībā nepietiek pazīt pravietiskos tekstus, lai noskaņotos uz dievišķajām frekvencēm, ir jāļauj Dieva Vārdam atdzīvināt sevī ilgas meklēt, iedegt vēlmi redzēt Dievu. Šajā brīdī Hērods slepus, kā rīkojas maldinātāji un varmākas, jautā gudrajiem no Austrumiem precīzu zvaigznes parādīšanās brīdi un mudina viņus turpināt ceļu un pēc tam atgriezties, lai sniegtu viņam ziņas, lai arī viņš varētu doties un pielūgt jaundzimušo ķēniņu. Tiem, kas ir pieķērušies varai, Jēzus nav cerība, kas būtu jāsveicina, bet gan drauds, kas jānovērš! Kad gudrie vīri dodas ceļā, zvaigzne atkal parādās un aizved viņus pie Jēzus, kas ir zīme, ka radība un pravietiskais vārds ir alfabēts, ar kuru Dievs uzrunā un ļauj sevi atrast. Ieraugot zvaigzni, vīrus piepilda liels prieks, jo Svētais Gars, kas aizkustina ikviena cilvēka sirdi, kurš patiesi meklē Dievu, piepilda to ar prieku. Ienākuši namā, gudrie no Austrumiem nometas zemē, pielūdz Jēzu un dāvina Viņam dārgas dāvanas, kas ir cienīgas ķēniņam, cienīgas Dievam. Kāpēc? Ko viņi redz? Kāds seno laiku autors raksta: "Viņi redz pazemīgu, mazu un trauslu miesu, kurā iemiesojies Vārds, bet dievišķības godība nav no viņiem apslēpta. Viņi redz zīdaini, bet pielūdz Dievu" (Cromazio di Aquileia, Mateja evaņģēlija komentārs 5, 1). Tādējādi gudrie no Austrumiem kļūst par pirmajiem ticīgajiem starp visiem pagāniem, par Baznīcas tēlu, kas sapulcināta no visām valodām un tautām. Dārgie brāļi un māsas, iesim arī mēs Trīs ķēniņu skolā, šo "cerības svētceļnieku" skolā, kuri ar lielu drosmi vērsa savus soļus, savu sirdi un savu īpašumu pret To, kurš ir ne tikai Izraēļa, bet arī visu tautu cerība. Mācīsimies pielūgt Dievu Viņa mazumā, Viņa ķēnišķībā, kas mūs nenospiež, bet atbrīvo un ļauj mums kalpot ar cieņu. Un dāvināsim Viņam visskaistākās dāvanas, apliecinot savu ticību un mīlestību. Vaticannews.va
Foto: Bērni Epifānijas svētkos Sv.Pētera laukumā |
