Iespējams, ka viņš bija jauneklis, iespējams, ka jau nobriedis vīrs, atraitnis, taču tas nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka Jāzeps bija no Dāvida cilts un prata ieklausīties Dieva gribā. Viņš kļuva par Jēzus Kristus likumīgo tēvu un Jaunavas Marijas līgavaini un sargātāju.
Šodien ir iespēja lasīt vienu no diviem piedāvātajiem Evaņģēlija fragmentiem. Matejs stāsta par notikumiem, kas saistīti ar Jēzus ieņemšanu, bet Lūkass – par Jeruzalemes tempļa apmeklēšanu. Nedaudz iedziļināsimies tajos abos.
Matejs sniedz mums liecību par svēto Jāzepu, uzsverot, ka viņš bija taisnīgs un gudrs vīrs.
Saskaņā ar ebreju likumu līgavaini sauca par vīru, bet līgavu – par sievu. Saderināšanās faktam bija likuma spēks, līdzvērtīgs laulības noslēgšanai, tomēr saderinātie uzreiz nedzīvoja kopā. Laulība pilnībā bija noslēgta tad, kad līgava tika atvesta uz līgavaiņa namu un viņai bija dota šķīstības liecība. Tikai no šī brīža bija atļauta laulāto kopdzīve. Kā lasām Evaņģēlijā, tieši pēc saderināšanās izrādījās, ka Marija ir mātes cerībās. Kad Jāzeps par to uzzināja, viņš Mariju gribēja “klusām atstāt”. Līgavai bija pienākums būt uzticīgai, un saskaņā ar toreizējiem ebreju likumiem Jāzeps varēja publiski apsūdzēt Mariju tiesā. Šāda apsūdzība būtu neslavas celšana Marijai un, iespējams, beigtos ar viņas nāvi. Toties “atstāšana”, tas ir, šķiršanās vēstules došana, nebija saistīta ar kādu sodu. Šādu vēstuli parakstīja divi liecinieki, un lieta varēja palikt noslēpumā. Evaņģēlists piemin to, ka Jāzeps bija taisnīgs, tas nozīmē, ka viņš savā dzīvē rīkojās saskaņā ar Dieva gribu, ko pauda Likums. Taisnīgais ir gudrs un labsirdīgs, jo viņa dzīvē patiešām apvienojas Dieva likums un cilvēciskais briedums.
Matejs stāsta arī par to, kā Jāzepa dzīvē ar eņģeļa starpniecību ienāk pats Dievs, paskaidrojot viņam, kas un kāpēc notiks. Jāzeps būs tēvs Jēzum, dos Viņam vārdu, īstenojot tēva tiesības. Jāzeps pieņem Dieva gribu un izpilda visu bez ierunām. Jāzepa dzīvesstāsts māca, ka Dievs vada cilvēkus, bet mūsu uzdevums ir pieņemt šo Dieva aicinājumu, kaut arī tas būtu ļoti grūti.
Lūkasa evaņģēlija fragmentā lasām, ka Svētā ģimene bija normāla, veselīga ģimene, kas pildīja savus mājas un reliģiskos pienākumus. Kaut gan likums par Jeruzalemes tempļa apmeklēšanu attiecās uz vīriešiem, tomēr daudzi Rakstu zinātāji attiecināja to arī uz sievietēm un bērniem. Jāzeps kopā ar Mariju un Jēzu devās uz Jeruzalemi, lai kā ikviens ebrejs pateiktos Dievam un lūgtu svētību turpmākajai dzīvei.
Nozīmīgs ir arī fakts, ka Jāzeps un Marija atrada Jēzu svētnīcā pēc trim dienām. “Trešā diena” ir īpaši saistīta ar Jēzus augšāmcelšanos un uziešanu Debesīs pie Tēva. Tas ir pravietojums par augšāmcelšanos un arī atbilde uz jautājumu par to, kur Jēzus jāmeklē. Mācība, kas mums tiek sniegta, ir nepārprotama: ikviena ģimene gūs savu laimi, pildot Dieva gribu un dzīvojot saskaņā ar Jēzus mācību.
Ir vērts pievērst uzmanību arī kādai vārdu spēlei, kas saistīta ar ebreju valodu. Vārdā isz = vīrietis un isza = sieviete ir arī līdzskaņi “jod” un “he”, kuri veido vārdu “Jah”, kas nozīmē “Dievs”. Ja šos divus līdzskaņus izņemtu, tad no abiem vārdiem paliek tikai “esz”, kas nozīmē “uguns”. Tā ir tikai ārēja forma, taču runa ir par jēdziena iekšējo saturu. Ar laulību ir saistīta liela atbildība. Īpaši jārūpējas par to, lai laulātie dzīvotu saskanīgi, lai viņu kopdzīvē valdītu godīgums. Laulību, kurā nav vietas Dievam, apdraud savstarpēji iznīcinoša uguns.
Šodien mēs esam īpaši aicināti lūgties gan par tiem, kas ir vai būs līgavaiņi, – lai viņi patiešām ir taisnīgi vīri, šķīstības paraugs, gudrības piemērs, drošsirdīgi vīri un uzticīgi Dieva kalpi (no Litānijas svētā Jāzepa godam). Lūgsimies arī par kristīgajām ģimenēm, lai tās savus pamatus nostiprinātu uz klints, kas ir Jēzus mācība, un lai dzīvā Dieva klātbūtne tajās palīdz pārvarēt visas dzīves grūtības. Mieramtuvu.lv |
