Starp klātesošiem bija Nabadzīgā Bērna Jēzus klostermāsas no Liepājas, Jēzus un Marijas dominikāņu māsas misionāres no Kuldīgas, Liepājas un Polijas, kā arī Kurzemes diecēzē kalpojošie paulīniešu un dominikāņu klosterbrāļi. Svētās Mises ievadā Liepājas bīskaps Vilhelms Lapelis atzīmēja, ka šis dievkalpojums ir neparasts un vienreizējs kuldīdzniekiem, jo pirmo reizi Dievam veltītās dzīves diena tiek svinēta Kuldīgas draudzē, kurā piedalās Kurzemes diecēzē kalpojošās konsekrētās dzīves personas. Sprediķa laikā bīskaps pastāstīja, ka šos svētkus pirms 11 gadiem ir iedibinājis pāvests Jānis Pāvils II. Svinot šos svētkus, tiek sasniegti vairāki mērķi – vispirms jau ir iespēja pateikties Dievam par klosterdzīves aicinājumu, jo Dievs aicina tos, kurus Viņš vēlas. Laimīgs ir cilvēks, kurš šo aicinājumu ir sapratis, sadzirdējis, kuram ir pieticis garīgā spēka un drosmes, lai tam sekotu, lai uz šo aicinājumu atbildētu. Cits mērķis ir visai ticīgo Baznīcai arvien vairāk novērtēt šo Dievam veltīto cilvēku dzīves liecību, bet pašiem konsekrētajiem šajā dienā atjaunot savu apņemšanos ar vēl lielāku dedzību un pilnīgāk veltīt sevi Kungam. Konsekrētā dzīve atklāj katra kristieša aicinājumu un ilgas būt vienotam ar Pestītāju, kā Baznīca – Līgava ir vienota ar savu Līgavaini - Jēzu Kristu. Bīskaps V.Lapelis atzīmēja, ka ļoti svarīgi ir ieklausīties Pestītāja dotajos padomos – pildīt celibāta, paklausības un nabadzības svētsolījumus. Tā ir mīlestība uz Dievu un cilvēkiem, kas liek kādam cilvēkam svinīgi uzņemties šos solījumus un saistības. Neprecēšanās svētsolījums liek pilnībā atdot sevi visu un kalpot visiem cilvēkiem, rūpējoties par to, lai Kristus piedzimtu viņu dvēselēs. Savukārt otrs dotais svētsolījums ir paklausība, kuru viegli ir izpildīt, ja mīl Dievu, jo kas mīl, tas paklausa, tam paklausīšana ir nekavējoša un ātra. Nabadzības svētsolījums nozīmē brīvību no vismazākajām lietām. Tā ir brīvība, kuru sniedzam Dievam – daloties ar to, kas mums ir, apzinoties, ka reāli mums pašiem nekas nepieder. Sprediķa noslēgumā Liepājas bīskaps pateicās klostera ļaudīm par viņu kalpošanu, par to ka viņi gādā par ģimenēm, jo ir ļoti svarīgi, lai katrs ģimenes loceklis piedzīvotu Dieva mīlestību caur cilvēku, kurš to var sniegt, kļūstot par Dieva rokām, kājām un sirdi. Bīskaps novēlēja visiem klātesošajiem Dieva svētību un lūdza, lai Dievs dod jaunus aicinājumus un spēku visiem tiem, kas jau sākuši šo ceļu - spētu to uzticīgi noiet līdz galam. Pēc svinīgā dievkalpojuma sekoja uzvedums „Avots un Izbrīns”, pēc pāvesta Jāņa Pāvila II poēmas „Romas triptihs” motīviem, kuru baleta mākslā izdejoja dominikāņu māsu kongregācijas novices. Sanita Zustere,
"Vatikāna Radio", Liepāja | 
