Viduskurzemes dekāns Gatis Bezdelīga, cilvēkiem deva iespēju, pāris nedēļas pirms svētceļojuma, speciāli šim nodomam paredzētā grāmatā atstāt savus aizlūgumus, ko aizvest uz Aglonu un izteikt Sv. Mises upurī, kas tika svinēts Bazilikas kriptā, netālu no bīskapa Boļeslava Sloskāna apbedīšanas vietas. Ceļš uz Aglonu ritēja rožukroņa lūgšanas ritmā ar nelielu atelpas brīdi Koknesē, kas reiz bijusi otra lielākā pilsēta Latvijā, par to vēl liecina varenās pils mūra drupas, kurās visi nodziedāja Baznīcas rīta lūgšanas Laudes, Daugavas viļņu čalu un putnu dziesmu treļļiem skanot fonā. Jau Aglonā katrs pirms Sv. Mises varēja veldzēt sirdis un prātus pie Dievmātes altāra un bīskapa Sloskāna kapa. Sv. Misē dekāns Gatis Bezdelīga uzteica atbraucējus, ka veltīja šo dienu lūgšanai, paklausot Dieva aicinājumam nolikt šajā dienā visu pie malas, neskatoties uz to, ka ir saulaina pavasara diena, kuru daudzi izmanto, lai paveiktu pirmos pavasara darbus dārzā, bet svētceļnieki veltījuši šo dienu lūgšanai, lai izlūgtu sev un citiem vajadzīgās žēlastības. Par to, kas pamudināja dekānu Gati Bezdelīgu saorganizēt šo svētceļojumu un iegūtajām atziņām, viņš pats. G.B.: Gavēņa laikā pārdomājot un pārlasot avīzes „Nāc” publikācijas, kuras priesteris Andris Jerumanis sarakstījis un pateicoties tieši šim laikam, sāku iepazīt bīskapu Sloskānu un izjust dziļāk viņa personību. Tas nav vairs tā virspusēji, ka tikai domā par viņu kā par izcilu Latvieti, bet kā par svētu un savu svēto. Tad sāc izvērtēt arī savu attieksmi pret cilvēkiem, ciešanām, grūtībām, neveiksmēm un apsmieklu. Mana stāja viņa priekšā ir kā māceklim, viņš māca un to viņš dara kā mācītājs, kurš palīdz! Tajās draudzēs, kur es kalpoju viņa bildes ir noliktas pie altāra un tad liekas tā savādi, ka tu saskaties ar viņu Mises laikā vai vienkārši garām ejot. Manī atstāj iespaidu viņa īpatnējais dziļais skatiens. Garīgā dzīve atplauka un radās doma atbraukt uz Aglonu svētceļojumā pie bīskapa Sloskāna. Visi Lieldienu sprediķi, ko es sarakstīju tie bija par bīskapu Sloskānu un par šīm lielajām dienām, un šo dienu notikumiem šajā saistībā. Draudzes cilvēki dzirdēja šos sprediķus un pēc Lieldienu kulminācija bija šis svētceļojums. Cilvēks vienmēr kaut kur tveras, ķeras pie tā, pie kā viņš var pieķerties, un negrābstās pa gaisu. Cilvēka sirds jau to jūt! Redzot draudzes ļaudis, kā viņi ar lielu mīlestību gādāja par saviem tuvākajiem un ar to sāk iepazīt arvien vairāk un vairāk bīskapu Sloskānu. 18. aprīlī, kad iesvētījām Sloskāna svētbildi, tad cilvēki speciāli bija nākuši uzreiz pēc Lieldienām pie bīskapa Sloskāna. Pie šīs iesvētītās bildes nometušies ceļos lūgšanas uzticēja viņam, lai viņš lūdzas par to. Viņš mūsu domām iet jau pa priekšu un tad, kad mēs to vēlamies darīt, tad jau redzam, ka ir jau iesākts, un vajag tik turpināt ar mūsu rokām. Garīgā semināra 5. kursa students
Andris Vasiļevskis
Katedrale.lv | 
