Bija ieradušies Liepājas un Kurzemes bīskaps Vilhelms Lapelis, Dienvidkurzemes dekāns Marcins Vozņaks, Viduskurzemes dekāns Gatis Bezdelīga, dominikāņu tēvs Oskars Jabloņskis OP, sv. Dominika draudzes prāvests Sergejs Ivanovs OP, Liepāja diecēzes semināristi, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Tālivaldis Deklaus, uzņēmuma "Būve" direktors Jānis Kudiņš, Māras baznīcas arhitekte Ausma Skujiņa, Liepājas sv. Jāzepa katedrāles kori un vairāku desmitu ticīgo pulks. V. E. Vilhelms Lapelis iesāka ar lūgšanas vārdiem par ticīgajiem, laicīgo un garīgo varu un tiem, kas bija atbalstījuši šo projektu, lai šis celtniecības posms tiktu pabeigts. Pēc lūgšanas un Dieva vārda liturģijas klātesošās prominences parakstījās uz iepriekš sagatavota pergamenta, ko ielika kapsulā, kas jau tūlīt tika iemūrēta baznīcas pamatakmenī. Pēc visa pasākuma palūdzu priekšsēdētāja vietnieku Deklaua kungu, uzņēmuma "Būve" direktoru Kudiņu un arhitekti Ausmu Skujiņu uz nelielu interviju. * * * - Kāda ir pilsētas attieksme, ka „Laumas” mikrorajonā top jauna sakrāla celtne? J. Kudiņš: Mani paziņas par to, kas šeit būs, sākumā brīnījās, bet līdz tam brīdim, kad parādījās krusts augšā. Kaut arī šeit lielākā daļa krievu tautības un citu ticību pārstāvji, tāda kā negatīva attieksme nav! Es neesmu dzirdējis ne no viena.
- Un kā Jums pašam šī modernā celtne šai mikrorajonā iederas?
J. Kudiņš: Ļoti labi izvēlēta, ja paskatās no Kalpaka ielas puses. Ar to ieeju, krusts. Protams, viņa ir moderna, bet es teikšu, ka to varēs pilnībā saprast, kad būs jumts, sienas. Tagad nespeciālistam grūti pateikt uz priekšu, bet arhitektam – nu Skujiņa, tā jau ir tāda visiem Latvijā labi pazīstama arhitekte, kā eksperte – es domāju, ka būs labi!
- Kā tas fakts, ka šeit atradīsies labdarības virtuve?
 T. Deklaus: Liepājai tā visvairāk vajadzīga, jo Liepājā ir tāds interesants cilvēku kontingents un tomēr ir, ka no visas Kurzemes nāk uz Liepāju. Liepājā jau tāds virtuves ir! Bet, nav nekur tuvākajā apkārtnē. Es uzskatu, ka viena tāda vieta Liepājā ir ļoti svētīga.
J. Kudiņš: Un arī ar projektēšanu tās virtuves daļa, bija vajadzīga tā platība lielāka un tas viss tā ievilkās garumā. Es teikšu to, ka viņa kaut kur ir vajadzīga. Jo daudzi staigā tie cilvēciņi.
- Kā norit pati būvniecība?
J. Kudiņš: Es domāju, ka mēs iesākām principā šī gada janvārī. Nobeigt gaidījām Vasarsvētkus, lai viņu iesvētītu, kā būs ar tālāk turpināšanu? Varbūt uz rudeni turpināsim tālāk kaut ko. T. Deklaus: Es esmu ļoti priecīgs, ka guļamistabu rajonā parādās būtībā tāda celtne, kur cilvēks var pasmelties kaut ko garīgumam. * * *  - Skujiņas kundze, kādas ir Jūsu izjūtas, redzot savu iztēles augli realizējoties?
A. Skujiņa: Tās ir tādas pat, kā es ieraugu to, kas ir uz papīra, iegūstot apjomu. Tā ir bērna dzimšana! Un šoreiz tas „bērns” ir ar zināmu likteni, kā būt par mācītāju, šim objektam ir jākļūst par Baznīcu.
- Vai šai jaunceļamajai baznīcai ir saistība ar šo Jaunliepājas daļu?
A. Skujiņa: Saistība ir milzīga! Tas varētu būt gadus 40 atpakaļ. Es te grozījos ar savu grupu. Mēs te izprojektējām „Laumas” mikrorajonu un piedalījāmies arī celtniecībā. Dzīvojām te vasarās pašas uz savu iniciatīvu, krāsojām un iekārtojām bērnu rotaļlaukumus, stādījām kokus- kuri nu jau iznīka, projektējām, ka katrā kvartālā būs smaržīgi krūmi: vienā jasmīni, citā ceriņi, mežrozītes. Un orientēties varēs pēc smaržas.
- Tātad baznīca būtu kā labā smarža, ko Jūs bijāt iecerējušas kā ziedošus krūmus?
A. Skujiņa: Jā, jā! Es nezinu vai tā var teikt „smarža”, bet es ar šo apjomu izrīkojos diezgan patvaļīgi! Jūs redziet, ka viņš ir pārgriezts ar logu. Es tā iznīcinu to apjomu, tā parādot, ka fiziskajam apjomam ir tikai kaut kāda nozīme, nevis galvenā. Galvenais ir gaisma! Tā ir tēma, ar kuru es pašreiz aizraujos. Tā vienmēr man ir bijusi svarīga, bet šajā objektā es viņu ļoti pastiprināti risinu- gaisma. Vecpiebalgas baznīcā tā bija nepieciešamība, tur mēs strādājām ar minimāliem līdzekļiem, kur gaisma bija jāienes caur jumtu. Kā Aizputes baznīcā, kur gaisma ir centrā. Tā iepazinos ar gaismas iespējām, ka ticība ir gaisma, gaisma kā krāsa, kā siltums, ka visdažādākos veidos var izmantot gaismu. Un šeit es ļoti gaidu, kad būs jumts, lai redzēt kā šī gaisma ienāk telpā. Un krusta lieta tā ir otra tēma par ko es domāju. Manuprāt, krusts labi izskatās. ilgi domājām kā viņš izskatīsies, ka varētu būt sarežģīts kā Lietuvā, kā Latgalē, bet, manuprāt, viņam jābūt vienkāršam. Ka visai konstrukcijai jāiet uz krustu, tā kā atrisināts tāpat kā konstrukcijas.
- Profilā raugoties baznīcas siluets izskatās kā peldošs gulbis...
A. Skujiņa: Jā! Bet viņai ir arī mājas un piramīdas siluets, kas simbolizē vēlēšanos pacelties, distancēties no nesakārtotības un iecentrēties uz gaismu visplašākajā nozīmē.
- Liepāja ir mūziķu pilsēta. Vai šī atziņa ir likusi pieaicināt projektēšanā akustiķi, kādēļ arī baznīcā ir speciāli projektētas kora telpas, kurās būs iespējams novietot simfoniskā orķestra kapelu vai kuplāku dziedātāju skaitu?
A. Skujiņa: Par labi sakārtotu telpu var spriest pēc akustikas, kas ir šajā telpā. Ja telpa ir pareizi proporcionēta, tad viņā ir jābūt akustikai pašai no sevis. un es visās baznīcās esmu ar akustiķiem strādājusi, tikai Vecpiebalgā nē, bet tur akustika sanāca pati no sevis. Un es domāju, ka arī te varētu labi skanēt!!! * * *  Liepājas diecēzes bīskaps Vilhelms Lapelis:
Kad baznīcu uzcels, tās titulsvētkus mēs svinēsim 12. septembrī, Dievmātes vārda dienā. Un sauksies baznīca Marijas vārdā, latviski – „Māras baznīca”. Mēs esam liecinieki šim priecīgajam notikumam: ne katrs var savā mūžā piedzīvot baznīcas pamatakmens iesvētīšanu, bet mums ir dota šī laime! Šeit pacelsies dievnams, kas svētdarīs ticīgos, kas lūgs Dievu un saņems svētos sakramentus, tāpēc baznīcu mēdz saukt par svētnīcu, jo tur veidojas svētie, Svētais Gars ikviena dvēselē kā svētnīca. Zīmīgi, ka pamatakmens tiek iesvētīts dienā pirms mēs svinam Vasarsvētkus. Baznīca ir Dieva nams, Visaugstā Kunga mājoklis. Ja Dievs ir klāt visur, tad Viņa svētdarītāja darbība izpaužas svētnīcā. Jaunā baznīca, kas šeit taps, lai ir goda lieta draudzei un pilsētai rota. Baznīca ticīgajiem ir vajadzīga, bet lai to uzceltu un uzturētu ir vajadzīgi līdzekļi: tāpēc pienākas svētība tiem, kas uzņēmušies pildīt šo pienākumu, viņiem ir nopelni Dieva priekšā. Jo tajā cilvēki varēs lūgt Dievu, sagatavot jaunatni sakramentu pieņemšanai. Jāpateicas priesterim Bruno Dānim, kas ir kā misionārs tagad Austrālijā, pirms tam bija biznesmenis. Un viņa lielākās ilgas bija, lai šeit būtu paredzētas telpas tiem, kam ir visgrūtāk, tiem, kam nav pat ko galdā likt, tādēļ šeit būs neliela labdarības virtuvīte, lai atbalstītu šos cilvēkus. Pats Dievs uzticēja savu visdārgāko Dēlu Marijai. Uzticēsim arī mēs sanas dzīves gaitas viņas mātišķajai gādībai un svētībai, un mēs neviens zaudētāji nebūsim. Uzsākot lielo darbu Debesu valstības celšanu, lūgsim, lai Kristus mūs vieno kopā ticībā un mīlestībā, lai dod spēku palīdzēt baznīcas celšanā. Lūdzamies svētību labdariem: Vācijas katoļiem, Amerikas katoļiem un baznīcas cēlājiem šī lielā darba veikšanai. Materiāls tapis sadarbībā ar LRKB IC,
kā arī Vatikāna radio speciālkorespondentu Andri Vasiļevski - Zemāk dota iespēja lejupielādēt un/vai noklausīties Vatikāna radio speciālkorespondenta Andra Vasiļevska sagatavoto audio materiālu:
- Vēl par šo tēmu mūsu portālā lasiet:
- Citi resursi:
~ Attēlu galerija ~
(uzklikšķiniet lai palielinātu)  
  
  
  
  
  
| 
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)