Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Jaunā Betlēme
31.12.2004 pl. 10:00

m. Silvija Krivteža, Vatikāna radio

Grečo, kādā klints alā, svētā Franciska svinētajā pirmajā Kristus dzimšanas reliģiska satura uzvedumā nebija ne Dievmātes, ne svētā Jāzepa figūru. Iespējams, ka arī silīte bija tukša. Tajā vissvarīgākais bija Kristus, kas mūsu dēļ atnāca uz šo zemi un ir klātesošs Euharistijā.

Tas bija 1223. gads. Grečo (Greccio) dzīvoja Džovanni Vellita, kas Franciskam un viņa brāļiem uzdāvināja ar mežu apaugušu klinti netālu no pilsētas. Francisks lūdza brāļus izveidot tur Betlēmes silīti un sasaukt vietējos iedzīvotājus uz kopīgu Kristus dzimšanas noslēpuma svinēšanu. Pateica: “Gribu svinēt Dieva Dēla atnākšanu, kurš piedzima Betlēmē, un pats savām acīm redzēt, cik nabadzīgs Viņš kļuva mūsu dēļ. Gribu redzēt, kā Viņš dusēja silītē, ietīts autiņos un nolikts uz siena, un kā ar savu elpu to sildīja vērsis un ēzelis”. Šos vārdus izlasīju, ar automašīnu braucot uz “Itālijas Betlēmi”. Toms no Čelano, svētā Franciska pirmais biogrāfs, raksta, ka Asīzes Nabags ļoti mīlēja šo vietu, jo, kā bieži atkārtoja, “nevienā lielajā pilsētā neatgriežas tik daudz cilvēku, kā šajā mazajā Grečo pilsētiņā”.


Svēto Zeme

Grečo atrodas Umbrijas apgabalā, kuru Francisks nosauca par terra dei santi – svēto zemi. Egļu un ozolu meža ieskautais klosteris atrodas kalna nogāzē, tālu no tūristu takām. Līdz tuvākajai pilsētiņai ir divi kilometri. Lai gan tā bija vienkārša darba diena, taču svētceļnieku netrūka. Par to liecināja stāvvietā novietotās mašīnas un autobusi. Baznīcā viens pēc otra dažādu tautību priesteri celebrēja Svēto Misi svētceļniekiem. Tos sveicina 1959. gadā izveidotā un sanktuārija priekšā novietotā svētā Franciska statuja. Blakus atrodas celle, kurā svētais dzīvoja. Baznīcā un kora telpā varam apskatīt Betlēmes silītes no visas pasaules. Tās izgatavotas no keramikas, sērkociņiem, ģipša, papīra, drātīm, krāsainām lupatām un makaroniem... Lielas un pavisam maziņas. Tās atgādina, ka svētais Francisks Kristus dzimšanas noslēpumu inscinēja tieši Grečo.

Ziemassvētku notikuma atveidojuma kapela no tālienes izskatās tā it kā būtu pielīmēta klintij. Tā atrodas mazliet zemāk nekā pati baznīca. Kapela tika izveidota 1228. – svētā Franciska kanonizācijas gadā. Askētiska, eļļas lampiņu un sveču liesmu apgaismota, zema un šaura grota. Dziļumā atrodas klintī izkalts altāris, uz tā novietota Jēzus Bērna figūriņa. Šodien altāri sedz gaišpelēka marmora mensa, lai varētu celebrēt liturģiju. Uz grotas sienām redzamas divas senas freskas: vienā no tām attēlots Kristus dzimšanas Betlēmē un Grečo notikums, bet otrā – Dievmāte, kura ar krūti baro mazo Jēzu, viņai blakus stāv svētais Francisks un ļaužu pūlis. Mani pārsteidza fakts, ka freskā attēlotais Jēzus Bērns, kuru klēpī tur Viņa Māte, ar savu mazo rociņu atbalstās uz atvērta zārka. Tas atgādina, ka Jēzus atnāca uz šo pasauli, lai mūs atpestītu, tāpēc tādā veidā tiek norādīts uz Viņa nāvi un augšāmcelšanos – laipni skaidro franciskāņu brālis, mans gids.


Dzīvā silīte

Pirms astoņiem gadsimtiem šajā vietā svētais Francisks aicināja cilvēkus kopā ar viņu pārdzīvot Dieva Dēla zemes dzīves pirmo mirkļu skarbumu, nabadzību un fizisko trauslumu. Franciska sirdī bija dziļi iespiedies Kristus kā konkrēta cilvēka tēls. Tādēļ viņš centās atklāt Jēzus dzīves noslēpumus: iemiesošanās, piedzimšanas, nabadzīgās dzīves un nāves uz krusta noslēpumus – stāsta franciskāņu brālis. Klausoties viņa interesanto stāstījumu, man, šķiet, ka laiks ir atkāpies, ka esam pārcelušies uz 1223. gadu. Saņēmis no pāvesta Honorija III atļauju, Francisks liek ienest grotā sienu, atvest vērsi, ēzeli un pāris aitiņu, un apkārt akmens silītei sapulcina brāļus un vietējos iedzīvotājus. Tā par šīs svētās nakts notikumu raksta Toms no Čelano: “Tika pagodināta vienkāršība, slavēta nabadzība, parādīta pazemība, un tā Grečo kļuva par jauno Betlēmi. Tur ieradās cilvēku pūļi, priecājoties par Kristus dzimšanas noslēpuma neparasto svinēšanu. Viņu balsis atskanēja mežā un klintis tās atbalsoja. Brāļi steidzās atdot godu Kungam. Visa nakts bija prieka piepildīta. Virs silītes priesteris celebrēja Svēto Misi. Francisks, ietērpies diakona drānās, dievbījības pilnības pārņemts, dziedāja Evaņģēliju. Viņa spēcīgā un maigā, skaidrā un labskanīgā balss aicināja visus klātesošos meklēt augstākos labumus. Pēc tam viņš teica sprediķi. Ar vārdiem, no kuriem pilēja saldums, Francisks runāja par nabadzīgā Karaļa piedzimšanu mazā Betlēmes pilsētiņā”.

Svētā Franciska jaunievedums nebalstās uz faktu, ka viņš pirmais tēlainā veidā parādīja Betlēmes silīti. Jau 330. gadā uz imperatores Helēnas lūgumu, Kristus dzimšanas baznīcā Betlēmē, vietā, kurā piedzima Jēzus, tika novietota akmens silīte. 397. gadā svētais Hieronims Betlēmē izgatavoja Ziemassvētku notikuma atveidojumu, lai palīdzētu ticīgajiem atklāt un dziļāk pārdomāt Kristus dzimšanas noslēpumu.

Pateicoties daudziem svētceļniekiem, šādu tradīciju iepazina arī Romas ticīgie. Pēc Betlēmes parauga viņi izgatavoja koka silīti – Jēzus šūpuli. Tas tika novietots zem altāra Marijas Lielākajā bazilikā, kur Ziemassvētku Nakts Svēto Misi celebrēja pats pāvests. Tur šo silīti varam aplūkot arī šodien. Tradīcija veidot Betlēmes silītes jeb Kristus dzimšanas notikuma atveidojumus iesakņojās arī Austrumu Baznīcās. Asīzes Nabags nav Betlēmes silītes autors. Francisks gribēja paradīt, ka tas pats Jēzus, kurš piedzima Betlēmē, nāk pie mums katrā Svētajā Misē.


Svētā Franciska jauninājums

Svētā Franciska laikā katari un citi herētiķi noliedza, ka Jēzus, kas piedzima no Jaunavas Marijas, ir patiess cilvēks. Noliedza arī Jēzus patieso klātbūtni Euharistijā. Grečo svētais Francisks centās atmaskot šos maldīgos uzskatus. Viņš tēlainā veidā parādīja, ka Jēzus, kas piedzima Betlēmē, ir arī klātesošs katrā Svētajā Misē. Franciska nopelns ir nevis Ziemassvētku notikuma inscinējums vai silītes izveidošana, kuru arī mēs varam izveidot, bet gan tas, ka viņš parādīja, ar kādu mīlestību un pateicību mums ir jāpieņem Jēzus savās sirdīs un mājās.

Grečo Kristus dzimšanas grotā ierodas nākamā svētceļnieku grupa. Brīdi lūdzas klusumā, vēlāk, tāpat kā Francisks, lasa Jāņa Evaņģēlija fragmentu: “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva. Tas bija iesākumā pie Dieva. Viss ir radies caur Viņu, un bez Viņa nekas nav radies, kas vien ir radies...”