- Kad un kādā veidā alkohols ienāca jūsu dzīvē? Lietot alkoholu es sāku lietot jau skolas gados. Uzreiz sapratu, ka tas palīdz man atrasties uzmanības centrā, pārvarēt kompleksus, kuri manī bija jau no bērnības, ka izpaudās manā korpulencē. Sākumā devas bija nelielas, bet vēlāk lielākas. Tādēļ mani atskaitīja no tehnikuma. Pat dienesta laikā armijā dzert nepārstāju, vēl vairāk – sāku dzert odekolonu. Pēc armijas apprecējos, tā teikt dzērumā. Sieva arī mēdza iedzert. Drīz vien izšķīrāmies. Vēlāk satiku tagadējo līgavu, tomēr mazāk dzert nesāku. - Jums vajadzēja saprast, ka tuvojieties briesmīgam bezdibenim? Sapratu, bet neko nespēju izdarīt. Bija ļoti grūti gan morāli, gan psiholoģiski. Alkohols – tā ir slimība, kas pazudina dvēseli un notrulina sirdsapziņu. Alkohols saasināja visus manus netikumus līdz tādai pakāpei, ka es biju gatavs iet uz jebkuru noziegumu, pat slepkavību... - Vai jūs mēģinājāt ar to kaut kā cīnīties? Es negribēju šķirties no alkohola uz visiem laikiem, tāpēc mēģināju dzert kontrolējot tā devu. Mēģināju dzert tikai trīs glāzītes. Lai sasniegtu mērķi, kā es domāju, man bija nepieciešami vairāki pārtraukumi alkohola lietošanā, lai organisms attīrītos un atpūstos, bet par cik man pašam tas nebija pa spēkam, es griezos pie ārstiem. Viņi man noteica diagnozi – alkoholisma otrā stadija, bet pavisam ir trīs. Es biju šokēts, jo sevi par alkoholiķi neuzskatīju. - Vai tiešām viss bija tik bezcerīgi? Tomēr kaut kāda maza cerības uguntiņa sildīja manas izmocītās dvēseles dziļumos. Es sapratu, ka kaut kur jābūt izejai. Bet kā to atrast? Tikai vēlāk, AA grupā es sapratu, ka mūsu galvenais palīgs – Kungs Dievs. Tomēr sākumā uz AA grupu es devos, lai „iemācītos” dzert. - Kā jūs nokļuvāt AA? Pilsētā man gadījās sastapt senu paziņu, kuru kādu laiku nebiju saticis. Pats pa sevi saprotams, piedāvāju iedzert. Viņš teica, ka nedzerot jau divus gadus un apmeklē AA grupu. Atceros, ka tas aizskāra manu patmīlu – t. i. viņš var nedzert, bet es nē. Paziņa man atstāja AA grupas kontakttālruni. Pēc šausmīgas mēneša dzeršanas, kad likās, ka gals klāt, nevarēju ne dzert, ne nedzert, es piezvanīju uz šo telefonu un pusdzīvs devos uz AA grupas sanāksmi. - Kā jūs tur sagaidīja? Visvairāk par visu es baidījos tikt nosodīts. Tomēr mani sagaidīja labvēlīgi cilvēki. Viņi bija noskaņoti uz atklātību. Visu savu sāpi, visas savas jūtas un domas es izteicu šiem cilvēkiem. Tā bija mana pirmā grēksūdze. Kā atbildi es izjutu patiesu līdzjūtību un vēlmi palīdzēt. Pēc sapulces es nevēlējos iet projām. Dvēsele dziedāja. Pirmoreiz dzīvē es nevēlējos „uzlāpīties.” Tas bija neticami, es sapratu, ka sākās jauna dzīve, dzīve bez alkohola. Tas notika 1998. gada 22. augustā. No tā brīža es neesmu izdzēris ne pili alkohola. - Vai tas ir tik viegli un vienkārši kā var šķist pirmajā acu uzmetienā? Dabiski, ka nē. Cilvēks nevar izmainīties vienā mirklī. Nepieciešams strādāt ar sevi un nebaidīties no šī darba. Pats galvenais - atzīt sevi par alkoholiķi, saprast, ka nav zāļu pret alkoholismu un nav tāda alkoholiķa, kurš spētu ‘iemācīties” dzert. Lai to saprastu, man piemēram, bija nepieciešams vesels gads darba A.A. Un tikai tad es sasniedzu pirmo programmas A.A līmeni, kurā ir teikts:” mēs atzīstam savu bezspēcību alkohola priekšā, atzinām, ka mēs zaudējām kontroli pār savu dzīvi”, - tikai tad es sajutu cietu pamatu zem kājām un vēlmi dzīvot bez alkohola. - A.A programma sastāv no 12 etapiem, jeb kā tos vēl sauc 12 līmeņiem, kurus veicot cilvēks paceļas virs savām vājībām. Kuri no etapiem jums šķiet vis sarežģītākie? Par pirmo līmeni es jums jau pastāstīju. Otrais un trešais līmenis man, rūdītam ateistam, nebija vienkāršs. Attiecīgi viņš skan tā:” nonācām pie pārliecības, ka spēks, pārāks par mūsu personīgo, var atgriezt mums veselību”,” pieņemam lēmumu atdot mūsu gribu un mūsu dzīves Dieva aizsardzībā, kā mēs Viņu saprotam” Sākumā priekš manis šis Augstākais Spēks bija mani jaunie draugi no A.A. Atmosfēra, pareizāk sakot gars, kas bija mūsu satikšanās reizē, pildīja ar mieru dvēseli un sirdi, vienkāršās tējreizes pēc sanāksmēm es nemainītu pret nekādām pasēdēšanām pie mēriņa. Vēlāk es sapratu ka Dievs vienmēr bija dzīvojis manā dvēselē, bet es nebiju aizdomājies par Viņu. Es sāku uzstājīgi pierādīt sev ka Dievs eksistē, tikmēr kamēr kāds prātīgs cilvēks man nepateica:” nav nepieciešams pierādīt Dieva eksistenci, nepieciešams vienkārši viņam ticēt”. - Vai jūs lūdzaties savās sanāksmēs? Uzreiz teikšu, ka AA organizācija nav reliģiska, bet vairākums no mums apzinās, ka pateicoties augstākam spēkam ir varējuši saraut saites ar alkoholu, un nevis pateicoties savam gribasspēkam. Tomēr katrs šo spēku saprot pēc sava. Tomēr obligāti lūdzamies tikšanās sākumā un beigās īpašu lūgšanu: „Kungs, dod man prātu un dvēseles mieru pieņemt to, ko man nav pa spēkam izmainīt, vīrišķību izmainīt to ko es nevaru un gudrību atšķirt vienu no otra.” Ir svarīgi saprast, ka Dievs nepadara cilvēku par nedzērāju, Viņš dod spēku cilvēkam nedzert. Mums ir pie tā jāstrādā, daudz jāstrādā. Es, piemēram, dzēru 25 gadus un dzīvoju pats nezinu kā. Tagad es mācos dzīvot no jauna. Redzu, ka mans raksturs pakāpeniski mainās uz labo. Atgriežas veselais saprāts un savu rīcību kontrole. Es mācos mīlestību un miermīlību pret apkārtējiem. 12 soļu programma – tā patiešām ir programma, kas dota no augšienes. Tagad šo programmu par pamatu izmanto arī citas atkarīgo kopienas – narkomāni, erotomāni, azartspēlētāji, u.c. - Ir zināms, ka alkoholiķa ģimenē cieš visi – sieva un bērni. Viņi arī ilgojas pēc palīdzības, sava veida rehabilitācijas? Alkoholiķa ģimenes locekļiem ir izveidotas „al-anon” grupas. Mana sieva, starp citu apmeklē šādu grupu. - Raugoties uz savu pieredzi, ko jūs variet ieteikt sievietēm un vīriešiem – alkoholiķiem? Mums, AA grupās ir tāds princips, kā „atgrūšana ar mīlestību”. Pats svarīgākais – sieva nedrīkst kalpot vīra alkoholismam, kas diemžēl notika manā ģimenē. Piemēram, no rīta es sievai līdzu nopirkt pudeli alus. Kamēr viņa pošas, es jau viņu pierunāju nopirkt pudeli vīna. Stingri apsolu, ka tas būs pēdējo reizi. Un tā regulāri. Ja neaizeju uz darbu, viņa piesedz mani darba vadītājam. Tas nav pareizi. Protams, ka viņa gribēja kā labāk, tomēr sanāca otrādi. Atcerieties – alkoholiķis viens pats nekad nevarēs tikt galā ar savu problēmu. Divi alkoholiķi, kas ir izlēmuši atmest dzeršanu jau ir spēks. Kādreiz, mūsu kustības dibinātājs, vēloties iziet no šīs šausmīgās atkarības, piedāvāja otram alkoholiķim mēģināt darīt to kopā. Viņiem tas izdevās. Līdz dzīves beigām viņi nepieskārās „grādīgajam”. Daudzi no mums, esošie alkoholiķi, ir nonākuši pie secinājuma: jo vairāk mēs palīdzam citiem alkoholiķiem, jo pašiem mazāk velk uz dzeršanu. - Kā sakontaktēties ar AA grupām? Informāciju var atrast mājas lapā www.aa.org.lv vai pa tālruni 7333523 Izmantots laikraksta „Miluiče šie” versija krievu valodā. 
| 
