- Daži cilvēki domā, ka, ja jau dvēsele ir laimīga pēc nāves, tad taču miesas augšāmcelšanās nav vajadzīga.
Jēzus laikos tā runāja saduceji, bet Jēzus viņus pārliecināja, ka viņi maldās. - Jā, tagad atcerējos. Saduceji bija izdomājuši stāstiņu par sievieti, kurai bija septiņi vīri un visi pēc kārtas nomira, un jautāja Jēzum, kurš no tiem būs viņas vīrs pēc miesas augšāmcelšanās. Tādā veidā viņi gribēja izsmiet patiesību par mirušo augšāmcelšanos.
Jēzus lika viņiem saprast, ka viņi rīkojas slikti, apsmiedami Dieva patiesību. Un to, ka mēs patiesi augšāmcelsimies, Viņš tiem pamatoja šādi: pats Dievs mums to ir apsolījis, bet Viņš runā vienīgi patiesību un ir visspēcīgs, – ja Viņš ir teicis, ka mēs augšāmcelsimies, tad par to nevar būt pat ne vismazāko šaubu. - Vai visi cilvēki augšāmcelsies? Vai arī lielie grēcinieki, kas negribēja atgriezties?
Uz šo jautājumu mums ir atbildējis pats Jēzus: ”Tie, kas ir darījuši labu, celsies augšā, lai dzīvotu, bet tie, kas ir darījuši ļaunu, celsies augšā uz tiesu.” (Jņ 5,29). - Kā mēs tur satilpsim? Cilvēkiem taču ir vajadzīga telpa, bet kopš Ādama un Ievas uz zemes ir dzīvojuši kādi 50 miljardi cilvēku, bet varbūt pat 100 miljardi!
Vispirms mums būtu jāpārdomā cits jautājums, varbūt pat svarīgāks: vai mēs varam kaut ko zināt par to, kāda izskatīsies cilvēku dzīve pēc augšāmcelšanās? Varbūt tu pamēģini man atbildēt uz šo jautājumu! - Zinu! Jēzus taču ir augšāmcēlies. Mūsu miesa tad būs līdzīga Viņam.
Tev taisnība. Apustulis Pāvils par to ir rakstījis savā vēstulē filipiešiem, ka mūsu miesa būs līdzīga Jēzus godības miesai. Vispirms padomāsim, vai Jēzus augšāmcēlās tajā pašā miesā, kurā tika sists krustā. Bet varbūt kādā citā miesā? - Noteikti tajā pašā! Kad Jēzus atnāca pie neticīgā Toma, Viņš tam parādīja brūces savā miesā.
Lieliski! Tātad Kungs Jēzus augšāmcēlās tajā pašā miesā, kurā dzīvoja uz zemes un kurā nomira. Tagad padomā, vai tā bija tāda pati, kā tad, kad Jēzus bija cilvēku vidū pirms savas nāves uz krusta. - Vienreiz Viņš atnāca pie mācekļiem, kaut gan durvis bija aizslēgtas, jo viņi baidījās no vajāšanām.
Pat divas reizes. Un varbūt tu pats saproti, ka Jēzum pēc augšāmcelšanās nebija jāizkļūst caur šīm durvīm. Viņš vienkārši uzreiz parādījās tur, kur gribēja. Viņa miesa vairs nebija pakļauta likumiem, kas nosaka mūsu uzturēšanos telpā. Arī tad, kad pēc savas augšāmcelšanās Jēzus gribēja satikties ar saviem mācekļiem pie Tibērijas jūras, Viņam nebija kā parastiem cilvēkiem uz turieni jāceļo. Dažādi likumi, kas tagad valda pār mūsu miesu, uz Viņu tad neattiecās. - Sapratu! Un Viņam noteikti nebija ne jāēd, ne jādzer, Viņam nebija vajadzīga ne gulta, ne mājoklis! Tagad es redzu, ka manas raizes par to, vai pēc augšāmcelšanās mēs visi satilpsim debesīs, bija bezjēdzīgas. Mūsu dzīve taču tad būs pavisam citāda nekā tagad. Bet tas viss ir tik dīvaini, pat grūti tam noticēt.
Redzi, bērni, kad ar viņiem runā par augšāmcelšanos, parasti pieļauj vienu kļūdu. Viņus ļoti interesē, kā tad būs: vai viņu miesai pēc augšāmcelšanās būs sirds? Vai tai būs plaušas un citi iekšējie orgāni? Kur viņi uzturēsies? Vai mēs tad varēsim sarunāties ar eņģeļiem? Utt., utt. Jautājumiem nav gala. Bet uz daudziem jautājumiem pat nav jāmeklē atbildes. - Kāpēc?
Lai nepalaistu garām to, kas patiesībā par augšāmcelšanos ir vissvarīgākais: mēs taču tad būsim neiedomājami tuvu Dievam, pilnībā Viņa mīlestības caurstrāvoti un tik laimīgi, ka tagad pat iedomāties to nespējam. Mēs tad mīlēsim Dievu ne tikai ar visu dvēseli, bet arī ar visu miesu. Un tas pēc augšāmcelšanās būs visbrīnišķīgākais. Kā tad izskatīsies viss pārējais, tas mums tagad patiešām nav jāzina. - Vai tagad es jau varu pajautāt par to, kā būs ar mums tad, kad mēs jau būsim debesīs mūsu augšāmceltajā miesā?
Pirms tam tomēr pasaki man, no kurienes mēs tādas lietas varam zināt? - Kā – no kurienes? No Svētajiem Rakstiem!
Tāpēc es piedāvāju vispirms izlasīt vienu sevišķi svarīgu pamācību no vēstules filipiešiem. Ja par gaidāmo augšāmcelšanos mēs gribam zināt kaut ko konkrētu, mums noteikti jāatceras šī pamācība: - “Bet mēs dzīvojam debesīm, no kurienes arī gaidām Pestītāju, mūsu Kungu Jēzu Kristu. Viņš pārveidos mūsu pazemības miesu, pieskaņodams to savai godības miesai…”
Tātad ja mēs gribam zināt, kā ar mums būs pēc augšāmcelšanās, mums uzmanīgi jāiedziļinās visā, ko par augšāmcēlušos Kristu runā Evaņģēlijs. - Es domāju, ka mēs tad būsim neatkarīgi arī no laika.
Mūsu mūžīgajā dzīvē noteikti nebūs tā, ka cita pēc citas paies dienas, nedēļas, mēneši, gadi, gadsimti un gadu tūkstoši. Tā būs brīnumaini pārlaicīga. Bet kā tas konkrēti būs, to arī grūti iztēloties. Vissvarīgākais, ka mēs tur būsim ļoti tuvu Dievam un ka mums būs neiedomājami labi. - Bet vai mēs tur varēsim uzzināt dažādas lietas, kuras mūs tagad interesē? Piemēram, es labprāt paskatītos, kā mani vecāki priecājās, kad es viņiem piedzimu. Es labprāt apskatītos, kā dzīvē gājis visiem maniem astoņiem vecvectēviem. Bet droši vien jau nu bezgalīgi es skatītos dažādus brīnumus, ko darīja Jēzus.
Man tev skaidri jāsaka, ka es nezinu atbildi uz šiem jautājumiem, es varu to tikai nojaust. Man liekas, ja vien tev tas viss debesīs interesēs, tad tu to visu tur varēsi uzzināt un apskatīt. Bet jau pavisam noteikti tur turpinās pastāvēt katra patiesa mīlestība starp cilvēkiem. Jo tur mēs Dievu mīlēsim patiešām no visas sirds. Bet Dieva mīlestībā ir kaut kas tāds, kas mūs, cilvēkus, it kā piespiež savstarpēji mīlēt citam citu. - Pēc augšāmcelšanās mums nebūs vajadzīga ne barība, ne kuņģis?
Mums nebūs vajadzīgi dažādi miesas orgāni, tostarp arī kuņģis, tomēr mums tie būs. Mēs taču augšāmcelsimies tajā pašā miesā, kurā mēs tikām kristīti, kurā ievērojām Dieva baušļus un kurā mēs pieņēmām Svēto Komūniju. - Tas ir mazliet līdzīgi tam, kā ir ar zobenu, kurš mūsdienu karavīriem vairs nav vajadzīgs. Tomēr goda sardzes kareivjiem tas joprojām ir, jo tas piešķir viņiem vairāk greznuma.
Lielisks salīdzinājums. No poļu valodas tulkojusi Gunta Ķupe
Laikraksts “Nāc” Nr. 25, 2005.g. marts | 
