Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Klostermāsas Kuldīgas ielās
09.09.2005 pl. 12:33

Dina Poriņa

Faktiski tā jau ir realitāte – klosteris Kuldīgā. Ēka Liepājas ielā 6 par to tikai lēnām top, bet Sv. Trīsvienības Romas katoļu baznīcā otro nedēļu kalpo Jēzus un Marijas dominikāņu māsas misionāres Katrīna un Agnese.

Gribēja baznīcā būt pastāvīgi

Māsa Agnese (dzimtajā vārdā Laura Vrubļevska) nākusi no Liepājas un skaidro, ka tiekšanos pēc īpašas vietas baznīcā izjutusi jau agrā vecumā. Sākusi iet svētceļojumos, piedalīties nometnēs, rekolekcijās jeb lūgšanās, iepazinusi dažādu klosteru māsas.

Tad ceļš kopā ar Liepājas Sv. Jāzepa katedrāles ansambli aizvedis līdz dominikāņu māsu klosterim Polijas pilsētā Želonkā (Zielonka) netālu no Varšavas, pēc vidusskolas Agnese tur pavadījusi četrus gadus. Pērn viņa devusi pirmos svētsolījumus būt par māsu trīs gadus, bet laiks pilnveidei līdz mūža solījumam pavisam ir deviņi gadi.

Atrada brīvību un mīlestību

Māsa Katrīna (Barbara Kučera), kas lieliski runā latviski, ir poliete no Šlonskas. Pirms 32 gadiem arī viņa klosterī iestājusies pēc vidusskolas: „Es līdz galam nezinu, kāpēc tā notika – laikam mātes aizlūgumu un lielas Dieva žēlastības dēļ. Kad biju tālu no Viņa, es nejutu brīvību, taču to meklēju. Tai līdzi atnāca mīlestība. Un es zināju, ka patiesība ir nevis kādā mācībā vai ideoloģijā, bet gan Dievā, tāpēc gribēju par to stāstīt citiem.” Polijā viņa kā katehēte (ticības mācības skolotāja) strādājusi gan bērnudārzos, gan skolās.

Latvijā Katrīna ar divām citām dominikāņu māsām ieradusies pirms pieciem gadiem. Liepājā vispirms divus gadus apguvusi mūsu valodu, tad strādājusi Sv. Meinarda baznīcas svētdienas skolā, apmeklējusi bērnu vecākus, arī vecos ļaudis pansionātā, patversmē lūgusies kopā ar bezpajumtniekiem, Laterāna Pontifikālās universitātes Liepājas filiālē lasījusi lekcijas par ētikas pedagoģiju un katehētiku.

Bez gultas, bet ar rakstāmgaldu

Par to, ka klosteris taps arī Kuldīgā, māsa Katrīna priecājas, jo ir pārliecināta, ka apustuliskajam darbam jeb Dieva mīlestības sludināšanai būs labāks rezultāts, ja to varēs darīt kā Liepājā, tā šeit. Pēc Kurzemes bīskapa Vilhelma Lapeļa aicinājuma dominikāņu māsas pirmoreiz Kuldīgu iepazinušas jau pērn, tagad pilsēta kļuvusi par mājvietu, un viņas te kalpos pastāvīgi.

Pašlaik māsas izzina vietējās garīgās vajadzības, viņu pienākumi pirmām kārtām būs lūgšanas, arī darbs ar svētdienas skolu un jauniešiem, palīdzība veciem ļaudīm. Īsajā laikā, kopš Agnese un Katrīna ir šeit, jau vairākkārt apskatīta Ventas rumba, parki un citas vietas, māsām te patīk – Kuldīga esot mierīga un skaista pilsēta.

„Zinot, ka būs jākalpo šeit, mēs Liepājā taupījām naudu, lai varētu nopirkt gultas, bet šodien pie tām vēl neesam tikušas,” smej māsa Katrīna, un Agnese piemetina, ka pagaidām naktis vada draudzes namā uz piepūšamajiem matračiem. Toties esot iegādāta vissvarīgākā mēbele – rakstāmgalds, ir arī skapis.

Māsas labprāt gaida cilvēkus uz kopīgām lūgšanām vai Svēto Rakstu lasījumiem un atzīstas, ka dažreiz arī viņām trūkst drosmes vai ir bažas, kā labāk kuldīdzniekiem tuvoties. Tāpēc viņas pateicas, ka nošķirtībā no klostera kopienas šeit jau izjutušas draudzes ieinteresētību un atvērtas sirdis.

Runājošais tērps

Vaicātas, vai ir gatavas, ka ļaudis atskatīsies, ieraugot Kuldīgas ielās neparastos tērpus (habitus), māsas smaida – jau pieradušas. „Mans tērps ir redzama zīme tam, ka esmu dzīvi atdevusi Dievam, un es no tā negribētu kaunēties,” saka Agnese.

Bet Katrīna skaidro: „Cilvēki uzreiz zina, ka ar mums var runāt par garīgiem jautājumiem pat tad, ja ejam pa ielu. Jā, ir tādi, kuriem habits vai krusts traucē, bet es nebaidos no dialoga ar viņiem. Jo ir svarīgi noskaidrot, kas cilvēka sirdī ir tāds, ka viņš uz šo zīmi reaģē naidīgi. Ja viņš pats to izprastu, varbūt piedzīvotu žēlastību.

Dieva atspulgs ir katrā no mums, tomēr ikvienā cilvēkā vai kopienā notiek arī cīņa starp labo un ļauno. Kā vēsta leģenda, ja parastam cilvēkam ir viens kārdinātājs, tad klostera māsām apkārt ir četri pieci. (Smejas.) Jā, arī mums piemīt vājumi, bet, ja četras stundas dienā lūdzamies, tad ir arī stiprāka aizsardzība.

Mūsu ordeņa moto ir Kalpot Patiesībai mīlestībā. Mīlēt Dievu un arī cilvēku – tie ir divi spārni, ar kuriem var aizlidot uz debesīm.”

**
Dominikāņu ordeņa Jēzus un Marijas māsu misionāru kongregācija Polijas pilsētā Želonkā 1932. gadā dibināta, lai sludinātu Dieva vārdu visā pasaulē, īpaši bijušajā Padomju Savienībā. Polijā, Krievijā, Ukrainā un Latvijā kalpo 60 māsu. Tā ir tikai neliela daļa no Dominikāņu ordeņa, ko 13. gs. Tulūzā dibinājis Sv. Dominiks. Kopš 2000. gada māsas Latvijā darbu sāka Liepājas Sv. Trīsvienības klosterī.

**
Māsas Katrīna un Agnese cilvēkus uzklausa Kuldīgas katoļu draudzes namā no 9.00 līdz 20.00, drošāk iepriekš sazvanīties pa tālr. 33-24222, 9857920. Sestdien 18.00 uz dievkalpojumu un tikšanos aicināti jaunieši. Svētdien 10.00 sāksies mācības svētdienas skolā.


Foto:Katedrale.lv