Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Intervijas

Pr. Oskars Jabloņskis OP: pāvesta rūpes par Eiropas civilizāciju
21.04.2006 pl. 12:06

Jau gadu katolisko Baznīcu vada Benedikts XVI. Kāds bija šis laiks, kas tika paveikts? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atbild dominikāņu tēvs Oskars Jabloņskis. Ar viņu sarunajās Vatikāna Radio korespondente Liepājā Sanita Zustere.

- Vai pāvesta Benedikta XVI darbība ir turpinājums pāvesta Jāņa Pāvila II apustuliskajai darbībai, vai arī tomēr ir iezīmējušies jauni akcenti viņa darbībā?

Prakstiski, katra nākošā pāvesta darbība ir turpinājums iepriekšējam. Tas attiecas pamatā uz to, ko saucam par ticības depozītu, ko glabā Baznīca. Katram pāvestam ir uzticētas rūpes par Baznīcas mācību, bet var atšķirties forma, veids, kā darbojas atsevišķie pāvesti. Ir zināms, ka Benedikts XVI, ievēlēšanas brīdī, bija krietni vecāks par Karolu Vojtilu. Benedikts XVI arī nav ar tik lielu pieredzi pastorālā darbībā, viņš vairāk bija sasitīts ar zinātni, ar Ticības lietu kongregāciju. Tas ir gan turpinājums, jo var redzēt, ka Jāņa Pāvila II ietekme ir liela, bet ir redzamas arī dažas atšķirības, īpaši organizatoriskos jautājumos. Benedikts XVI noteikti turpina lietas, kas sasitītas ar ekumenisma jautājumiem par starpreliģiju dialogu. Var redzēt arī viņa rūpes par kultūru, Eiropu, par civilizāciju. Tie būtu kopīgie saukļi, saistīti ar Jāni Pāvilu II.

- Kā izpaužas pāvesta rūpes par ekumēnismu?

Benedikts XVI, kā atceramies, agrāk vadīja Ticības lietu kongregāciju, un 1999. gadā, tieši viņš ir publicējis ar pāvesta piekrišanu deklarāciju „Dominus Jesus”, kas ir viens no galveniem punktiem, kas atgādina ekumēnisma normas. Viņš ļoti vēlas, lai kristieši būtu vienoti.

Pagājušajā gadā, 19. maijā, kad viņš tikās Vācijā ar visādu konfesiju pārstāvjiem, izteica arī tādu domu: „Es zinu, ko nozīmē būt dažādi ticīgiem, esmu nācis no valsts, kur cilvēki ir no dažādām konfesijām, es zinu, cik daudz sāpju tas var izraisīt.” No otras puses, Vācija ir valsts, kur sākas šī ekumeniskā kustība. Benedikts XVI ļoti atbalsta šo lietu, bet arī stingri nosaka rāmjus. Notikušas ir tikšanās gan ar luteriskās baznīcas pārstāvjiem, gan arī anglikāņu baznīcas galva bija ticies ar pāvestu, gan arī citu konfesiju pārstāvjiem.

- Vai starpreliģiskais dialogs, par kuru jau minējāt, attiecas uz visām reliģijām vai kādām īpašām?

Var teikt, ka runa ir par visām reliģijām, bet divas, kā vismaz pēdējā laikā redzam, ir īpaši izceltas. Jau pēc savas iecelšanas pāvesta amatā, Benedikts XVI ļoti silti izteica savu pateicību jūdiem, ka viņi ir tā pirmā izvēlētā tauta. Izteica to domu par kopīgām saknēm. Viņš arī stāstīja, ka viņš ļoti gribētu, lai jūdi būtu īpaši pieminēti visās baznīcas lūgšanās, lai nekad neatkārtotos Otrā Pasaules kara šausmas. Šajā sakarā, varam redzēt turpinājumu Jāņa Pāvila II darbībai. Benedikts XVI vienā tikšanās reizē izteicās: „Divi pāvesti kara laikā stāvēja it kā divās frontēs, bet cenšas apvienot spēkus, lai nekad neatkārtotos šo šausmīgo notikumu dienas”.

Ir arī, pēdējā laikā īpaši redzams, ka kāds labs vārds virzīts uz islama pārstāvjiem, tas bija vairāk saistīts ar Muhameda karikatūrām, kas bija ievietotas dažādās avīzēs. Pāvests skaidri teica, ka nekad nedrīkst pieļaut, lai būtu kaut kāda zaimošana kādai reliģijai, vajag cienīt vienam otru, vajag rūpēties, lai attiecības būtu labas, bet teica arī, ka nedrīkst, no musulmaņu puses, reaģēt ar pārmērīgu spēku - ar terorismu.

Kā pamanīja Vācijas bīskapu konferences kardināls Lēmans, Benedikts XVI ļoti labi izdarīja, ieskaitot starpreliģiju dialoga komisiju kultūras komisijā (tā ir viena no iestādēm Vatikānā), jo dialogs ar islamu, tā nav tikai domāšana par viņu ticības principiem, tā ir arī iepazīšanās ar kultūru, ar valodu, ar domāšanu. Cerams, tas palīdzēs attīstīt šo dialogu.

- Kāda ir Eiropas vīzija Benedikta XVI skatījumā?

Šajā ziņā Benedikts XVI turpina Jāņa Pāvila II domas. Ir redzama liela kultūras krišana Eiropā, runājam vispār par nāves civilizāciju, kur šķiet, ka Baznīca un priesteri vispār nevienam nav vajadzīgi. Tā arī Benedikts XVI runāja ar priesteriem vienā no tikšanās reizēm. Tomēr viņš norādā, ka Eiropa, Eiropas Savienība tiešām var augt tikai tad, kad tā atcerēsies savas kristīgās saknes, kad smels no Kristus mācības patiesības, no Evanģēlija mācības.

- Vai pāvesta kalpošanā ir jau manāmas kādas būtiskas izmaiņas gada laikā?

Var pamanīt, ka Benedikts XVI nedaudz lēnāk strādā, viņš nesteidzas. Viņš ļoti cītīgi pārskata, piemēram, visus dokumentus, kas viņam sniegti, rūpējas par to, lai vienmēr būtu iecelti ļoti labi bīskapi, viņš skata viņu dzīves gaitas.

Viņš rūpējas par to, lai pamazām reformētu Romas kūriju, lai apvienotu dažas iestādes, lai šī darbība varētu ritēt daudz labāk.

Ir arī redzama arvien lielāka Benedikta XVI atvērtība pret cilvēkiem. Arvien vairāk ir apmeklētāju viņa audiencēs vai citās tikšanās reizēs. Viņš varbūt nav tik mediāls, kā Jānis Pāvils II, bet var redzēt, ka spēj „pievilkt” pie Kristus arvien vairāk cilvēku. Noteikti par to var liecināt Jauniešu dienas Ķelnē, kad bija ļoti labi uzņemts.

Tagad mūs gaida, savā veidā, praktiskā pārbaude - pāvesta Benedikta XVI vizīte Polijā. Tad mēs arī redzēsim, kā cilvēki viņu pieņems, kā reaģēs.

- Paldies Jums par sarunu.

Sanita Zustere
/Vatikāna Radio - Liepājā/
Katedrale.lv