Vissvētās Trīsvienības svētkos pāvests, uzrunājot uz lūgšanu “Kunga eņģelis” Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus un visus, kuri klausījās viņa vārdus pa televīziju vai internetā, aicināja, lai mēs ļaujam Dieva skaistumam mūs savaldzināt.
Svētdien, 31. maijā, pāvests celebrēja Vasarsvētku dievkalpojumu Svētā Pētera bazilikā. Homīlijā viņš meklēja atbildi uz jautājumu, kas ir tas, kas mūs vieno. Kas ir mūsu vienotības pamatā?
Pāvests Francisks ir nosūtījis vēstuli Romas diecēzes priesteriem. Svētais tēvs atzīst, ka Lielajā nedēļā bija vēlējies tikties ar viņiem un kopīgi svinēt Hrizmas pasvētīšanas Misi. Nevarot to izdarīt, viņš nolēma uzrakstīt vēstuli.
Sestdien, 30. maijā pulksten 17:30 (pēc Romas laika) pāvests pie Lurdas Dievmātes grotas, Vatikāna dārzos, lūgsies Rožukroni. Lūgšana notiks vienlaikus daudzos citos mariāniskajos sanktuārijos pasaulē un tiks translēta tiešraidē.
“Katehēzes mācību šodien veltīsim Taisnīgo lūgšanai,” paskaidroja pāvests, sākot trešdienas vispārējo audienci, kas atkal notika bez ticīgo tiešas klātbūtnes, bet kurā piedalīties varēja virtuāli, ar radio un telekomunikāciju starpniecību.
Pirms 25 gadiem tika publicēta svētā Jāņa Pāvila II enciklika “Ut unum sint” (“Lai viņi visi būtu viens”). Šajā sakarā pirmdien 25. maijā pāvests Francisks nosūtīja vēstuli Pontifikālās Kristiešu vienotības veicināšanas padomes prezidentam, kardinālam Kurtam Koham,
Svētdien, 24. maijā, Baznīca Itālijā un citās zemēs svin Kunga debeskāpšanas svētkus. Uzrunā pirms lūgšanas “Debesu Karaliene” pāvests pievērsās šo svētku nozīmei un skaidroja, kādā veidā Dievs šodien ir klātesošs mūsu vidū un kādi ir šīs klātbūtnes augļi.
Trešdienas katehēzes mācībā, kas ir veltīta lūgšanai, pāvests kavējās pārdomās par Radīšanas noslēpumu. Francisks atgādināja, ka jau pats fakts, ka dzīvojam un eksistējam, cilvēka sirdi atver lūgšanai. “Pirmā Bībeles lappuse,” atzīmēja pāvests, “līdzinās lielajai pateicības himnai.”
Pirmdien, 18. maijā, svētā pāvesta Jāņa Pāvila II simtajā dzimšanas dienā, Francisks celebrēja Euharistiju pie viņa kapa Svētā Pētera bazilikā. Viņš uzvēra, ka Jānis Pāvils II bija lūgšanas vīrs, tuvs cilvēkiem un taisnīgs un žēlsirdīgs.