Kopā ar bijušo Francijas ārlietu ministru Robēru Šūmanu, kuru jau pāvests Francisks pasludināja par godināmo, un Vācijas kancleru Konrādu Adenaueru pēc Otrā pasaules kara Alčide bija viens no vienotas Eiropas projekta virzītājiem, iedvesmojoties no kristīgā humānisma vērtībām. Viņš bija Itālijas Kristīgo demokrātu partijas vadošā figūra. Eiropas projekta kristīgās saknes Intervijā “ACI Prensa” tēvs Manuels Barrios Prieto, Eiropas Savienības bīskapu konferenču komisijas (COMECE) ģenerālsekretārs, dalījās savā sajūsmā, uzsverot, ka divi no dibinātājiem ir kanonizācijas procesā. “De Gasperi vienmēr bija dialoga cilvēks, kurš arī piedzīvoja grūtus laikus. Es uzskatu, ka šis progress viņa beatifikācijas procesā apliecina, ka Eiropas projekta saknes ir kristīgās saknes,” viņš teica. Spāņu priesteris, kuram ir teoloģijas doktora grāds un grāds klīniskajā psiholoģijā, uzsvēra, ka “providence” ļāva šiem trim politiķiem likt pamatus Eiropai, “kurā tiek ievērotas cilvēktiesības, veicināta personas cieņa un kopības izjūta, kas bija De Gasperi pamattēma”. Pēc Barriosa domām, itāļu politiķa, kurš no 1945. līdz 1953. gadam bija Itālijas premjerministrs, garīgā mantojuma pamatā - kā to jau uzsvēra pāvests Pijs XII un svētais Pāvils VI - bija pārliecība, ka “politika ir augsta labdarības forma, ja tā tiek īstenota kā kalpošana”, un šis vēstījums, pēc priestera domām, “joprojām ir fundamentāls mūsdienu pasaulē”. De Gasperi “strādāja, lai īstenotu kopienas ideju, un bija patiess dialoga piemērs, pat ar saviem politiskajiem pretiniekiem, par ko viņam nācās ciest,” norādīja Barriosa. Pēc viņa domām, Eiropas projekta dibinātājus iedvesmoja Baznīcas sociālā doktrīna, kas ietekmēja pirmos soļus projektā, kas nu ir kļuvis par Eiropas Savienību. Itālijas politiķis “tiecās pēc visu kopīgā labuma: cilvēka cieņas, ģimenes cieņas un kopienas cieņas, bet pāri visam - cilvēka cieņas kā politiskās darbības pamatprincipa,” viņš teica. Lai gan kristīgās Eiropas vērtības, ko aizstāvēja De Gasperi, dažkārt netiek atzītas vai arī tās netiek pieprasītas, priesteris sacīja, ka tās joprojām ir Eiropas pamats. “Tas, kas mums, kristiešiem, ir jādara, ir jāveicina to popularizēšana, jo īpaši tik sarežģītā laikā kā šis, kad Eiropā notiek konflikti, karš un ģeopolitiska spriedze,” viņš norādīja. Kopīga armija Eiropai Pašreizējā Eiropas kontekstā De Gasperi "tiektos uz dialogu ar visiem un Eiropas kopējo labumu, kā arī uz vienotību dažādībā," sacīja Barrioss, uzsverot, ka "viņš bija ļoti apņēmies meklēt arī aizsardzības kopienu". “Viņš vēlējās veicināt kopīgu aizsardzību, kopīgu Eiropas armiju, lai Eiropa varētu sevi aizsargāt. Projekts galu galā neizdevās, galvenokārt tāpēc, ka Francija to neatbalstīja, taču viņam tas bija svarīgi. Tāpēc pašreizējā kontekstā, kurā mēs dzīvojam, kad ir tik daudz spriedzes, ja viņš būtu dzīvs, viņš kaut kādā veidā to darītu vēlreiz.” Pēc priestera teiktā, De Gasperi saknes un kultūra - gan austriešu, gan itāļu - veidoja viņa personības iezīmes. Viņš arī uzsvēra, ka itāļu politiķis bija ģimenes cilvēks “un īsts kristietis ar sirdsapziņas brīvību”. 1932. gadā, kad viņš bija Itālijas Tautas partijas vadītājs, fašistiskā diktatora Benito Musolīni režīms viņu arestēja. Lai gan viņam tika piespriests četru gadu cietumsods, pateicoties Vatikāna starpniecībai, viņš izcieta 16 mēnešus. Barrios atzīmēja, ka Gasperi cietumā rakstītās vēstules, kas, viņaprāt, ir “ļoti iedvesmojošas”, būs būtisks elements viņa beatifikācijas procesā. Diecēzes izmeklēšana Noslēguma ceremonija notika 28. februāra rītā Laterāna apustuliskajā pilī Romā, pāvesta Franciska Romas diecēzes vikāra kardināla Baldassare Reina vadībā, kurš atzīmēja, ka De Gasperi "kristīgā labdarība bija konkrēts tikums, kas jāiedzīvina politiskajā dzīvē". Diecēzes izmeklēšanu ierosināja Itālijas Trento arhidiecēzes baznīcas tribunāls. Svēto lietu dikastērijas prefekts kardināls Marčello Semeraro pēc tam, kad bija saņēmis gan Trento arhibīskapa, gan Reinas arhibīskapa piekrišanu, ir pārsūtījis reskriptu, piešķirot kompetences nodošanu Romas diecēzei. Catholicnewsagency.com
Foto: Democrazia Cristiana/Wikimedia Commons | 
