Konventa laikā vienības kapelāns Oskars Jabloņskis OP visiem klātesošajiem pastāstīja par Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētku nozīmi. Dominikāņu tēvs paskaidroja, ka šie svētki katoļu Baznīcā šķiet samērā jauni, jo Jaunavas Marijas Ieņemšanas svētki tika svinēti Romā no XV gs. sākumā, bet dogma par Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgo Ieņemšanu tika pasludināta tikai 1854. gadā. Patiesībā doma par šo lietu Baznīcā jau pastāvēja no tās pašiem pirmsākumiem. Priesteris akcentēja, ka Svētajos Rakstos mēs neatradīsim tādu fragmentu, kas vārdos izteiktu, ka Jaunava Marija bija ieņemta bez grēka un nekad negrēkoja, jo mēs varam tikai lasīt, ka viņa bija žēlastības pilna - Svētā Gara piepildīta. Pēc Evaņģēliju uzrakstīšanas, apmēram 100 gadus Baznīcā bija klusuma, pārdomu perioda laiks. Šajā laikā Baznīca pamazām izplatās, laiku pa laikam notiek kristiešu vajāšanas, bet jau II gs. beigās parādās pirmie teksti, kas runā par Jaunavu Mariju. Tas bija sv. Irenejs, kurš uzsāk diskusiju, liekot pretstatā Mariju un Ievu. Šajā laikā arī parādās teksti, kas pieskārās Marijas svētuma problēmai. Tēvs Oskars uzsvēra, ka sākotnēji, šī lieta Baznīcā bija ļoti grūti pieņemama un daudzi Baznīcas tēvi pat sāka meklēt Marijā kaut kādus trūkumus, kā piemēram, minot, ka viņai pietrūka ticības, vai arī bija kāds cits grēks. Par to rakstīja tādi Baznīcas tēvi kā Origens, sv. Bazīlijs, sv. Gregors no Nazianses, pat sv. Jānis Hrizostoms un sv. Kirils no Aleksandrijas, tomēr lūzums nāca V gs. pirmajā pusē, kad sāka izplatīties tāda maldu mācība kā pelagiānisms, jo sākās strīdi starp pelagiānismu un kristiešiem. Pelagiānieši mācīja, ka cilvēks pats var ar saviem spēkiem darīt labas lietas, sasniegt svētumu. Pirmo tēzi par to, ka Jaunava Marija ir svēta, izteica pats herētiķis (ķeceris) - Pelagijs. Viņš to izteica kā argumentu pret sv. Augustīnu, bet sv. Augustīns ļoti labi uztvēra šos vārdus un piešķīra tiem pavisam citu jēgu, sakot, ka Marijas svētums ir izņēmums un tā iemesls ir Dieva žēlastība, ne tikai cilvēka brīva griba. Savukārt cits herētiķis - Julians no Eklanumas, izteica domu, ka Marija ir brīva ne vien no aktuāliem grēkiem, bet vispirms viņa ir brīva no iedzimtā grēka. Dominikāņu tēvs atzīmēja, ka neskatoties uz to, ka pamats šiem vārdiem izskanēja no herētiķu mutes, tomēr katoļu Baznīca pieņēma šos vārdus, šīs brīnišķīgās idejas, un sāka padziļināties doma par šo lietu. Viduslaikos, šai mācībai parādījās arī pretinieki, tādi kā sv.Bernards un sv. Akvīnas Toms, tomēr no XIV gs. atkal atdzima no jauna doma par to, ka Jaunava Marija ir Bezvainīgi Ieņemtā. 1439. gadā, Bāzeles koncila laikā, teologi bija jau sasnieguši vienošanos dogmas par Bezvainīgo Ieņemšanu pasludināšanu, bet dažu vēsturisko problēmu dēļ, nekas no tā nesanāca. Vēlāk atkal sākās strīdi par to, vai Marija patiešām varēja būt saglabāta no jebkāda grēka, jo arguments bija pavisam vienkāršs – „Tikai Dievs ir svēts, Viņš ir bez grēka, bet Jaunava Marija ir cilvēks, viņa pieder pie mums.” Pēc daudziem strīdu periodiem, mierinājums nāca 8. decembrī 1661. gadā, kad pāvests Aleksandrs VII izdeva bullu Sollicitudo, kurā izteica savu piekrišanu mācībai, ka Jaunava Marija tika saglabāta no grēka. Divus gadsimtus vēlāk (8. decembrī 1854. gadā), pāvests Pijs IX padziļināja un noformulēja šo ideju dogmas veidā. Pati dogma runā par to, ka Jaunava Marija bija pasargāta no absolūti jebkāda grēka (tai skaitā arī no iedzimtā grēka), kā arī no jebkādas piesaistīšanās grēkam, pat tajā, ka viņai nebija nekādas tieksmes pēc grēka. Priesteris atzīmēja, ka patiesībā šie svētki stāsta par to, ka Dieva žēlastībai nav robežu, ka patiesais uzvarētājs ir Dievs, jo Viņš var darīt katra cilvēka dzīvē to, ko vien vēlas. Dievs mūs var apdāvināt ar savu žēlastību, bet mēs katrs esam aicināti atbildēt uz Viņa aicinājumu. Jaunava Marija izdarīja to vispilnīgākā veidā, piekrītot būt par Jēzus Kristus māti, arī mēs esam katrs aicināts sekot Jaunavas Marijas piemēram savās dzīvēs. Esam aicināti pašiem pieņemt Dievu savās sirdīs, dzemdēt to savai garīgai dzīvei, dot arī Kristu visiem, kurus satiekam savās ikdienas dzīvēs, kuriem varam un spējam palīdzēt un ieraudzīt pestīšanu. Turpinājumā sekoja diskusija un jautājumi par izklāstīto tēmu. Liepājas vienības „Dzintars” konvents noslēdzās ar kopīgām vesperēm, Svēto Misi un adorāciju. Sanita Zustere, Vatikāna Radio, Liepājā. | 
