Pats Kungs norādīja Samuēlam, kurš būs Izraēļa Ķēniņš: „Neraugies uz viņa izskatu, nedz arī uz stalto augumu, jo viņu es esmu atmetis. Es spriežu ne jau pēc tā, kas redzams cilvēkam, jo cilvēks redz ārieni, bet Kungs uzlūko sirdi.” Sauls, kas arī bija Dieva izraudzīts vīrs, atkāpās no Dieva Likuma un tādēļ tika atmests. Jesse citu pēc cita kā potenciālos ķēniņa kandidātus veda pie Samuēla savus dēlus, taču Dievs no viņu vidus izvēlējās tieši to, kas pēc cilvēku domām bija visnepiemērotākais.
Savukārt Evaņģēlija fragmentā lasījām par to, kā Jēzus darīja redzīgu kādu aklo. Šis cilvēks kļuva redzīgs, turpretī visi apkārtējie, kaut arī bija fiziski redzīgi, joprojām palika akli. Arī farizeji, kuru uzdevums bija būt par Dieva Vārda nesējiem un skaidrotājiem tautā, sāka atsaukties uz sabata likumu. Viņu acu priekšā bija redzams Dieva liecinieks – liecinieks brīnumam, kuru Jēzus bija paveicis, – un tomēr viņu sirds palika aizvērta Dieva žēlastībai, un viņi publiski deklarēja: „Šis cilvēks nav no Dieva.”
Jāņa evaņģēlija 9. nodaļas noslēgumā lasām, ka aklais vīrs, kas kļuvis redzīgs, sniedz „garīgi aklajiem” farizejiem brīnišķīgu liecību, pēc kuras Jēzus pasludina: „Es atnācu pasaulē uz tiesu, lai neredzīgie redzētu, bet redzīgie kļūtu akli.” Un Evaņģēlijā lasām, ka, to dzirdēdami, daži no farizejiem, kas bija kopā ar Jēzu, Viņam jautāja: „Vai arī mēs esam akli?”
Patiešām, vai arī mēs esam akli? Bieži vien, kad satieku cilvēkus, kas interesējas par kristībām Baznīcā, ir redzams, ka „pasaules gars” ir aptumšojis viņu prātu un sirdi. Nereti pat tad, kad viņi jau beiguši katehēzes nodarbības, šo cilvēku sirds joprojām paliek auksta un nocietināta pret Dieva žēlastību, un pēc Kristības sakramenta saņemšanas viņi Baznīcā vairs nav redzami. Kā izārstēt šo „garīgo aklumu”?
Aplūkojot rituālu, kas paredzēts pieaugušo cilvēku ievadīšanai kristīgajā dzīvē, ir redzams, ka, jau sākot ar Gavēņa trešo svētdienu, katehumeniem (tiem, kas ir uzsākuši intensīvu gatavošanos Kristības sakramentam Baznīcā) ir paredzēti konkrēti uzdevumi liturģijas laikā. Katru reizi tiek lasīti īpaši teksti un izteiktas atbrīvošanas (eksorcisma) lūgšanas. Šī sagatavošanās noslēdzas Lieldienu jeb Kristus Augšāmcelšanās svētku vigīlijā, kad kandidāti saņem Kristības sakramentu. Tieši tas, ka par cilvēkiem aizlūdz, palīdz atvērt sirdi Dieva žēlastībai. Savukārt mums, kas jau esam kristīti, ir svarīgi nemitīgi, dienu no dienas atjaunot savu uzticību Kungam.
Klusajā nedēļā un trīs Lielajās dienās tiks izmantoti daudzi simboli un žesti, līdzīgi kā Jēzus izmantoja dubļus, lai veiktu dziedināšanu. Ir svarīgi pašiem izprast un palīdzēt citiem atklāt Lieldienu liturģijas skaistumu, jo citādi mēs paliksim tikai tajā līmenī, kad būtisks šķiet svētītais ūdens, ēdiena un olu svētīšana. Tas ir svarīgi, ka cilvēki nes svētīt ēdienu un ūdeni uz dievnamu, bet vēl daudz svarīgāk ir tas, lai viņu sirds tiktu dziedināta no grēka un atvērtos Dieva žēlastībai. Patiesi izdzīvojot Lieldienu liturģiju, mēs piedzīvosim Kristus augšāmcelšanos savā dzīvē.
Noslēgumā es no sirds vēlu, lai mūs katru pavada apustuļa Pāvila Efezas draudzei izteiktie vārdi: “Mosties tu, kas guli, un celies no miroņiem, un tevi apgaismos Kristus!”
Lai ir svētīgs atlikušais Gavēņa laiks – izdzīvosim savu ikdienu kopā ar Kungu! www.mieramtuvu.lv
Foto: Catholicculture.org |
