Elku godināšana ir ikviena darbība un vārds, ar ko mēs radītām lietām parādām lielāku cieņu un godu nekā Dievam. Senie pagāni godināja sauli, mēnesi, dažādus kokus, akmeņus, zvērus. Jūdi, kā mēs lasām Vecajā Derībā, atmetuši Dievu, sāka godināt Baālu un zelta teļu. Bet, lai piekoptu elkdievību, nav vajadzīgi ne akmens, ne koka tēli, kuru priekšā krist ceļos, – elkdievība sākas ar to brīdi, kad mēs kādu lietu mīlam vairāk un vērtējam augstāk par Dievu vai arī paļaujamies uz to vairāk nekā uz Dievu.
Dievs ir mūsu Radītājs, mūsu Tēvs un mūsu Pestītājs. Mēs – Viņa radība, Viņa roku darbs, Viņa bērni. Labi bērni ciena un klausa savu tēvu un aizvien cenšas izpildīt viņa gribu un dzīvot pēc viņa norādījumiem. Kā ir ar mums, kristiešiem? Vai mēs dzīvojam pēc Jēzus Kristus mācības un norādījumiem? Īsts kristietis dienu iesāk un noslēdz ar lūgšanu, svētdienās viņš godina Dievu baznīcā. Ja svētdienu pārvēršam par izklaides dienu vai darba dienu, tad, Dieva bauslību atmetuši, dzīvojam pēc savām iegribām un stādām sevi augstāk par Dievu, un ar tādu rīcību jau kalpojam elkam – savai patikai.
Vēl kāds piemērs, kā kristietis kalpo elkam, – ja divi cilvēki sanāk kopā un dzīvo bez laulības. Šodien ir ļoti moderni sacīt: es dzīvoju kopā ar draugu vai draudzeni. Jā, mēs abi esam ticīgi, savus bērnus esam kristījuši. Bet patiesībā tā ir kalpošana elkam – miesas kārībai, jo Dievs ir aizliedzis laulību pārkāpt. Alkoholiķi un narkomāni apreibinošās vielas vērtē augstāk nekā Dievu un mūžīgo dzīvi. Vai tas nav elks? Kaimiņi dzīvo nesaticīgi, viens otru aprunādami un tenkodami, bet abi dodas uz baznīcu un izrunā Tēvs mūsu lūgšanas vārdus: “Piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem…” Kur tad ir šī piedošana? Tā vairs nav īstā Dieva godināšana, bet kalpošana elkam – lepnībai, skaudībai, patmīlībai. Dievs mums ir licis mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu.
Lūk, mēs redzam, cik daudz mūsu dienās ir kalpošanas elkiem, cik daudz ir to, kas nedzīvo pēc Dieva mūžīgajiem baušļiem, bet kalpo savām iekārēm.
Pirmais bauslis aizliedz arī māņticību. Taču – ak, vai! – pilnas avīzes dažādiem sludinājumiem par pareģojumu izteikšanu, lāsta noņemšanu utt. Kungs Jēzus ir skaidri sacījis: diviem kungiem reizē kalpot nevar. Mēs nevaram būt vienlaikus ticīgi un māņticīgi. Tātad, ja tiek praktizēta māņticība, zaudē ticība vienam Dievam, debesu un zemes Radītājam. Ja jau šajos reklamētajos salonos tik brīnumainā kārtā tiktu noņemti visi lāsti, dziedinātas dažādas atkarības un atkal apvienotas ģimenes, vai tad šodien būtu tik daudz bēdu un nelaimju? Vai mēs šodien būtu tauta, kas izmirst? Nē, tas ir grēks pret desmit Dieva baušļiem, kas mūs ved uz iznīcību.
“Es esmu tavs Dievs un Kungs. Tev nebūs citus dievus turēt līdzās man,” Dievs sauca ļaudīm, dodams desmit baušļus. Šie Dieva baušļi lai paliek arī mūsu dzīvais likums. Mēs esam Dieva bērni un vēlamies būt paklausīgi Viņam – mūsu Labajam Ganam –, lai nokļūtu Debesīs. Būsim Dievam uzticīgi! Amen. Mieramtuvu.lv |
