Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Svētrunas

Svētā Tēva Benedikta XVI uzruna jauniešiem Krakovas Buloņā 2006. gadā 27. maijā
19.06.2006 pl. 20:28

Mani dārgie draugi!

Sirsnīgi jūs sveicinu! Mani iepriecina jūsu klātbūtne. Pateicos Dievam par to, ka satikos ar jūsu neparasto sirsnību. Zinām, ka, ”kur divi vai trīs sapulcējušies Jēzus vārdā, tur Viņš ir viņu vidū.” (sal. Mt 18,20) Bet jūsu šeit ir vairāk.

Par to es pateicos katram un katrai no jums. Tātad Jēzus ir šeit. Viņš šodien ir starp Polijas zemes jauniešiem, lai runātu par māju, kura nekad nesabruks, jo tā ir nostiprināta uz klints. Par to mums stāsta Evaņģēlijs, kuru noklausījāmies pirms brīža (Mt 7,24-27).

Katra cilvēka sirdī, mani draugi, ir ilgas pēc mājām. Īpaši jaunas sirdis piepilda lielas ilgas pēc tādām mājām, kuras būtu personīgas, pastāvīgas, kur varētu ne tikai atgriezties ar prieku, bet arī ar prieku uzņemt katru atnācēju un viesi. Ilgas pēc mājām, kurās ikdienišķā maize būtu mīlestība, piedošana kā saprašanās nepieciešamība, bet patiesība – avots, no kura izplūst sirds miers. Šīs ilgas pēc mājām, kas piepilda ar lepnumu un par kurām nebūtu jākaunas, un kuras drupas nekad nevajadzēs apraudāt. Šīs slāpes nav nekas cits kā ilgas pēc pilnas, izdevušās un laimīgas dzīves. Nebaidieties no šīm ilgām! Nebēdziet no tām! Lai jūs neaiztur sagruvušu māju skati, nomiru. Dievs Radītājs, dāvādams jaunai sirdij lielas ilgas pēc laimes, neatstās viņu mājas būvēšanā, kuras vārds ir dzīve.

Mīļie draugi, rodas jautājums: ”Kā celt šo māju?” Šis jautājums noteikti ne vienu vien reizi ir klauvējis pie jūsu sirdīm un klauvēs vēl. Tas ir jautājums, kurš bieži sev ir jāuzdod. Katru dienu sirdī ir jāatbalsojas: kā celt šo māju, kuras vārds ir dzīve? Jēzus, kura vārdus no sv. Marka evaņģēlija mēs šodien dzirdējām, aicina mūs celt uz klints, jo tikai tad māja nesagrūs.

Ko tas nozīmē celt uz klints? Būvēt uz klints, tas vispirms ir būvēt uz Kristus un ar Kristu. Jēzus saka: „Katrs, kas šos manus vārdus dzird un tos izpilda, būs līdzīgs prātīgajam vīram, kas savu namu cēlis uz klints”. (Mt 7, 24) Šeit nav runa par tukšiem vārdiem, kurus kāds ir pateicis, bet gan par Jēzus vārdiem. Nav runa par paklausīšanu kādam, bet gan paklausīšanu Jēzum. Nav runa par kaut kā izpildīšanu, bet gan Jēzus vārdu izpildīšanu.

Būvēt uz Kristus un ar Kristu nozīmē celt uz pamata, kuras vārds ir krustā sista mīlestība. Tas ir celt ar Kādu, kurš, zinot mūs labāk nekā mēs paši sevi, mums saka: ”Dārgs tu esi manās acīs, dārgs un vērtīgs, un es tevi mīlu.” (Is 43, 4) Būvēt ar Kādu, kurš vienmēr ir uzticīgs. Ja arī mēs būtu neuzticīgi, Viņš paliek uzticīgs, jo Viņš nevar pats sevi noliegt (sal. 2Tm 2,13). Būvēt ar kādu, kurš nemitīgi ir noliecies pār ievainoto cilvēka sirdi un saka: es tevi nepazudināšu. Ej un negrēko vairs! (J 8, 11). Tas ir celt ar Kādu, kurš no krusta augstuma izstiepj rokas un cauri visai mūžībai atkārto: „Savu dzīvību atdodu par tevi, jo tevi mīlu, cilvēk”. Būvēt uz Kristus, tas beidzot nozīmē visas savas ilgas, slāpes, sapņus, centienus un plānus balstīt uz Viņa gribu. Tas nozīmē pateikt sev, savai ģimenei, draugiem un visai pasaulei, bet vispirms pašam Kristum: ”Kungs, es neko negribu darīt pret Tevi, jo tu zini, kas ir vislabākais priekš manis. Tikai pie Tevis ir mūžīgās dzīves vārdi”. (sal. J 6, 68) Mani draugi, nebaidieties visu likt uz Kristu. Ilgojieties pēc Kristus kā pēc dzīves pamata! Aizdedziniet sevī ilgas veidot savu dzīvi ar Viņu un Viņam! Jo nezaudēs tas, kas visu ir licis uz iemiesotā Vārda krustā sisto mīlestību.

Būvēt uz klints, tas ir, būvēt uz Kristus un ar Kristu, kurš ir klints. Sv. Pāvils vēstulē korintiešiem, runādams par izredzētās tautas ceļošanu tuksnesī, skaidro, ka „visi dzēra to pašu garīgo dzērienu (viņi dzēra no garīgās klints, kas tiem sekoja), bet klints bija Kristus”. (1 Kor 10,4) Noteikti izredzētās tautas vecākie nezināja, ka šī klints bija Kristus. Viņi neapzinājās, ka seko viņiem Tas, kurš kļūs par Miesu, kad piepildīsies laiki. Viņiem nevajadzēja saprast, ka šīs ilgas remdināja pats dzīvības Avots, kurš ar dzīvības ūdeni ir spējīgs remdināt slāpes katrai sirdij. Viņi dzēra tomēr no šīs garīgās klints, kas ir Kristus, jo ilgojās pēc dzīvības ūdens, jo tas viņiem bija nepieciešams. Ceļojot cauri dzīvei, ne vienmēr apzināmies Jēzus klātbūtni. Bet tieši šī klātbūtne, dzīva un uzticīga, klātbūtne radīšanas darbā, klātbūtne Dieva Vārdā un Euharistijā, ticīgu cilvēku kopienā un katrā cilvēkā, kurš ir atpirkts ar dārgajām Kristus Asinīm, šī klātbūtne ir cilvēka spēka neizsīkstošs avots. Jēzus no Nācaretes, Dievs, kurš tapa par cilvēku, ir mums klātesošs labajā un ļaunajā, un ilgojas pēc tādām attiecībām, kas būtu patiesas cilvēcības pamats. Apokalipsē lasām šos labi zināmos vārdus: ”Lūk, es stāvu pie durvīm un klauvēju. Ja kāds manu balsi dzirdēs un durvis man atvērs, es ieiešu pie viņa un mielošos kopā ar viņu un viņš kopā ar mani.” (Atkl 3, 20).

Dārgie draugi, ko tas nozīmē: būvēt uz klints? Celt uz klints, tas nozīmē arī celt uz Kādu, kurš ir atmests. Sv. Pēteris saviem ticīgajiem stāsta par Jēzu kā par dzīvo akmeni, ko gan cilvēki atmeta, bet Dievs izredzēja un godāja!” (1Pēt 2, 4). Šis neapstrīdamais fakts, ka Dievs izredzēja Jēzu, neapslēpj ļaunuma noslēpumu, kas veicina to, ka cilvēks ir spējīgs atmest To, kurš viņu līdz galam ir iemīlējis. Tas, ka cilvēki atmet Jēzu, par ko runā sv. Pēteris, atkārtojas cilvēces vēsturē un ir sasniedzis arī mūsu laikus. Nav nepieciešams ass prāts, lai ieraudzītu Jēzus atmešanas daudzkārtējās izpausmes, pat tur, kur Dievs mums deva iespēju augt. Jēzus ne vienu vien reizi tiek ignorēts, izsmiets, pasludināts par pagātnes karali, bet ne tagadnes un vēl jo vairāk ne rītdienas, kurš nostumts pie dažādu lietu un cilvēku lūžņu kaudzes, par kurām netiek runāts balsī un citu cilvēku klātbūtnē. Ja jūsu dzīves mājas celšanā sastapsieties ar tādiem, kuri nicina pamatu, uz kura jūs būvējat, neatkāpieties! Stiprai ticībai ir jāiziet cauri pārbaudījumiem. Dzīvai ticībai ir nemitīgi jāaug. Mūsu ticībai Jēzum ir bieži jāsaduras ar citu neticību, lai tā paliktu vienmēr par mūsu ticību.

Dārgie draugi, ko nozīmē būvēt uz klints? Celt uz klints, tas nozīmē apzināties, ka var parādīties dažādas pretestības. Kristus saka: ”Un lija lietus, un nāca plūdi, un pūta vēji, un gāzās pār šo māju, bet tā nesagruva, jo tā bija celta uz klints.” (Mt 7, 25). Šīs dabas parādības neattēlo tikai dažādas cilvēka likteņa pretestības, bet norāda arī uz to normālo likumsakarību. Kristus mums neapsola, ka pār būvēto māju nenāks lietus gāzes, neapsola, ka vilnis aizies garām tam, kas mums ir visdārgākais, neapsola, ka viesuļvētra saudzēs to, ko cēlām reizēm uz lielas atteikšanās rēķina. Kristus saprot ne tikai cilvēka ilgas pēc pastāvīgas mājas, bet arī apzinās to visu, kas var sagraut cilvēka nesatricināmo laimi. Nebrīnieties par pretestībām, lai arī kādas tās būtu! Lai tās jūs nenomāc.

Celtne uz klints, tā nav bēgšana no dzīves grūtībām, kuras ir ierakstītas cilvēka noslēpumā. Būvēt uz klints nozīmē rēķināties ar apziņu, ka grūtās situācijās var uzticēties drošam spēkam.

Dārgie draugi, atļaujiet, ka vēlreiz to atkārtoju: ko nozīmē būvēt uz klints? Tas nozīmē būvēt gudri. Jēzus, ne bez iemesla, tos, kuri klausās Viņa vārdus un tos izpilda, pielīdzina gudram cilvēkam, kurš māju uzbūvējis uz klints. Muļķība ir būvēt māju uz smiltīm, ja var celt to uz klints, uz kuras māja varēs stāties pretī dažādām grūtībām. Muļķība ir celt uz tāda pamata, kas nedod garantiju, ka izturēs visgrūtākos brīžos. Kas to zina, varbūt ir vieglāk uzcelt māju uz plūstošām smiltīm, kas ir personiskie pasaules uzskati, varbūt vieglāk ir celt bez Jēzus vārda un reizēm pat par spīti šim vārdam. Tas, kurš šādā veidā ceļ, nav saprātīgs, jo iestāsta sev un citiem, ka viņa dzīvē nekāda vētra nesacelsies un viņa māju neapdraudēs nekāds vilnis. Būt gudram, tas ir zināt, ka mājas izturīgums ir atkarīgs no pamatu izvēles. Nebaidieties būt gudri, tas ir, nebaidieties būvēt uz klints!

Dārgie draugi, un vēl vienu reizi: ko tas nozīmē celt uz klints? Būvēt uz klints, tas arī ir celt ar Pēteri un uz Pētera. Kungs taču viņam teica: ”Tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzvarēs” (Mt 16, 18). Ja jau Kristus, Klints, dzīvs un vērtīgs akmens, savu Apustuli nosauc par klinti, tad tas mums parāda to, ka Viņš grib, lai Pēteris un ar viņu kopā visa Baznīca būtu vienīgā Pestītāja un Kunga redzamā zīme. Šeit Krakovā, mana priekšgājēja Jāņa Pāvila II iemīļotajā pilsētā, vārdi par celšanu uz Pētera un ar Pēteri, protams, nevienu neizbrīna. Tādēļ saku jums: nebaidieties savu dzīvi būvēt Baznīcā un ar Baznīcu! Esiet lepni par mīlestību pret Pēteri un pret Baznīcu, kura viņam tika uzticēta! Neļaujiet sevi pievilt tiem, kuri Kristu grib nostādīt pret Baznīcu! Viena ir klints, uz kuras ir vērts celt māju. Un tā klints ir Kristus. Viena ir klints, uz kuras ir vērts balstīt visu, un šī klints ir tas, kuram Kristus teica: ”Tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzvarēs. (Mt 16, 18). Jūs, jaunieši, iepazināt labi mūsu laiku Pēteri, tāpēc neaizmirstiet, ka ne tas Pēteris, kurš noraugās uz mūsu tikšanos no Dieva Tēva loga, ne arī tas, kurš atrodas tagad jūsu priekšā, un arī neviens no nākamajiem, nekad nenostāsies pret jums, ne arī pret izturīgas mājas celšanu uz klints. Vēl vairāk, ar sirdi un abām rokām jums palīdzēs celt dzīvi uz Kristus un ar Kristu.

Dārgie draugi, pārdomājot Kristus Vārdus par klinti kā par piemērotu pamatu mājai, nevaram neņemt vērā, ka pēdējie vārdi, tie ir cerības vārdi. Jēzus saka, kaut arī izcēlās dabas stihijas, tā nesagrūs, jo tā bija celta uz klints.” (Mt 7, 25). Šajos Jēzus vārdos ir kāda neparasta paļāvība uz pamata spēku, ticība, kura nebaidās no pārbaudījumiem, jo ir apstiprināta ar Kristus nāvi un augšāmcelšanos šī ticība, kuru pēc dažiem gadiem savā vēstulē apliecina sv. Pēteris: ”Lūk, es lieku Sionā izredzētu, dārgu stūrakmeni, un kas uz Viņu tic, nepaliks kaunā” (1P 2, 6) „Noteikti nepaliks kaunā...”.

Dārgie jaunieši, bailes no neveiksmes var dažreiz noniecināt pat visskaistākās vēlēšanās. Var paralizēt gribu un atņemt ticību, ka pastāv māja, kura ir celta uz klints. Var pierunāt ieticēt, ka ilgas pēc mājām ir tikai jauniešu sapņi, bet ne dzīves plāns. Atbildiet uz šīm bailēm kopā ar sv. Pēteri: „Kas tic Kristum, netiks pievilts”. Esiet cerības liecinieki, tās cerības, kura nebaidās celt savas dzīves māju, jo labi zina, ka var paļauties uz pamatu, kurš nekad nepievils: uz Jēzu Kristu, mūsu Kungu.

Tulkoja: m. Agnese
Katedrale.lv