Nav laika sev, lai no dvēseles virspuses ielūkotos dvēseles dziļumā. Nav laika citiem — tiem, kam sāp mūsu paskriešana garām. Tiem, kam vajadzīgs mūsu smaidošo acu glāsts. Tiem, kam gribējās dzirdēt kādu vārdu, kas paustu mūsu atbalstu viņu izmisumā, vai vienkārši tiem "mazajiem", kas stāvēja, izstiepuši pretī lūdzošu roku, lai santīma vietā mēs iemestu viņu lūdzošajā sirdī savu izpratni un paēdinātu arī dvēseli.
Tā paši šajā laikā esam kā tuksnesī meklējuši varbūt to lielāko tuksneša dārgumu — aku, no kuras padzerties, lai beidzot remdētu gadiem un gadu desmitiem ilgās slāpes pēc miera, patiesības, piedošanas un mīlestības. Esam meklējuši tās akas ūdeni, kas spēj remdēt ne tikai mūsu slāpes, bet ko var dot dzert arī citiem, nepaliekot savā egoismā.
Mēs esam ilgojušies pēc akas, kurā pasmeltais ūdens var beidzot šķīstīt un mazgāt no visa, kas netīrs un aptraipīts. Pēc viena malka ūdens, kura dēļ vērts atdot visus sakrātos dārgakmeņus un iztukšot ar zelta dukātiem piebērtās kabatas.
Pagājis Adventa laiks. Un nu esam piedzīvojuši brīnišķo Ziemassvētku dienu. Dievs ir nācis pasaulē, lai remdētu tavas slāpes. Viņš pats ir kļuvis par aku, no kuras smeļot vairs neslāps, un būs spēks iet tālāk un dzīvot atkal no jauna. Kaut arī brūces nav vēl sadziedētas līdz galam, kaut arī ir vēl šaubas un nespēks un nav vēl gribas dāvāt citiem, neko neprasot pretī.
Tik ļoti Dievs mīlēja šo pasauli, ka sūtīja savu viendzimušo Dēlu Jēzu Kristu (sal. Jņ 3, 16), lai Viņš pats kļūtu par mīlestības aku, no kuras varam smelt mīlestību sev un citiem. Viņš pats ir kļuvis par mīlestību, lai mīlestībā noliektos pie citiem un lai tā nekad nebeigtos.
Nu ir diezgan iets pa tuksnesi. Dieva Dēls ir nonācis šajā pasaules tuksnesī un kļuvis par aku. Nāciet un smeliet visi, kam slāpst! Visi, kas slāpstat pēc mīlestības un mūžības. Visi, kas gribat mīlestībā palikt uz visiem laikiem. Mūžīgi, jo Dieva Dēls ir nācis šajā pasaulē. www.mieramtuvu.lv | 
