Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu

Priestera komentārs parastā liturģiskā laika XXXIII svētdienas Sv.Mises lasījumiem (13.novembris)
12.11.2005 pl. 09:03

Priesteris Edgars Cakuls

Dienas lasījumi

Kad lasām Evaņģēlijā kādu līdzību, mēs ne tikai iepazīstamies ar Jēzus mācību vai gūstam priekšstatu par tā laika sabiedrību, bet arī esam aicināti uztvert evaņģēlista atspoguļotos Jēzus vārdus kā personīgu vēstījumu.

Svētie Raksti ir dzīvs Dieva Vārds, kurš mūs uzrunā nevis informatīvi, bet gan būtiski, liekot dziļi sirdī saprast, ko Dievs vēlas no mums šeit un tagad. Īpašā veidā mēs to varam piedzīvot Evaņģēlijā, jo starp tā lappusēm mēs sastopam Jēzu Kristu, cilvēktapušo Dieva Vārdu. Kristietība, atšķirībā no, piemēram, Islama, nav grāmatas reliģija, bet gan Vārda reliģija, kur Vārds ir Kristus, dzīvā Dieva Dēls.

Līdzība par talentiem ir viena no atpazīstamākajām Evaņģēlija līdzībām. Pat ja tā izklausās visai barga, tās nozīme ir viegli saprotama. Dievs grib mums labu, Viņš vēlas, lai mēs pilnvērtīgi izmantojam Viņa dāvanas, lai mēs uzplaukstam un esam laimīgi. Līdzības šķietamā bardzība ir vairāk pedagoģiska un konstruktīva. Evaņģēlijā pieminētais talents bija lielākā naudas vienība, kas bija plaši izplatīta senajā Grieķijā, Mezopotāmijā, Sīrijā un Ēģiptē. Mēs varam pieļaut, ka, tieši pateicoties līdzībai no svētā Mateja evaņģēlija, talents jeb talants ir kļuvis arī par jēdzienu, kas apzīmē izcilas, iedzimtas spējas kādā jomā.

Lasot Katoliskās Baznīcas katehismā sadaļu par morālisko likumu, mēs sastopam jēdzienu 'dabiskais likums', kurš "rāda cilvēkam ceļu, pa kuru tam jāiet, lai darītu labu un nonāktu pie sava galamērķa" (KBK 1955). Ar šo likumu Baznīca saprot tās pozitīvās vērtības un labos nodomus, kurus Dievs ir ielicis katra cilvēka sirdī jau no radīšanas brīža un kuri liek tam darīt labu un aizliedz grēkot. Pie tam šis likums ir universāls, iedzimts un attiecināms uz jebkuru cilvēku, neatkarīgi no tā, vai viņš ir ticīgs vai neticīgs.

Dabiskais likums vairāk ir apskatāms morālteoloģijas kontekstā, lai definētu morāli pareizas un labas rīcības principus, taču šis jēdziens mums liek novērtēt arī cilvēcisko vērtību nozīmīgumu kā tādu. Reizēm mēs kā kristieši koncentrējamies tikai uz Dieva žēlastības darbu mūsu dvēselēs, kas arī ir pats svarīgākais, taču mēs nedrīkstam aizmirst pamatu, uz kura Dievs mūsos ir veidojis šo garīgo dzīvi. Šis pamats ir mūsu pozitīvās cilvēciskās īpašības, tas, kas dara mūs par labiem cilvēkiem. Mēs esam grēcinieki, tieši pirmdzimtā grēka dēļ Kristum bija jānāk, lai mūs glābtu, taču pirmdzimtais grēks, lai arī ir būtiski ievainojis labo mūsos, tomēr nav to iznīcinājis. Mūsu kopējais cilvēciski labais pamats bieži ir sākums dialogam ar neticīgajiem, sākums evaņģelizācijai. Kādās rekolekcijās priesteris aicināja mūs — semināristus, pirms uzrunāt cilvēkus, cenšoties viņiem liecināt par Kristu, lūgt Svēto Garu, kurš jau mājo viņos. Protams, mēs zinām, ka dzīve Svētajā Garā sākas ar kristību brīdi, taču zināmā mērā varam uzskatīt, ka labais pamats, ko mēs saprotam ar dabisko likumu, jau ir Svētā Gara darbs mūsos.

Līdz ar to mūsu talanti kļūst par evaņģelizācijas instrumentu, ar kura palīdzību mēs varam vest cilvēkus pie Dieva. Labs piemērs ir atrodams slavenajā Rolanda Džofē filmā Misija, kas stāsta par jezuītu misionāru darbu Dienvidamerikas indiāņu vidū. Ierodoties bieži vien naidīgi un aizdomīgi noskaņotu indiāņu ciltī, jezuītu priesteri sāka nevis ar Evaņģēlija sludināšanu burtiskā nozīmē, bet gan ar muzicēšanu... Caur mūziku viņi ieguva indiāņu uzticību un pamazām varēja iepazīstināt viņus arī ar kristīgajām vērtībām un garīgo dzīvi. Tieši cilvēcisko vērtību un savu talantu izmantošana bija iemesls fenomenālajiem misionāru panākumiem. Protams, nedrīkstam nenovērtēt lūgšanu un Svētā Gara darbību, taču evaņģelizācijas sākums bieži ir cilvēciskās vērtības.

Uztversim šīsdienas evaņģēliju kā personīgu aicinājumu veidot sevī labo, attīstīt pozitīvās vērtības, pie tam darot to kalpošanas garā kopējam Baznīcas labumam. Pretējā gadījumā tas var pārvērsties par egoisma kultivēšanu. Saikne starp vispārcilvēciskajām vērtībām un garīgo dzīvi vienmēr ir abpusēja un atgriezeniska. Mūsu labās spējas mums palīdz atvērties Dieva labestībai, savukārt garīgie tikumi, kā, piemēram, pazemība, dod iespēju virzīt savus talantus pozitīvā gultnē tā, lai tie kļūtu par svētību mums un citiem. Apzināsimies labo, ko esam saņēmuši no Dieva, novērtēsim to arī citos un par visu būsim Viņam pateicīgi!

Priesteris Edgars Cakuls, Rīga
 No ikmēneša izdevuma Mieram tuvu
2005.g. novembris, nr.11 (76)