Sākumā viņš kalpoja Rīgas Svētā Alberta draudzē līdz 1963. gadam. 1969. gadā beidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un uzsāka darbu Iekšlietu struktūrās. Iesākumā strādāja kā operatīvais pilnvarotais, vēlāk kā vecākais inspektors kriminālizmeklēšanā. Tad darbs tika turpināts Rīgas pilsētas Maskavas rajona Iekšlietu daļas priekšnieka pirmā vietnieka amatā. No 1990. gada līdz atvaļināšanai no dienesta strādājis par Nelikumīgi represēto pilsoņu reabilitācijas galveno speciālistu. Šajā laikā pateicoties viņam tika reabilitēti tūkstošiem cilvēku. Šo reabilitēto ģimeņu piederīgie viņam ir pateicīgi, ne tikai šodien, bet vienmēr. Pr. Bojārs ir arī apbalvots ar Barikāžu piemiņas zīmi. Materiālā, kas tika publicēts izdevumā “Katoļu Baznīcas Vēstnesis” 2007.gadā, atzīmējot 75 gadu jubileju, par šo laiku, viņš pats saka: “Man par savu pagātni nav noslēpumu un nav kauns. Jūtos gandarīts, ka, strādājot tā laika Iekšlietu ministrijas struktūrās, – nejaukt ar Valsts drošības komiteju! – varēju cīnīties ar kriminālnoziedzniekiem. Pārsvarā tie bija zagļi un laupītāji.” 1994. gadā Konstantīns Bojārs no civilā darba atgriezās baznīcā un turpināja priestera gaitas, kļūdams par Ogres katoļu draudzes prāvestu. 1995. gadā viņš tika nozīmēts par Ogres, Salaspils un Birzgales draudzes prāvestu. Šī kalpojuma laikā priesteris veica jaunu draudžu izveidošanu tā laika Ogres rajonā. K. Bojārs nodibināja Ogres, Suntažu, Meņģeles, Ķeipenes, Jumpravas, Mazozolu, Lēdmanes, Ikšķiles, Ropažu, Birzgales, Ķeguma, Taurupes, Lauberes, Ogresgala, Madlienas un Tomes Katoļu draudzes. Uzstādīja krustus galvenajos Ogres rajona krustojumos kā simbolu kristietības nozīmei Latvijas vēsturē. Pateicoties viņam, Katoļu Baznīcai tika atgūta Sv. Meinarda sala. Sadarbībā ar Juri Savicki, viņš nostiprināja šīs salas krastus, uzstādīja krustu un altāri, kas līdz šai dienai ir liecība par kristietības pirmsākumiem Latvijā. Viņš panāca salas juridiskā statusa nozīmi kā kultūras vēstures piemineklis. Pr. Bojārs ik gadu uz Sv. Meinarda salas organizēja kristības un laulības neskaitāmi daudz cilvēkiem. Katru gadu uz Sv. Meinarda salas tika organizēti lieli svētki par godu sv. Meinardam. Viņš atbalstīja katoļu preses izdevniecību. Ar viņa atbalstu tika izdotas Katoļu Baznīcas grāmatas un katehismi. Pr. Konstantīns nodibināja Ogres Sv. Meinarda Katoļu pamatskolu. Viņa kalpojuma laikā tika ieviestas ticības mācības nodarbības visās tā laika Ogres rajona skolās. Pr. K. Bojārs uzbūvēja dievnamus Ogrē, Ikšķilē, Salaspilī, Lēdmanē (unikāla guļbūves baznīca Latvijā) un Suntažos. Viņš bija dedzīgs sv. Meinarda kulta ieviešanas apustulis Latvijā. Līdz pat šai dienai Ogres Sv. Mienarda Katoļu baznīcā pirms Sv. Mises tiek dziedāta sv. Meinarda himna. Pateicoties Jura Savicka kungam, sadarbībā ar Pr. Konstantīnu Bojāru, tika uzcelts Svētā Meinarda piemineklis Ikšķilē. Pēc šī pieminekļa tapšanas ar Jura Savicka kunga atbalstu tapa arī skaistā Ikšķiles Sv. Meinarda Katoļu baznīca. Pr. Konstantīns Bojārs bija labs un stingrs garīgais tēvs, viņa kalpojuma laikā daudzi garīdznieki tika nozīmēti iziet savu priesterisko kalpojuma formāciju tieši pie viņa, kā piemēram: pr. Lauris Malnačs, pr. Ivars Babris, pr. Gaitis Dubults, pr. Ilmārs Tolstovs, Diakons Renārs Circenis, pr. Juris Zarāns, pr. Filips Davidovičs, pr. Vitolds Kokars, pr. Andris Solims, pr. Andris Priede, pr. Emils Krupenikovs, pr. Gregors Ķibulis un pr. Andrejs Trapučka. Priesteris katrai dienai saviem vikāriem sagatavoja dienas plānu. Viņam bija stingrs atskaites punkts par mērķiem un plānu sasniegšanu. Bez ilūzijām. Ir jāiet un jādara. Visi garīdznieki brauca apmeklēt draudzes teritorijās esošos ticīgos, kā arī vēl Baznīcai nepiederošas ģimenes un mājsaimniecības. Viņa mērķis bija – Evaņģelizēt! Prāvests sasniedza rezultātu, ka Ikšķiles pilsētā iela, kas ved uz Karmelīšu māsu klosteri, tika nodēvēta par Bīskapa Meinarda ielu. Prāvests bija kā precīzs pulkstenis grēksūdzes krēslā, jo to viņš uzskatīja par būtiskāko sagatavošanos Sv. Misei. Pr. Bojārs daudz laika pavadīja lūdzoties pirms un pēc Sv. Mises. Rožukronis bija viņa ikdiena (uz ceļiem). Prāvesta sapnis, kurš vēl nav piepildīts līdz galam, bet ko viņš loloja vēl esot uz nāves gultas bija – Aloizija Broka fonds un piemineklis viņam. Priestera Konstantīna Bojāra pēdējie vārdi bija: “Te Deum (Tev Dievs) ….” Mūžīgo mieru dod viņam, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņam! "Svētā Meinarda mantojuma fonds" | 
