Nesen pēc priestera Andreja Mediņa aicinājuma Saldū atkārtoti bija ieradies misionārs no Beļgijas Žozefs Bastēns, lai vēstītu mums par evaņģelizācijas nepieciešamību un palīdzētu to praktizēt.
Ar šo vēršos pie jums un pateicos par man parādīto uzticību, kā arī saku paldies tiem, kuri man ir veltījuši kritiskus vārdus. Mana galvenā prioritāte šajā jaunajā un atbildīgajā amatā ir Latvijas garīgā atmoda un atdzimšana. Pakāpeniski pārņemot jaunos pienākumus, man šobrīd ir svarīgi apzināt izaicinājumus un problēmas, ar kurām saskaras ikviens sabiedrības loceklis.
Rīgas Metropolijas Garīgā semināra garīgā tēva un RARZI direktora priestera Zbigņeva Stankeviča garīgās pārdomas par tēmu "Euharistija", kuras tika izteiktas Liepājas diecēzes priesteru konferencē.
Kā jārīkojas Baznīcai, saņemot sūdzības par priesteriem? – šo jautājumu meksikāņu žurnālisti devās noskaidrot pie Mehiko arhidiecēzes Baznīcas tiesas vadītāja, kanonisko tiesību doktora, pr. Alberto Pačeko Eskobedo.
Mēs labi zinām, kas notika ar apustuļiem Lielās Ceturtdienas vakarā – neskatoties uz to, ka viņi kopā ar Kristu pavadīja apmēram trīs gadus, tomēr Viņa dzīves kritiskajā brīdī tie atstāja Viņu. Evaņģēlijs neslēpj viņu gļēvulību, atšķirībā no mums, mūsdienu cilvēkiem, kas katru savu vājumu cenšamies paslēpt aiz spēka, skaistuma vai veiksmes maskas.
Tā Kurzemes katoļu bīskaps Vilhelms Lapelis saka par kādreizējo katoļu priesteri Agri Pāvilu Lēvaldu, kurš savulaik kalpojis daudzviet Kurzemē, arī Kuldīgā, Alsungā un Gudeniekos, bet nu ir viens no trim pedofilijā apsūdzētajiem.
No 30. aprīļa līdz 2. maijam Rīgā, sv.Alberta draudzē notiks rekolekcijas, kuras vadīs Klemenss Pīlārs no Kalasantīņu sprediķotāju ordeņa. Ap šo laiku grāmatu galdos būs nopērkama arī t.Klemensa grāmata „Ezotērika un kristīgā ticība – kā tās atšķirt?”, kuru izdos „Svētā Sebastiana māja” Bauskā. Grāmatas tulkotājs J.Lulle piedāvā ieskatu jaunajā grāmatā.
Vatikāns apstiprina, ka Baznīca turpina atklātības līniju pedofilijas lietās. Kā izteicās Vatikāna preses sekretārs Federiko Lombardi - tas ir „trokšņains ceļš", taču ir iesākts, sekojot dialoga principam.
Lieldienu rītā apustuļi Pēteris un Jānis ienākuši klintī cirstā Kristus kapā ieraudzīja ko tādu, kas viņus pārliecināja par Jēzus Kristus patiesu augšāmcelšanos. Ko viņi redzēja? Tam bija jābūt kaut kam vienreizējam. Tas nevarēja būt tikai tukšs kaps. Viņi ieraudzīja nolikto linu autu, bet sviedrautu, ar ko bija apklāta Jēzus galva, noliktu atsevišķi satītu citā vietā. (Jņ 20, 3-8)
Kristus ir augšāmcēlies! Šis tradicionālais Lieldienu perioda kristīgais sveiciens mūs ievada svētku vēstījuma pašā sirdī. Pēc Lielā Gavēņa, kurā mēs apcerējām Jēzus dzīves sāpīgos notikumus, tagad esam aicināti priecāties par to, ka Viņš ir dzīvs, par to, ka grēkam, ciešanām un nāvei nepieder pēdējais vārds šai pasaulē.
Raksti
