„Nemaz nezināju, kādas vērtības ir šajā baznīcā,” pēc tikšanās ar priesteri izbrīnu neslēpa domes priekšsēde Inga Bērziņa, kura gatava, cik iespējams, palīdzēt.
Sāks ar grīdu
A.Vasiļevskis Kuldīgā nonācis, aizvietojot priesteri Viktoru Grebeško slimības laikā. Tagad viņa pārraudzībā ir draudze šeit, Alsungā un Gudeniekos. Priesteris stāsta, ka svētdienās durvis ver līdz 100 cilvēkiem, darbdienās – ap 20. No 10.00 līdz 18.00 baznīca atvērta arī tūristiem un citiem interesentiem. Bet katru sestdienu no 10.00 senās ērģeles cenšas iedzīvināt kuldīdzniece Dace Nasteviča. Dievnamu A.Vasiļevskis skata ar saimnieka un arī mākslinieka acīm. Pirmais darbs būšot ielikt apsildāmo grīdu cīņai pret mitrumu. Ar draudzes palīdzību savākti 2000 lati un nopirktas flīzes, vēl vajadzīgi aptuveni 3000 apsildes iekārtām. „Tumšie paneļi pie sienām ir vēlāku laiku darinājums. Kādreiz sienas bija baltas, bet apakšējā daļā krāsotas tajā pašā gaiši zilajā tonī, kas redzams gan altāros, gan kora balustrādē. Arī grīdas flīzes ir gaišzilas, lai šo krāsu saturētu kopā. Vēlāk notīrīsim daudzās kārtas no soliem, pārklāsim tos ar pienbaltu laku, lai būtu skaisti un gaiši,” teic priesteris Andris. Viņš priecīgs rāda senu kristāmtrauku, fantastiskiem rotājumiem greznotus sānu solus, ko atradis palīgtelpās, stāsta par sapni atjaunot balustrādi pie dievgalda. A.Vasiļevskim, kurš savulaik apguvis mākslu, iepriekšējo prāvestu nomainītās lustras šķiet stilistiski neatbilstošas. Toties palīgtelpās atrodami divi restaurējami baroka laika kroņlukturi. Tas ir kārtējais sapnis – iedvest tiem dzīvību un ļaut atkal izgaismot dievnamu.
Jāsavalda ķirmji
„Baroka stilā veidotie sānu altāri un kancele ir tās senākās lietas,” stāsta priesteris un piemin 1645. gadu, no kura tie varētu būt saglabājušies. Mākslas darbu niknākie ienaidnieki ir ķirmji. Andris rāda sacaurumotās detaļas, kas vietām pārvērstas drupanās skaidās. Kreisajā sānu altārī neskarta ir vienīgi 15. gs. Dievmātes figūra, kas te atceļojusi no pils kapelas. Priesteris atzīst, ka šo fenomenu neņemas skaidrot. Lai ar ēdelīgajiem kukaiņiem cīnītos, esot kāda pārbaudīta vācu metode, kad baznīca tiek ietīta kā plēvē un ielaista gāze, kas ķirmjus izindē. Bet tas maksā vairāk nekā 30 tūkstošu. Lai naudu savāktu, I.Bērziņa piedāvājusi pašvaldības vārdā rakstīt vēstuli Liepājas diecēzei un lūgt Kuldīgu atbalstīt. Priesteris iebilst: tas, ka katoļu draudzes ir bagātas, īpaši Kurzemē, ir mīts. Katra cenšas tikt galā saviem spēkiem. A.Vasiļevskis uzskata, ka naudas meklējumos nāksies rakstīt projektus: „Inga Bērziņa teica, ka pašvaldība varētu dot līdzfinansējumu. Tas ir ļoti daudz. Ko es, jauns priesteris, vēl varu vēlēties? Tikai to, lai baznīca pašā Kuldīgas sirdī tiktu atjaunota.” Par mākslas priekšmetu lielo klāstu un to saglabāšanu ieinteresējusies arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas reģionālā koordinatore Ilze Zikmane, kas mēģinās rast atbalstu valsts programmās. Prāvests piebilst, ka varētu arī no apkārtnes baznīcām bojāto inventāru atvest uz Kuldīgu, kur pie viena atbrīvotu no ķirmjiem. „Nekad negribēju Kuldīgas draudzi sev. Jā, pilsētas un baznīcas mākslinieciskā puse mani vienmēr interesējusi, esmu gribējis būt šeit plenēros kā mākslinieks, bet ne kā prāvests. Tagad domas mainās. Kopīgās rūpēs cilvēkos atgriežas dzīvesprieks, viņi manas idejas atbalsta. Kad nopirkām flīzes, atgriezās ticība pašiem sev – ka varam vismaz kaut ko izdarīt arī ar minimāliem līdzekļiem. Tagad gribu Kuldīgai pateikties par tik atsaucīgiem draudzes locekļiem. Viņi ir ne vien feini, bet tikpat traki, cik es, un kopā mēs noteikti varam daudz,” pārliecināts prāvests Andris.
***
Ja kāds vēlas palīdzēt saglabāt Kuldīgas katoļu baznīcas vērtības, ziedojumu var ieskaitīt draudzes kontā Hansabankā LV13HABA0551010700920, ar priesteri Andri Vasiļevski iepriekš sazinoties pa tālruni 26326253. 
Foto: Modris Rubenis, Katedrāle.lv
• Attēlu galerija •
(uzklikšķiniet, lai palielinātu)   
  
  
 
| 
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)
;)