- Lūdzu, pastāsti par sevi!
Esmu dzimis Elkas pilsētā, Polijas Z-Austrumos. Pirms iestāšanās paulīniešu ordenī, mācījos Ekonomikas licejā un pēc tā beigšanas sāku strādāt Elkas pārtikas bāzē kā vadītāja palīgs. Pēc armijas vēl kādu laiku strādāju Elkā, bet 1994.gadā iestājos klosterī. Pēc mācībām Krakovas seminārā 2000.gada 10. jūnijā Čenstohovā tiku iesvētīts par priesteri. Pēc iesvētīšanas vienu gadu strādāju Mohovā, bet pēc tam tiku pārcelts uz draudzi, kas atrodas netālu no Čenstohovas. Tur biju atbildīgs par jauniešu darbu un vadīju Katoļu Jauniešu savienību, kā arī pasniedzu stundas skolā.

- Kad pirmo reizi atbrauci uz Latviju?
To dienu atceros ļoti labi. Tas notika šī gada 31.augustā. Maijā piezvanīja mans priekšnieks un jautāja – vai es būtu ar mieru doties uz Latviju, jo viens no bīskapiem mūs, paulīniešus, ielūdz uz savu diecēzi. Lūdzu dažas dienas pārdomām, bet tad piekritu šim aicinājumam. Mazliet biju nobijies, jo nerunāju latviski un vienīgais kontakts ar latviešiem bija divi draugi, ar kuriem kopā bijām noviciātā. Tie ir t. Jānis un t. Juris, kuri kalpo Skaistkalnē. Šobrīd mans pirmais uzdevums ir mācīties latviešu valodu, to daru kopā ar skolotāju trīs reizes nedēļā.

- Kur Liepājas diecēzē būs paulīniešu klosteris?
Klosteris ir plānots Ventspilī, tur jau esmu bijis un svinējis arī Svēto Misi poļu valodā. Redzēju vietu, kur bīskaps Vilhelms Lapelis ir iecerējis klosteri. Ja viss labi veiksies, apgūšu latviešu valodu, tad plānojam nākamajā gadā tur uzsākt savu darbību. Sākumā dzīvosim draudzes mājā, jo klosteri nevar tik ātri uzcelt.

- Kas ir raksturīgs paulīniešu ordenim?
Mūsu moto ir „Caur Mariju pie Jēzus”, un „solo Deo solo”, kas nozīmē „viens pats ar Dievu”, jo iesākumā paulīnieši bija mūku vientuļnieku ordenis. Laika gaitā viss mainījās, kļuvām atvērti, sākām vadīt draudzes. Paulīniešu aicinājums ir apkalpot Dievmātes svētvietas.

- Ko tev nozīmē mūzika?
Tā man nozīmē ļoti daudz. No 13 gadu vecuma spēlēju ģitāru. Tas daudz palīdz manā darbā, jo savas dotības varu izmantot, strādājot ar cilvēkiem. Mūzika palīdz atrast kontaktu ar cilvēku. Mācoties seminārā, spēlēju paulīniešu grupā „Vox Eremi” („Tuksneša Balss”). Daudz arī brīvajā laikā klausos mūziku, vislabāk man patīk reliģiska satura dziesmas, arī elektroniskā mūzika.

- Vai ir vēl kaut kas, ko gribētu piebilst?
Pirms ierašanās Latvijā daudz lūdzos, lai labāk saprastu Dieva gribu un Viņa vietu manos plānos. Man patīk, ka šeit, pie Sv. Jāzepa katedrāles ir jaunieši, viņi man palīdz nejusties vientuļi, aicina mani kopā spēlēt ansamblī, dziedāt dziesmas un psalmus. Tas ir ļoti jauki. Gribu arī no sirds pateikties bīskapam V. Lapelim par sirsnīgo uzņemšanu, par to, ka par mani rūpējas. Esmu ļoti priecīgs, ka šeit esmu un nenožēloju, ka te atbraucu!