Priestera komentārs Adventa ceturtās svētdienas Sv.Mises lasījumiem (21.12.2008) Esi sveicināta, žēlastības pilnā,
Kungs ir ar tevi! (Lk 1, 28)
Daudzi kristieši visā pasaulē lūdzas un pateicas Dievam, sakot iepriekšminētos vārdus. Tie ir vārdi, kurus pasaules nozīmīgākais un paša Dieva pilnvarotais sūtnis erceņģelis Gabriēls sacīja meitenei, vārdā Marija, mazajā Nācaretes ciematiņā. |
Minētie vārdi cilvēci ievadīja jaunā laikmetā un jaunā kvalitātē. Otrā dievišķā Persona – Dieva Dēls – kļuva par mūsu planētas iedzīvotāju. Tādējādi mūsu Zemes tiesiskais un morālais stāvoklis ieguva citu kvalitāti. Zeme, mūsu planēta un cilvēku dzīves vieta, kļuva par paša Dieva Dēla dzīves vietu.
Šo notikumu Dievs savā bezgalīgajā žēlsirdībā un svētajā apredzībā bija paredzējis no laiku sākuma. Par to mēs lasām Bībelē – grāmatu grāmatā: “Es celšu ienaidu starp tevi un sievieti, starp tavu dzimumu un sievietes dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” (1 Moz 3, 15)
Pēc daudziem gadu simtiem slavenākais Vecās Derības pravietis Isajs pravietoja: “Tādēļ visuvarenais Kungs pats jums dos zīmi: redzi, jaunava kļūs grūta un dzemdēs dēlu, un viņa tam dos vārdu Emanuēls, tas ir: Dievs ar mums.” (Is 7, 14)
Pravietis paskaidro: “Viņa valstība ies plašumā, un miers būs bez gala uz Dāvida troņa un viņa ķēniņa valstībā, viņam to nostiprinot un atbalstot ar tiesu un taisnību no šā laika mūžīgi. To darīs Kunga Sabaota dedzīgums.” (Is 9, 6)
Pravietis Isajs raksturo paredzamos notikumus: “Zars raisīsies no Jesses celma, un atvase no viņa saknēm nesīs augļus. Un pār to klāsies un to sargās Kunga Gars, gudrības un saprāta Gars, padoma un spēka Gars, atziņas un Kunga bijības Gars.” (Is 11, 1-2)
Jau cita laikmeta pravietis Miha pavisam skaidri norāda notikumus, vietu un sekas: “Bet tu, Betlēme Efrata, esi nolikta necilā vietā starp tūkstošiem Jūdas pilsētu, no tevis nāks tas, kuram jābūt par valdnieku Izraēlī un kura izcelsme meklējama sensenos laikos, mūžības pirmlaikos. Tādēļ Kungs viņus atstās likteņa varā līdz tam laikam, kamēr tā, kam jādzemdē, dzemdēs; tad arī pāri palikušie ciltsbrāļi atgriezīsies atpakaļ pie Izraēļa bērniem. Un Viņš ar drošu nostāju ganīs savu tautu Kunga spēkā un Kunga, sava Dieva, vārda godībā. Un viņi dzīvos drošībā, jo Viņš kļūs varens un valdīs līdz pat pasaules galam.” (Mih 5, 1-3)
Ir noteikta vieta notikumam ar pasaules nozīmi. Vietas nosaukumu zina pat kristiešu bērni. Tā ir Betlēme Jūdejā.
Godātie Kristum ticīgie! Līdzās Svēto Rakstu liecībām no mūžseniem laikiem pastāv arī kristīgā Tradīcija. Šī Tradīcija, apkopota rakstos, ir ietverta daudzos sējumos. Taču līdzās kristīgajai Tradīcijai pastāvēja un arī šodien ir pieejama vesela informatīvā pasaule, ko varētu nosaukt par nekristīgo tradīciju. To veido vēl pirms Kristus piedzimšanas dzīvojušo izglītoto cilvēku rakstiskās un mutiskās liecības. Tie ir pagānu autoru sacerējumi un tā saukto sibillu liecības – pareģojumi. Par šāda veida informāciju dažas kristīgās Baznīcas autoritātes izsakās negatīvi. Šķiet, kā turpinājums šai informācijai ir arī daudzo rakstnieku sacerētās un publicētās noveles un stāsti par Kristu.
Tomēr, pieminējis vārdu “sibillas”, nevaru neatgādināt to, ka šis vārds ir iekļauts dzejā izteiktā lūgšanā par mirušajiem: “Dies irae, dies illa, solvit saeclum in favilla, teste David cum Sybilla.” (“Dusmu diena, diena, kas pārvērtīs pasauli putekļos, kā to apliecina Dāvids un Sibilla.”) Tas ir katoļu liturģijas mirušo piemiņai Svētajā Misē pirmais pants. Himna ir no 13. gadsimta.
Nevar nepieminēt arī pasaulslaveno Romas dzejnieku Vergīliju (Vergilius), kas dzimis 70. gadā pirms Kristus. Viņš ir rakstījis dzejas-eklogas. Īpašu slavu ir ieguvusi viņa tā sauktā ceturtā ekloga, kurā Vergīlijs runā par zelta laikmetu, kāds nāks līdz ar “bērna dzimšanu”. Par šo Vergīlija eklogu pirmie kristieši sacīja: “Vergīlijs runā par tik lielām lietām, ka neuzdrošinās dot tām vārdu. Viņš slēpti liek sibillai pravietot Kristus atnākšanu.” Tā šo slaveno dzejnieku Konstantīna Lielā laikā ir sapratuši Euzēbijs, Augustīns, vēlāk arī Dante. Dante savā visiem zināmajā “Dievišķajā komēdijā” ir izvēlējies Vergīliju sev par pavadoni pa viņpasaules ceļiem. Šie darbi ir jāizlasa katram kristīgam inteliģentam cilvēkam.
Mīļie Kristum ticīgie! Mūžības ceļos aiziet vēl viens gaidīšanas jeb Adventa laiks. Mēs kopā ar visu Dieva radīto pasauli tuvojamies Kristus dzimšanas piemiņas svētkiem, līdz kuriem šogad palikušas dažas dienas. Mēs ikviens savā veidā un saskaņā ar savu Dieva dotās sirdsapziņas balsi ikvienā Svētajā Misē pēc pārvēršanas brīnuma vienmēr teiksim vārdus: “Lūk, ticības noslēpums.” Jēzus Kristus cilvēktapšanu un Viņa klātbūtni Vissvētākajā Sakramentā cilvēks spēj saprast tikai kā ticības noslēpumu. Lai ir slavēts Jēzus Kristus! Amen. Mieramtuvu.lv |
