Un Viņa drēbes kļuva mirdzoši baltas. (Mk 9, 3) Šie par Kristu sacītie vārdi atsauc atmiņā citus vārdus no Svētajiem Rakstiem, no Jāņa atklāsmes grāmatas: “Bet Viņa galva un mati bija kā sniegbalta vilna, Viņa acis – kā uguns liesmas.” (Atkl 1, 14) Bet, domājot par cilvēku, varam atcerēties apustuļa sarunu ar vienu no vecajiem: “Tie, kas ģērbti baltās drēbēs, – kas viņi ir un no kurienes nākuši?” [..] “Šie ir tie, kas nākuši no lielām ciešanām un savas drēbes mazgājuši un balinājuši Jēra asinīs.” (Atkl 7, 13-14)
Katoliskās Baznīcas katehisms mums vēsta: “Jēzus kristībā izpaudās mūsu pirmā atdzimšana – mūsu kristība –, bet pārveidošanās notikumā – mūsu otrā atdzimšana – mūsu pašu augšāmcelšanās.” (KBK 556)
Iepriekš teiktais liek atskārst, ka Kunga pārveidošanās notikums ir nozīmīgi saistīts ar Lielo gavēni, laiku, kad cilvēks ir īpaši aicināts sekot Kristum. Baltās, mirdzošās drēbes, balinātas Jēra asinīs, ir jaunā cilvēka, jaunās radības atribūti, kas apliecina, ka cilvēka izpirkšanai no grēka un nāves varas jānotiek Kristus asinīs.
“Redzi, es visu daru jaunu,” saka Kristus. (Atkl 21, 5) Pārveidošanās brīdī Kristus labi apzinājās, kāpēc dodas uz Jeruzalemi, – tur Viņš atdos savu dzīvību par tiem, kurus mīl. Pārveidošanās noslēpums bija vairāk vajadzīgs tiem, kas sekoja Kristum. Tas bija vajadzīgs mums kā cerības stars bezcerības tumsā. Jo Dieva valstībā mums nākas ieiet caur daudzām ciešanām (Apd 14, 22). Mieramtuvu.lv | 
