- Kā zināms, pirmais tika izveidots Krusta ceļa ansamblis; kur Jūs smēlāties iedvesmu un ideju ansambļa veidošanai? Krusta ceļam iedvesmu un idejas es esmu smēlies no Evaņģēlija, tieši no sāsta par Jēzu. Bet ideju šī Krusta ceļa stacijām esmu ņēmis no katoļu Baznīcas lūgšanām, kur katra stacija apzīmē kādu konkrētu notikumu, Jēzus pārdzīvojumus, Jēzus nostāju attiecīgajā brīdī. Veidojot šo Krusta ceļa ansambli, mani interesēja tieši šī garīgā sfēra, garīgais ceļš līdzās redzamajiem notikumiem. Un tad, kad es sāku veidot šo ansambli, varētu teikt, ka idejas nekur nesmēlos, nesapņoju, tās pie manis neatnāca. Tas notika Krusta ceļā izdzīvojot visus šos pārdzīvojumus kopā ar Jēzu. Katram cilvēkam pēdējās dzīves minūtes ir ļoti svarīgas, bet šajā gadījumā, es it kā pārdzīvoju pēdējās mūža minūtes kopā ar Jēzu Kristu, un tas praktiski bija mans pieturas punkts Krusta ceļa veidošanā. Katra cilvēka pēdējie mūža mirkļi ir ļoti svarīgi, un tieši šie pēdējie mūža mirkļi parāda, kā cilvēks iepriekš ir nodzīvojis dzīvi, tas kā viņš uzvedās, ko viņš dara mūža pēdējos mirkļos, kā viņš tos izdzīvo. Šajā gadījumā mēs redzam Jēzu Kristu kā piemēru, kurš sākot no dzimšanas un beidzot ar nāvi apzinīgi izpilda, parāda aiziešanu mūžībā. Tas, kā Viņš izdzīvo šos pēdējos mirkļus mums pārējiem parāda, kādai tad jābūt cilvēka dzīvei sākot no dzimšanas, beidzot ar nāvi. Mums šajos pēdējos mirkļos ir jāsaplūst ar Dievu. Un, lūk, Jēzus Kristus tam ir piemērs. Viedojot šo Krusta ceļa ansambli, atšķirībā no citiem māksliniekiem, es staciju pēc stacijas, reljefu pēc reljefa, centos parādīt kā Jēzus Kristus saglabā apziņu. Ļoti daudzos mākslas šedevros - gleznās vai skulptūrās, ir redzams tas, ka mākslinieki Jēzu cenšas attēlot it kā žēlojot un, kad cilvēki uzlūko šos mākslas darbus, tad viļus vai neviļus pret Jēzu parādās žēlums. Bet es, piemēram, veidojot pirmo staciju, kur Jēzum uz pleciem uzliek krustu, centos parādīt, ka nekādā gadījumā šajās stacijās netiks iekļauts šis cilvēciskais faktors. Es vēlējos, lai Jēzus būtu attēlots kā cars, kā ķēniņš. Kā gan mēs - kautkādi kalpi, niecīgas cilvēciskas dvēseles varam žēlot Jēzu vai izteikt Viņam līdzjūtību. Mums - tieši otrādi - vajadzētu sajūsmināties par to, kā Viņš ar necilvēciskiem spēkiem spēj saglabāt apziņu līdz pat pēdējam mirklim, līdz pat aiziešanai. Jēzu apspļauj, Jēzu nievā, no Jēzus atsakās mācekļi, tie mūk uz visām pusēm, bet neskatoties uz visu cilvēcisko, kas notiek apkārt, Jēzus saglabā savu identitāti. Pats galvenais, ko savā mākslas darbā centos parādīt ir tas, ka cilvēciskais, tas, kas notiek apkārt, šeit nav svarīgs, bet gan, ka tas ir pēdējais Jēzus Kristus un Dieva ceļš. Tas Viņus vieno, un Jēzus, saglabājot savu apziņu, droši dodas uz priekšu. Kaut vai vienā no stacijām, varētu teikt, pašā sāpīgākajā - Jēzus sišana Krustā – es esmu attēlojis kā zibens pāršķeļ krustu. Caur to es vēlējos parādīt, ka Dievs iejaucas šajā procesā, tās ir Tēva un Dēla attiecības, un pats svarīgākais - šajā pēdējā mirklī Viņi it kā saplūst kopā. Jēzus aiziet apzināti. - Kā radās ideja paplidināt Krusta ceļa ansambli ar Jēzus skulptūru? Būtībā šī doma radās jau iepriekš, un kopā ar Jāni kardinālu Pujatu mēs nonācām pie slēdziena, ka tā varētu būt pašā sākumā - pirmās stacijas pirmā daļa. Šī skulptūra bija ieplānota agrāk, bet materiālu apstākļu dēļ mums šo ieceri neizdevās realizēt. Veidojot šo skulptūru, es sev un apkārtējiem cilvēkiem vēlējos parādīt atkal vienu no Jēzus apziņas stāvokļiem, kad Viņš stāv Pilāta, savu mācekļu, tautas priekšā, un tiek lemts jautājums, ko tad darīt, vai Jēzu tiesāt nāvei, vai palaist brīvu. Un lūk, šeit jau atkal citādā veidā tiek parādīts kā Jēzus uztver šo situāciju. Es sapratu, ka šī Jēzus skulptūra var attēlot tikai un vienīgi pilnīgu klusumu. Nevis vienkārši klusumu, bet pilnīgu klusumu. Izdarot nelielu atkāpi, es gribētu pastāstīt par šīs granīta skulptūras veidošanas gaitu, īpaši pieminot Jāni kardinālu Pujatu, un to, cik svarīga viņam bija šīs skulptūras izveidošana. Skulptūra tika veidota sešus gadus un praktiski tā vēl līdz galam nav pabeigta. Arī Jānis kardināls Pujats visus šos sešus gadus, visu šo garo laiku, protams, bija aizņemts darbā. Viņš cēla baznīcas, darīja citus svarīgus darbus, bet, neskatoties uz to, viņš vienmēr garā bija kopā un vienmēr atbalstīja mani, un tas man deva spēku, lai šo skulptūru ātrāk pabeigtu. Un es esmu ļoti pateicīgs Jānim kardinālam Pujatam par to, ka man vispār tika dota iespēja veidot šo ansambli, veidot šo skulptūru, esmu pateicīgs par viņa pastāvīgo garīgo klātbūtni, par viņa milzīgo dvēseles spēku un atbalstu. - Jēzus skulptūra „Pilnīgs klusums” ir veidota ļoti interesantā, pat varētu teikt, ļoti savdabīgā veidā. Nedaudz raksturojiet šo skulptūru, un ko Jūs vēlējāties pateikt citiem, atveidojot skulptūru „Pilnīgs klusums”? Veidojot Jēzus skulptūru „Pilnīgs klusums”, protams, ka es apkārtējiem vēlējos pateikt visu to, ko pats izjutu, personiski pārdzīvoju, veidojot šo Krusta ceļa ansambli. Bet uzreiz vēlos piebilst to, ka es nevēlos būt par vidutāju tiem, kas raugās uz šo skulptūru un Krusta ceļa ansambli, es nevēlos dot instrukcijas cilvēkiem, kas aplūko manu darbu un, ka kāds pēc instrukcijām skatītos ko nozīmē šī vai cita stacija. Katrs cilvēks, kas uzlūko šo Krusta ceļa ansambli un Jēzus skulptūru, lai pats caur saviem pārdzīvojumiem izdara secinājumus, lai pats nonāk pie kādām atklāsmēm un iztēles. Kad es šo ansambli un skulptūru veidoju, tad arī manī rosījās ļoti dīvaini pārdzīvojumi, piemēram, tāds kā žēlums pret sevi. Sajutu sevi kā niecību, īpaši tāpēc, ka kardināls Jānis Pujats uzdeva man tik svarīgu darbu, bet varbūt es esmu nekam nederīgs mākslinieks, tā domāju. Bet pēc tam nonācu pie secinājuma, ka tas viss man tikai traucē, un darba procesā es jau pārgāju, varētu teikt, citā līmenī, citā dimensijā, un sāku to uztvert pavisam savādāk. Veidojot šo Krusta ceļa ansambli, kā arī Jēzus skulptūru, es vēlējos, lai cilvēks, kas uzlūkos manu darbu atmestu šo niecīgo žēlumu pret sevi. Sevis žēlošana izsauc lepnības jūtas, cilvēks jūtas svarīga persona, cilvēks grib, lai viņu ievērotu, lai viņu žēlotu. Strādājot pie šī darba, es, varētu teikt, izgāju pa šo akmeņaino ceļu un iegāju pilnīgajā klusumā, bet lai ieietu pilnīgajā klusumā ir jāatmet žēlums pret sevi. Un es novēlu visiem cilvēkiem, kas uzlūkos manu mākslas darbu, ieiet šajā pilnīgajā klusumā. Kad cilvēks būs atvēris durvis uz debesu valstību caur pilnīgo klusumu, kad būs atmetis šīs cilvēcīgās kaislības, tad būs sasniegts kāds dziļāks, augstāks līmenis un notiks pārveidošanās pašā cilvēkā. Un kas tad ir šīs niecīgās žēluma jūtas pret sevi, salīdzinot ar Jēzu, salīdzinot ar Viņa dievišķību? Līdz ar to es novēlu visiem sasniegt šo pilnīgo klusumu, ieiet tajā un ieklausīties sevī. - Jūs esat ticīgs cilvēks, vai tas kautkādā mērā ietekmēja Jūsu darba procesu, un ko personīgi Jūs ieguvāt? Vispirms gribu precizēt vārdu ticība. Ko nozīmē ticība? Tas varbūt nav jāskata tādā šaurā līmenī kā piederība kādai konfesijai, bet jāskatās nedaudz plašāk. Ticība, manuprāt, nozīmē to, ka cilvēks apzinīgi tic kaut kam jau pazīstamam. Veidojot šo darbu, es vēlreiz gribēju pasvītrot šo kaislību faktu. Kad mēs pazaudējam šīs zemiskās kaislības – žēlumu pret sevi, sevis izcelšanu, tad mēs spējam ticēt brīvi, mēs beidzot iegūstam apziņu. Dievs katram cilvēkam ir devis apziņu un es uzskatu, ka tas ir pats augstākais, ko cilvēks no Dieva ir saņēmis, un līdz ar to, lai mēs šo apziņu varētu lietot, mums ir jābūt pilnīgi brīviem, bet, lai iegūtu pilnīgu brīvību, mums ir jāatbrīvojās no visa liekā. Kad es esmu ticis tam pāri, es varu lidot, varētu teikt, uz dažādām apziņas iztēles vietām, un varbūt Jēzus arī tieši ir gribējis pateikt, ka viņš ir piesists dažādās mūsu apziņas dzīlēs, un līdz ar to mēs esam brīvi, mēs esam pilnīgi brīvi no visa un tad mēs ticam, ticam ar visu savas sirds būtību, ar visu sevi. - Vēlaties vēl kaut ko piebilst? Es gribu no sirds pateikties kardinālam Pujatam, ka viņš ar milzīgu pateicību novērtēja manu darba procesu, pateicos viņam arī par ieguldīto sirdi un dvēseli, lai taptu šis Krusta ceļa ansamblis un Jēzus skulptūra „Pilnīgs klusums”. - Paldies Jums par sarunu. Sanita Zustere /Vatikāna Radio/ – Liepājā
Foto: Katedrāle.lv • Attēlu galerija •
(uzklikšķiniet, lai palielinātu)   
  
  
|
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)