Ilze pēc profesijas ir stiliste, Ziedonis strādā finansu jomā. Ģimenē aug divi bērniņi – Daniels un Katrīna Luīze. Pāris iesāk savu stāstījumu ar iepazīšanos. Ziedonis: Viens par otru uzzinājām no mūsu kopīgajiem draugiem. Viņi dažkārt stāstīja mums vienam par otru. Pēc kāda laika radās doma satikties un iepazīties vienam ar otru klātienē. Pirmajā tikšanās reizē runājām par mūziku un mākslu. Šajā sarunā sapratām, ka mums ir daudz kopīgu interešu. Sazvanījāmies vai satikāmies katru vakaru. Ar katru nākamo tikšanās reizi mēs viens otram arvien vairāk iepatikāmies. Mūsu draudzība kļuva arvien stiprāka un nopietnāka. Ilze: Tieši mūsu tikšanās laikā, radās ilgas pēc nopietnām attiecībām, mīlestības, pēc kāda, kas būs vienīgais cilvēks, kurš varēs sagaidīt mājās, ar kuru varēs parunāt par visu – gan jauko, gan sasāpējušo. Un protams, vēlējāmies stabilu ģimeni. - Vai bija kaut kas, ko jūs meklējāt otrā cilvēkā – rakstura iezīmes, izskatu, konkrētu gadu skaitu? Ziedonis: Meklējām gan dažādas rakstura iezīmes, gan konkrētu izskatu, arī izturēšanos un vēl daudz ko citu. Taču sapratām, ka vienīgais, ko ir vērts meklēt, tā ir mīlestība. Un tad ir daudz vieglāk, jo nav jāanalizē, kas ir otrā cilvēkā no tā ko katrs vēlamies, bet ir tikai mīlestība. Pārējais atklājas un pieslīpējas laulības kopdzīves laikā. - Dažkārt ir dzirdēts, ka pēc laulībām būtiski izmainās dzīve, jo otrs parāda savu īsto raksturu... Ziedonis: Pēc laulībām mums bija grūts periods, jo bija jāuzklausa daudzu cilvēku pamācības kā dzīvot labāk un jāpacieš iejaukšanās mūsu abu kopīgajā dzīvē. Tas negatīvi ietekmēja mūsu attiecības, bijām diezgan nervozi, nepieraduši viens pie otra reakcijas uz dažādiem notikumiem. Protams, ka saderināšanās periodā īstos raksturus nav iespējams izzināt, jo tajā laikā nedzīvojām kopā. Ilze: Noteikti pēc laulībām jaunajam pārim ir jādzīvo divatā, jo tikai tā var izbēgt no apkārtējo iejaukšanās un paši saprast, kas ir ģimene. Mūsu pieslīpēšanās laiks pēc laulībām bija kādi divi gadi. Bija periodi, kad strīdējāmies par katru sīkumu, jo mēs abi esam ļoti neatkarīgas personības, un kaitināja, ja kāds ierobežo mūsu pasaulīti. Vēlāk mēs nonācām pie kompromisa, ka viss mūsu dzīvē jābūt mūsu abu labumam. Uzskatu, ka tagad dzīvojam saticīgi un saprotoši. Manuprāt, pats galvenais ir necensties vienam otru pārveidot, jo tādas attiecības ir lemtas izjukšanai. Ir jāpieņem savs laulātais draugs mīlestībā ar visiem trūkumiem. Galvenais jālūdz Dievs, lai mīlestība nāk no Viņa, jo mums pašiem nekā nav, kā vien miesiskā pievilcība, kas ar gadiem var beigties. Bet mīlestība nebeigsies. Ziedonis: Cenšamies nesaskaņas atrisināt jau to rašanās sākumā. Ja tomēr ir kaut kas, kas mūs katru ir aizvainojis, tad noteikti izlīgstam. Mēs pārrunājam šo jautājumu un pieņemam kompromisu. Jo stāv rakstīts – lai saule nenoriet pār jūsu dusmām... - Kas, jūsuprāt, ir skaistākais un kas grūtākais laulības dzīvē? Ziedonis: Skaistākais laulības dzīvē ir laulības noslēpums, ko Dievs svētī caur laulības Sakramentu diviem laulātajiem. Ir patīkami apzināties, ka esmu kādam vajadzīgs, kāds mīļš un tuvs cilvēks par mani rūpējas, uzklausa un saprot. Ilze: Skaistākais ir kopā ar ģimeni izbraukt kaut kur ārpus mājas - pie dabas, vai kādā svētceļojumā. Mūsu laulības sākumā bijām jauniešu dienās Itālijā. Tas bija jauks piedzīvojums, kura laikā mēs viens otru atbalstījām un atklājām viens otrā daudz jauku īpašību. Ziedonis: Grūti ir, kad nevar atrast kopēju risinājumu kādā jautājumā un, kad sāk parādīties katra ego. Grūti, kad ir dusmas par sīkumiem, kas var samaitāt lielas lietas, kas ilgstoši ir veidotas. -Kas būtu nepieciešams, lai divi cilvēki spētu sadzīvot kopā? Ziedonis: Manuprāt, ir vajadzīga mīlestība un uzticība. Ja nav uzticības, tad ir aizdomas un nevajadzīgi jautājumi. Ja nav mīlestības, tad pati laulība jau pašos pamatos ir ievainota. Esmu pārliecināts, ka bez mīlestības nevar ne sadzīvot kopā, ne arī būt labi vecāki saviem bērniem. Ļoti svarīgi ir nekad necensties un necerēt vienam otru pārveidot pēc savas gaumes. - Vai jūsu ģimenē ir bērni? Ziedonis: Jā, mūsu ģimenē ir divi bērni – puisītis Daniels un meitiņa Katrīna Luīze. Abus esam adoptējuši. Bērniem ģimenē ir liela nozīme – tie mums māca, kā vajag dzīvot vienkārši, bez sarežģītas plānošanas un loģikas, kā arī pazemību. Ilze: Bērni ir mūsu nākotne. Bērni ir kā trauki, kuros jālej mīlestība kopā ar pamatotu stingrību. Bērniem jāredz un jāsaprot, ka viņus mīl, un tai pašā laikā jābūt skaidram, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. - Vai bērni neizmaina jūsu savstarpējās attiecības? Ilze: Bērni mūsu attiecības īpaši nemaina. Ja katrs no vecākiem zina savu lomu ģimenē, tad nav problēmu ar attiecībām. Galvenais ir nemācīt vienam otru, kā audzināt bērnus. Ziedonis: Jāpiebilst, ka ne visiem ir iespējas bērnu radīt, ne visiem adoptēt. Taču tas nemazina ģimenes vērtību. Ja ģimenē ir godā Dievs, tad ģimene ir pilnvērtīga. Ja nav savu bērnu, var garīgi pieņemt Jēzus bērniņu, un lūgšanās viņu audzināt savā ģimenē. Var palīdzēt citām ģimenēm, kas netiek galā ar kuplo bērnu pulciņu. Var kalpot Dievam divatā. Ir daudz veidu, kā ģimene bez bērniem var būt patīkama Dievam un būt pilnvērtīga. Publicēts sadarbībā ar  | 
