Sākumu meklējot
Par izrādi stāsta dominikāņu māsa Emanuēla: „Mēs ar māsu Katrīnu šurp braucam katru nedēļu, lai bērniem pēc stundām vadītu kristīgās mācības pulciņu. Mūsu jaunākās māsas un viņu audzinātāja ir atbraukušas no Polijas. Viņas iestudējušas Jāņa Pāvila II poēmu Romas triptihs jeb Avots un izbrīns. Katrai upei ir savs sākums, un tas ir avots. Tā arī katrs cilvēks meklē avotu, kur ir viņa sākums. Mēs taču gribam saprast, kas esam un kurp dodamies. Izmantojot upes un avota motīvu, pāvests poēmā palīdzējis apjaust, ka cilvēka sākums ir Dievs. Šī dzeja ir pārtulkota arī latviski. Māsas dejā izmanto simbolisku kristības trauku, kas ir cilvēka garīgās dzīves sākums, un krustu, kas ir Kristus mīlestības zīme. Kristības – tas ir mirklis, kad cilvēks piedzimst mūžībai. Sveču diena vienlaikus visā pasaulē ir arī visu konsekrēto cilvēku diena, un arī māsas, kas veltījušās Dievam klosterī, svin šos svētkus.”
Dejo jaunās māsas
Izrādē, kurai bija piecas daļas, dejoja četras jaunās klostera māsas: latviete, ukrainiete un divas polietes. Skolēniem izdalīja latviski iztulkoto poēmu, lai katrs varētu sekot līdzi notiekošajam. Pirmā daļa – pasaules radīšana. Otrā – pārdomas par to, ka cilvēks ir vienīgā būtne, kas saprot, ka šī pasaule ir pārejoša. Trešā daļa – cilvēks ir vienīgā būtne, kas spēj spriest un satikties ar Dievu. Ceturtā – cilvēks savā dzīvē ir aicināts uz cīņu, kurā tas uzdod Dievam sarežģītus jautājumus. Piektajā daļā atklājas, ka cilvēks ir laimīgs, kad satiek Dievu. Tai pašā dienā izrādi varēja noskatīties arī Alsungas bērnunama un bērnudārza audzēkņi un darbinieki. Kurzemnieks.lv | 
