Kristus ir Gaisma pagānu apgaismošanai. Un šī diena ir kristīgās kultūras dzimšanas diena visām pagānu tautām. Ar trīs Austrumu gudro starpniecību pagānu tautas kļūst līdzdalīgas Kristus dievišķās mācības noslēpumos. Arī mēs, kuru senči ir cēlušies no pagānu ciltīm, kas dzīvojušas šeit, Baltijas jūras piekrastē, varam sevi uzskatīt par šo triju ķēniņu pēctečiem. Ar šīsdienas notikumu Kristus simboliski atklājas visām tautām un tautībām, jo Viņš nāca ne tikai atpestīt Dieva izredzēto tautu, bet arī atbrīvot no pirmgrēka visus cilvēkus un atklāt ikvienam patieso ceļu pie Debesu Tēva, kas ilgojas pēc tā, lai visi cilvēki sasniegtu savu mērķi — mūžīgo dzīvi kopā ar Dievu. Trīs Austrumu gudrie devās uz Betlēmi, lai godinātu jauno Valdnieku. Līdzi viņi nesa karaļa cienīgas dāvanas — zeltu, vīraku un mirres —, tā paužot pielūgsmi un godbijību pret šo Ķēniņu, kuru tie uzskatīja par dievišķu. Arī mums šodien vēlreiz jāsastop Dievs un jāļaujas pārsteigumam. Jo Viņu, kuru gaidījām nākam varenībā un spēkā, mēs uzlūkosim kā mazu bērnu, kas ietīts autiņos un guldīts silē. Vai arī mums, tāpat kā Austrumu gudrajiem, šī tikšanās neraisa vēlēšanos turpināt aizsākto dvēseles svētceļojumu, ļaujot tam pārveidot visu mūsu dzīvi? Mainot savas domas par varu un spēku, par Dievu un cilvēkiem, ir jāmainās arī mums pašiem, jo Dieva spēks atšķiras no pasaules spēka. Dievs, kā redzam, pasaules uzbāzīgajam spēkam pretstata mīlestības neaizsargātību. Ikvienam cilvēkam ir kāds šķērslis, kas traucē tuvoties Betlēmē dzimušajam Pestītājam. Tas ir grēks, kas mūs attālina no dzīves piepildījuma un mērķa. Mainīties! Tādai ir jābūt mūsu iekšējai nostājai. Šīm izmaiņām jāsākas jau ģimenē — vispirms ir jāmainās vecākiem, rādot bērniem pozitīvu piemēru. Vai gan tieši vecāku nesavaldība bērnu klātbūtnē un attieksmē pret viņiem nemudina bērnus būt tādiem pašiem — vispirms pret saviem vienaudžiem, bet vēlāk pret visiem cilvēkiem, tostarp arī pret saviem vecākiem? Vai tas, ka vecāki šķietami "nevainīgi" nes mājās darbavietas materiālās vērtības, nekļūst par cēloni tam, kāpēc bērniem zūd izpratne par to, kāda ir atšķirība starp savu un svešu mantu? Vai dažādas neķītras runas un pat rīcība bērnu klātbūtnē neapgāna viņu dvēseli? Uzskaitīt dažādus negatīvus piemērus no mūsu ikdienas dzīves varētu ilgi...17. gadsimta franču domātājs Renē Dekarts ir teicis: "Cilvēkam laime jāmeklē nevis savu iegribu apmierināšanā, bet savu prasību ierobežošanā." Tas ir svētīgs, auglīgs un panākumiem bagāts darbs, tā ir garīga cīņa, ko vada Dievs. Šāds garīgā ceļa gājējs varēs lepoties ar to, ka ar katru jaunu dienu nonāk tuvāk savam ceļa mērķim. Jau šajā brīdī Jēzus pats panāk mums pretī un paver mūsu priekšā ceļu, ļaujot piedzīvot Dieva patiesību. Viņš mūs tuvina īstam dzīves piepildījumam, dāvājot ticību, cerību un mīlestību. Viņš mūs tuvina piepildījumam, kas nav atkarīgs no bagātības, ietekmes vai varas. Svarīgi ir kļūt par Dieva bērnu, saglabājot cerību un dzīves prieku arī sarežģītās ikdienas situācijās, tās risinot un pieņemot kā tādas, ko Dievs ir vēlējies, lai pilnveidotu gan mūs, gan citus. Mūsu dzīves uzdevums, tāpat kā trim Austrumu gudrajiem, ir celties un doties uz priekšu — sekot spožajai cerības zvaigznei un neapstāties labajā ticības ceļā, rast īstu dzīves piepildījumu un apskaidrību tuvākmīlestībā. Amen. www.mieramtuvu.lv | 
