Starptautiska zinātnieku komanda profesora Garika V. Alena vadībā no Glāzgovas Universitātes Skotijā veiksmīgi atguvusi 42 zudušas lapas vienam no nozīmīgākajiem Jaunās Derības manuskriptiem, kas pazīstams kā Kodekss H (Codex H). Universitātes Mākslas un humanitāro zinātņu koledža 24. aprīlī paziņoja, ka šis kodekss — sestā gadsimta Svētā Pāvila vēstuļu kopija — daļēji tika pazaudēts pēc tam, kad 13. gadsimtā tas tika izjaukts Lielās Lavras klosterī, kas atrodas Atona (Atosa) kalnā Grieķijas ziemeļos. Tā lapas tika izmantotas kā iesiešanas materiāls un priekšlapas citās grāmatās, kā rezultātā manuskripta fragmenti tika izkaisīti pa bibliotēkām dažādās Eiropas valstīs. “Pārmaiņas nāca no svarīga sākuma novērojuma: mēs zinājām, ka kādā brīdī manuskripts tika pārrakstīts ar jaunu tinti. Jaunās tintes ķīmiskās vielas radīja ‘pārneses’ bojājumus pretējām lapām, būtībā veidojot teksta spoguļattēlu uz pretējās lapas, dažkārt atstājot pēdas vairāku lapu dziļumā — tās ar neapbruņotu aci ir tik tikko saskatāmas, bet ļoti skaidri redzamas ar jaunākajām attēlveidošanas tehnoloģijām,” skaidroja Alens. Pateicoties metodei, ko sauc par multispektrālo attēlveidošanu, pētnieki spēja atgūt tekstus, kas fiziski vairs nepastāv. Tas ļāva viņiem “no katras fiziskās lapas iegūt vairākas lapas ar informāciju”, piebilda eksperts. Lai nodrošinātu vēsturisko precizitāti, komanda izmantoja arī Parīzē veiktās radioaktīvā oglekļa datēšanas analīzes, apstiprinot pergamenta izcelsmi sestajā gadsimtā. Lai gan atgūtie teksti satur jau zināmus fragmentus no Pāvila vēstulēm, šis atklājums sniedz jaunus pavedienus par to, kā Jaunā Derība tika nodota un izprasta senatnē. Kā norādīja Alens: “Ņemot vērā, ka Kodekss H (Codex H) ir tik nozīmīgs liecinieks mūsu izpratnei par kristīgajiem Rakstiem, jebkādu jaunu pierādījumu atklāšana — nemaz nerunājot par tik lielu apjomu — par to, kā tas sākotnēji izskatījās, ir patiesi monumentāla.” Starp galvenajiem atklājumiem ir seni nodaļu saraksti, kas tiek uzskatīti par senākajiem zināmajiem Svētā Pāvila vēstuļu iedalījumiem un ievērojami atšķiras no mūsdienu šo tekstu sadalījuma. Turklāt fragmenti atklāj, kā sestā gadsimta rakstveži laboja un anotēja svētos tekstus, kā arī viduslaiku praksi atkārtoti izmantot manuskriptus, kad tie bija nolietojušies. Projekts bija iespējams, pateicoties Templeton Religion Trust un Apvienotās Karalistes Mākslas un humanitāro zinātņu pētniecības padomes finansējumam sadarbībā ar Lielo Lavras klosteri. Drīzumā tiks publicēts Kodeksa H drukātais izdevums, savukārt digitālā versija pirmo reizi gadsimtu laikā jau ir pieejama sabiedrībai. Kā uzsvērusi Glāzgovas Universitāte, šis atklājums ne tikai ļauj atgūt daļu no sena manuskripta, bet arī sniedz labāku izpratni par Bībeles nodošanas dzīvo vēsturi gadsimtu gaitā. Ewtnnews.com
Ilustratīvs foto: Unsplash.com/Aaron Burden | 
