- Kāds ir Jūsu vizītes mērķis Liepājā? Šī ir pirmā vizīte ārpus Rīgas. Tā ir darba vizīte. Gribu iepazīties ar vietējiem cilvēkiem, ar pilsētas mēru, gribu iepazīties arī ar bīskapu, redzēt kādas ir iespējas sadarboties ar Liepāju, kā arī vēlos uzzināt kaut ko vairāk par poļu biedrību Liepājā. - Jūs tikko kā tikāties ar Liepājas bīskapu Vilhelmu Lapeli. Vai tikšanās laikā tika pārrunāti kādi jautājumi, kas skar poļu tautības ticīgo situāciju Liepājā? Es pateicos par saņemto informāciju no bīskapa par reliģisko situāciju Liepājā, par jaunceltajām baznīcām, par ekumēnisko situāciju. Jo īpaši biju pārsteigts par to, ka šeit katoļi ļoti draudzīgi sadzīvo ar citu konfesiju pārstāvjiem. - Vai esat ticies arī ar citiem Latvijas bīskapiem, poļu tautības ticīgajiem, draudzēm, kopienām Latvijā? Protams, ka esam pastāvīgā kontaktā ar poļu biedrībām Latvijā. Rudenī notika poļu savienības salidojums, un tur ievēlējām jauno priekšsēdētāju. Šoreiz mēs ievēlējām Vandu Rutkovsku. Vēl man nebija iespējas satikties ar citiem Latvijas bīskapiem, ceru, ka nākotnē man izdosies ar viņiem iepazīties, bet esmu kontaktā ar Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas garīdzniekiem, īpaši ar priesteri Kšištofu Husaku. Protams, es piedalos arī svētdienās dievkalpojumos, jo tas ir tāds dabisks, garīgs manas dzīves ritms. - Kādi ir Jūsu spilgtākie iespaidi no šīm tikšanām, īpaši satiekoties ar poļu tautības ticīgajiem Liepājā? Domājot un runājot par maniem tautiešiem Latvijā, man ir liela gandarījuma sajūta, jo ne tikai tas, ka poļu minoritāte ir pēc kārtas - otrā lielākā Latvijā, bet arī tas, ka esmu dzirdējis ļoti daudz laba par poļiem. Daudz labu vārdu nesen izteica Latvijas prezidente Vaira Vīķe - Freiberga, kā arī ministru prezidents Aigars Kalvītis. Poļi ir saistīti ar Latviju jau no 16. gadsimta, un ir skaisti iedzīvojušies Latvijas zemē, un līdz ar to, ir ļoti uzticīgi Latvijas patriotisma vērtībām, ka reizēm pat aizmirst par savu identitāti. - Šo svētdien ir bijušā pāvesta Jāņa Pāvila II nāves atceres 1 gada diena. Ir zināms, cik ļoti nozīmīgs un svarīgs ir bijis Jānis Pāvils II priekš poļu tautas. Ko nozīmē Jānis Pāvils II tieši Jums un varbūt tieši viņa nāve? Esmu ļoti laimīgs, ka man bija tā iespēja dzīvot Jāņa Pāvila II paaudzes laikā, un es tā domāju, ka par viņa vārdiem ir jāpārdomā savā sirdī un tos jāīsteno savā dzīvē. Ja mēs būsim spējīgi iedvest sev to visu, ko pāvests bija sacījis, tad pasaule kļūs daudz labāka. - Sakarā ar Jāņa Pāvila II nāves atceres gadadienu, Romā tiek rīkoti dažādi atceres pasākumi, aizlūguma dievkalpojumi. Ir arī zināms, ka Krakovā, Kūrijas laukumā, tieši plkst. 21:37, tas ir, tieši Jāņa Pāvila II nāves brīdī, pulcēsies jaunieši un caur satelīttelevīziju, Benedikts XVI uzrunās šos jauniešus un dos viņiem savu apustulisko svētību. Arī Rīgā ir paredzēti dažādi piemiņas pasākumi. Vai Jūs piedalīsieties kādā no tiem? Noteikti kopā ar savu sievas kundzi, mēs piedalīsimies Sāpju Dievmātes baznīcā dievkalpojumā, kuru gatavo priesteris Kšištofs. - Kāds ir Jūsu skatījums uz pašreizējā pāvesta Benedikta XVI apustulisko darbību? Esošais pāvests Benedikts XVI agrāk bija ļoti tuvs draugs pāvestam Jānim Pāvilam II, un tas ir cilvēks, kurš var Jāņa Pāvila II vārdus un viņa darbus īstenot pasaulē. - Paldies Jums par sarunu. Sanita Zustere /Vatikāna Radio - Liepājā/
Katedrale.lv | 
