Lasījums no Jozus grāmatas (Joz 5, 9a.10-12) Tajās dienās Kungs sacīja Jozum: "Šodien es no jums esmu nocēlis Ēģiptes kaunu." Tāpēc tā vieta tika nosaukta vārdā Gilgala līdz pat šai dienai. Un Izraēļa dēli apmetās Gilgalā un mēneša četrpadsmitajā dienā, pienākot vakaram, svinēja Pashu Jerihas līdzenumā. Otrā dienā viņi jau ēda no tās zemes augļiem neraudzētu maizi un tajā pašā dienā — grauzdētas vārpas. Un ar nākamo dienu, kad viņi bija sākuši ēst no tās zemes augļiem, izbeidzās manna. Un Izraēļa dēli šo barību vairs nelietoja, bet pārtika no Kanānas zemes augļiem tajā gadā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Psalms 34 (33)
Refrēns: Kungs ir žēlsirdīgs un labvēlīgs. Es teikšu Kungu katrā laikā,
Viņa slava vienmēr būs uz manām lūpām.
Mana dvēsele leposies Kungā;
pazemīgie lai dzird un lai priecājas! R. Teiciet Kungu kopā ar mani,
kopā slavēsim Viņa vārdu!
Es meklēju Kungu, un Viņš uzklausīja mani
un atbrīvoja mani no visām manām bailēm. R. Skatieties uz Viņu, un jūs atplauksiet priekā,
un jūsu vaigs netiks apkaunots.
Lūk, nabags sauca, un Kungs uzklausīja viņu
un izglāba no visām bēdām. R.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila otrās vēstules korintiešiem (2 Kor 5, 17-21)
Brāļi, kas paliek Kristū, tas ir jauns radījums. Senais ir pagājis, un, lūk, ir radies jaunais. Bet tas viss nāk no Dieva, kurš mūs samierināja ar sevi Kristū un piešķīra mums samierināšanās amatu. Jo Kristū Dievs samierināja pasauli ar sevi, vairs nepieskaitot ļaudīm viņu pārkāpumus un uzticot mums samierināšanas vārdu. Tātad mēs izpildām sūtību Kristus vietā, it kā Dievs runātu caur mums. Mēs lūdzam Kristus vietā: "Samierinieties ar Dievu!" To, kurš grēka nepazina, Viņš mūsu dēļ padarīja par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Es celšos, iešu pie sava tēva un sacīšu:
"Tēvs, es sagrēkoju pret debesīm un pret tevi."
Lai ir slavēts Dieva Vārds! Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 15, 1-3.11-32) Tanī laikā pie Jēzus nāca visi muitnieki un grēcinieki Viņā klausīties. Bet farizeji un Rakstu zinātāji kurnēja, sacīdami: "Šis pieņem grēciniekus un kopā ar viņiem ēd." Tad Viņš pastāstīja tiem šo līdzību, sacīdams: "Kādam cilvēkam bija divi dēli. Un jaunākais no viņiem sacīja tēvam: "Tēvs, dod man to mantas daļu, kas man pienākas!" Un viņš sadalīja tiem mantu. Pēc dažām dienām jaunākais dēls, visu saņēmis, aizceļoja uz tālām zemēm un tur izšķērdēja savu mantu, izlaidīgi dzīvodams. Bet, kad viņš visu bija iztērējis, tajā zemē izcēlās liels bads un viņš sāka ciest trūkumu. Viņš aizgāja un apmetās pie kāda šīs zemes iedzīvotāja, un tas viņu sūtīja savā tīrumā ganīt cūkas. Un viņš ilgojās remdēt izsalkumu ar pākstīm, ko ēda cūkas, bet neviens viņam tās nedeva. Tad apdomājies viņš sacīja: "Cik daudziem mana tēva algādžiem ir maizes papilnam, bet es te mirstu badā! Es celšos, iešu pie sava tēva un sacīšu viņam: "Tēvs, es sagrēkoju pret debesīm un pret tevi un vairs neesmu cienīgs saukties par tavu dēlu. Pieņem mani par vienu no saviem algādžiem!"" Un piecēlies viņš gāja pie sava tēva. Bet, kad viņš vēl bija tālu, tēvs viņu ieraudzīja un iežēlojās, un, izsteidzies pretī, krita dēlam ap kaklu, un viņu noskūpstīja. Bet dēls viņam sacīja: "Tēvs, es sagrēkoju pret debesīm un pret tevi. Es vairs neesmu cienīgs saukties par tavu dēlu." Bet tēvs sacīja saviem kalpiem: "Steigšus atnesiet vislabākās drēbes un apģērbiet viņu, uzvelciet viņam pirkstā gredzenu un kājās sandales! Atvediet nobarotu teļu un nokaujiet, un mēs ēdīsim un dzīrosim, jo šis mans dēls bija miris un ir atkal dzīvs, bija pazudis un ir atradies." Un viņi sāka līksmoties. Bet vecākais dēls bija tīrumā. Un, nākdams atpakaļ un tuvodamies mājām, viņš izdzirda mūziku un dejas troksni. Pasaucis vienu no kalpiem, viņš jautāja, kas tas varētu būt. Tas viņam sacīja: "Ir pārnācis tavs brālis, un tavs tēvs nokāva barotu teļu, tāpēc ka viņu ir veselu atguvis." Bet viņš sadusmojās un negribēja iet iekšā. Tad tēvs, izgājis ārā, sāka viņu lūgt. Bet tas atbildot sacīja savam tēvam: "Redzi, tik gadus es tev kalpoju un nekad neesmu pārkāpis tavu pavēli. Bet tu nekad man neiedevi ne kazlēnu, lai es varētu papriecāties ar saviem draugiem. Un, kad ir pārnācis šis tavs dēls, kurš tavu mantu ir izšķiedis ar netiklēm, tu viņa dēļ liki nokaut barotu teļu." Bet tēvs atbildēja: "Dēls, tu vienmēr esi pie manis, un viss manējais ir arī tavs. Bet vajadzēja dzīrot un priecāties, jo šis tavs brālis bija miris un ir atkal dzīvs, bija pazudis un ir atradies."" Tie ir Svēto Rakstu vārdi. | 
