Vatikāna jaunais žurnāls “Piazza San Pietro” turpina veicināt dialogu starp pāvestu Francisku un ticīgajiem. Jaunākajā izdevuma numurā pāvests atbild itālietei Katijai, kura cīnās ar sāpēm, ko viņai sagādājusi vīra neuzticība. Katija ar neviltotu atklātību raksta par savu cīņu: “Es atklāju, ka mans vīrs vairāk nekā gadu mani krāpa ar jaunāku sievieti. Iemesls? Kad jautāju par bērnu, viņš atbildēja, ka šobrīd nav tam gatavs. Neskatoties uz milzīgajām sāpēm, es izvirzīju mūsu laulību pirmajā vietā un mēģināju atjaunot uzticību un cerību, lūdzot Svēto Garu, lai Viņš man dod spēku piedot. Es redzēju viņu sirsnīgi nožēlojam izdarīto, viņš kļuva tuvāks ticībai, sākot katru dienu ar mani kopā lūgties un svētdienās pavadot mani uz Misi. Bet viņš turpināja man melot, visus šos mēnešus būdams kopā ar citu un vienojoties ar viņu par meliem, lai apslēptu visnopietnākās lietas. Es jūtos ievainota, pazemota un apjukusi. Kā man atrast spēku to visu piedot? Kā es varu atkal uzticēties viņa vārdiem? Kā es varu izdzēst no savas sirds atmiņas pāridarījumu, ko viņš izdarīja ar citu sievieti, pat mūsu pašu mājās? Savā sirdī jūtu, ka joprojām mīlu viņu. Es tikai gribu zīmi, kaut ko, kas man liek saprast, ka piedot nepiedodamo ir pareizi, ka es neesmu zaudējusi pašcieņu un ka Dievs ir man blakus un atbalsta." Ja ir mīlestība, mīlestība dziedina un ārstē Pāvests atbildot raksta: "Dārgā Katija, nav viegli piedot, it īpaši, ja esi nodots mīlestībā, vārdos, uzticībā. Evaņģēlijā Jēzus mudina mūs vienmēr piedot, kā lasām Mateja evaņģēlijā (Mt 18,21-35). Dievs mums vienmēr piedod un vēlas, lai mēs darītu to pašu. Kā jau rakstīju "Amoris laetitia" (2016. gada apustuliskais pamudinājums pēc Sinodes par ģimeni) ceturtajā nodaļā, mīlestība pārsniedz taisnīgumu un tiek dota par brīvu, jo mēs esam saņēmuši par brīvu un par velti mēs dodam (skat. Mt 10,8). Katrs stāsts tomēr ir īpašs, atšķirīgs, unikāls. Piedošana ir brīva, personiska rīcība, kas smeļas spēku no Dieva gara, žēlastības un mīlestības. Jūsu jautājums, Katija, būtībā liek mums saprast, ka jautājums par piedošanu, kas, es atkārtoju, vienmēr ir dāvana un personisks un cilvēcisks akts, ir arī jautājums, kas atšķiras no laulības stāsta pozitīvās dinamikas. Šie aspekti var būt savstarpēji saistīti (viens otru stiprina, un otrādi), taču jāņem vērā arī personīgais piedošanas ceļš, kas dziedē brūces un izskauž jebkādu naidu un spriedumus par otra cilvēka dzīvi, attiecībā uz laulības pārbaudi, kas saistīta ar dzīvošanu kopā mīlestībā un patiesībā, un kurai ir sava autonomija, kas ir neatkarīga no piedošanas spējas. "Dažos gadījumos," kā tas ir minēts "Amoris laetitia" 6. nodaļā (241. p.), "savas cilvēka cieņas un bērnu ineterešu apsvērumi liek noteikt stingras robežas otra laulātā pārmērīgajām prasībām, lielai netaisnībai, vardarbībai vai ilgstoši paustai necieņai". Jāatzīst, ka “ir gadījumi, kad šķiršanās ir nenovēršama. Dažreiz tā pat var kļūt morāli nepieciešama, kad runa ir par vājākā laulātā vai mazu bērnu glābšanu no smagām traumām, ko rada ņirgāšanās, varmācība, pazemošana, izmantošana, ignorēšana vai vienaldzība". Jūs lūdzat zīmi, lai saprastu, ka piedot nepiedodamo ir pareizā lieta. Jā, tas ir pareizais, bet ne vienīgais, kas jādara. Katija, vēlreiz izlasiet arī ceturto nodaļu no "Amoris laetitia". Mīlestība laulībā vienmēr jāpilnveido, raugoties uz Jēzu, uz Mariju, uz sv. Pāvila tā saukto “Mīlestības himnu”. Ja ir mīlestība, mīlestība spēj paciest, dziedināt, atjaunot." Cerības zīme Tomēr pāvests arī piedāvā Katijai ceļu uz priekšu. Viņš mudina viņu aicināt vīru doties “pavadības ceļojumā” - meklēt vadību pie kristīga pāra, kas sniedz atbalstu laulības krīzes situācijās, apmeklēt konsultācijas un atrast kopienu, kas veicina dziedināšanu. Draudzēs ir laulātie pāri, kas veic šo kalpojumu, dažreiz ar specifiskām zināšanām (konsultēšana vai psiholoģiskais atbalsts). Dažkārt šie pāri paši ir pārvarējuši smagas situācijas un tagad dzīvo mierīgi. Un ir svarīgi viņus uzklausīt. "Varbūt šī ir zīme, kuru Jūs lūdzat," raksta pāvests. "Protams, tas nebūs viegli, taču kopā jūs varat piedzīvot patiesas laulības pārvērtības. Ar lūgšanu un piedošanu, kas ceļ un stiprina katra cilvēka atgriešanos, labais aug un var pārvarēt jebkuru ļaunumu. Dievam nekas nav neiespējams." Noslēdzot uz personiskas nots, pāvests apliecina, ka lūdzas par viņu: “Cerēsim, ka Jūsu vīrs izvēlēsies šo ceļu. Ja mīlestība joprojām ir klātesoša starp laulātajiem, mīlestība var sadziedēt ikvienu brūci un atjaunot laulību. Es lūgšu par jums, Katija. Lūdzu, neaizmirstiet lūgties par mani.” Aleteia.org
Ilustratīvs foto: Unsplash/Klara Kulikova | 
