Priestera komentārs. Svētās Mises lasījumi (15.08.2009) Monstra, te esse Matrem! (Rādi, ka esi Māte!) 1215. gadā, Laterāna IV koncila laikā, pāvests Inokentijs III Livoniju (mūsu zemi Latviju un daļu Igaunijas) novēlēja Dievmātes aizbildniecībai, nosaucot to par Terra Mariana (Marijas zemi). Šis apzīmējums “Marijas zeme” izsaka mūsu zemes godu un skaistumu un mūsu pienākumus attiecībā pret Dievmāti un rosina domāt par to, cik skaistai jābūt tautai, kura dzīvo Marijas zemē un par kuru Dievmāte īpaši rūpējas un ir nomodā.
|
Ar Dievmātes gādību saistās arī mūsu tautas kristīgās ticības sākumi. Jau 1205. gadā Daugavgrīvā darbojās cisterciešu – Marijas godinātāju – ordenis. Tēvi dominikāņi, ierazdamies Aglonā, saprata, ka Dievmāte, kas spējusi sagatavot ceļu Kristum uz mūsu tautas ļaužu sirdi, būs arī tā, kas palīdzēs ticību saglabāt kā vislielāko dārgumu.
Lai cilvēki varētu godināt Dievu un Brīnumdarītāju Aglonas Dievmāti, divpadsmit gadu laikā tika uzcelta baznīca. Tieši šeit mūsu tauta visspilgtāk ir izjutusi Debesu Mātes klātbūtni. Dievmātei veltītās dziesmas “Jaunava svētā Aglonas baznīcā” rindas kā vēstures liecība vēstī par tautas piedzīvotajām grūtībām. Trīs bada gadi, mēra epidēmija, posts, ko nesa karš. Visās grūtībās ticīgie meklējuši stiprinājumu pie Aglonas Dievmātes. Par viņas lielo žēlsirdību liecina tas, ka minētās dziesmas astoņi panti runā par žēlastībām, kuras saņēmuši lūdzēji, un tikai viens – devītais – par to, ko mēs paši dodam Dievmātei Marijai: “Ļaudis pie tevis steidz ar pateicību un tavu godu teic ar mīlestību. Ļauj, Dieva Māte, tevi slavēt, cienīt, jo mūžam gribam tevi karsti mīlēt!”
Kopš šīs dziesmas sacerēšanas dievlūdzēji Aglonā ar vārdiem “Māmiņa mūsu” jau ilgus gadus pauž Dievmātei savu mīlestību un cieņu un uztic viņas aizbildniecībai savus lūgšanu nodomus.
Aglonā pie Dievmātes ierodas daudzi, kurus pārņēmis garīgais aklums, – daudzi gadi pavadīti bez lūgšanas, bez grēksūdzes, bez Euharistijas. Šeit, Dievmātes klātbūtnē, viņi atveras un sper nozīmīgu soli – izsūdz grēkus, pieņem svēto Komūniju. Kad viņi ierauga Dievmātes mīļās acis, sajūt Marijas sirds siltumu, atdzimst bērna prieks un gribas ne tikai pieglausties Dievmātei, bet arī nokļūt Viņas klēpī un teikt: “Māmiņa mūsu!”
Lai gan Jaunava Marija ir Debesu Māte visām tautām un ikvienam cilvēkam, tomēr īpašā veidā viņa ir tuva tām vietām, sirdīm un dvēselēm, kurās viņu karsti mīl un godā. Šādas īpašās vietas, arī Aglonu, Dievmāte pati ir izvēlējusies un ir piesaistījusi cilvēkus ar žēlastībām, kas saņemtas, viņai aizbilstot. Par to liecina votas zem Jaunavas Marijas svētgleznas Aglonas bazilikā. Dzīvs šīs žēlastību vietas liecinieks ir arī ikviens svētceļnieks, kas šeit ierodas.
Lai gan Aglonas bazilikai rit trešais gadu simts, tomēr Vissvētākās Jaunavas Marijas mīlestība un žēlsirdība pret mums nenoveco, tā ir vienmēr jauna un dāsna.
Kam ir vieta pie Dievmātes Aglonā? Dieva Mātei mīļi ir visi. Viņas Dēls Jēzus ir teicis: “Nāciet pie manis visi, kas strādājat un ciešat grūtības. Es jūs atspirdzināšu.” (Mt 11, 28) Arī Dievmāte Aglonā saka mums to pašu: “Nāciet pie manis visi – ticīgie un neticīgie, katoļi un citu konfesiju ticīgie, bagātie un nabagie. Es esmu Māte, un manai mīlestībai nav ne robežu, ne mēra.”
Dievmātes godinātāji, to, ko nevarat atrast citur, meklējiet Marijas, Dieva Mātes, sirdī. Tur ir Evaņģēlijs, tur ir Baznīcas vēstures sākums, tur ir patiesā gudrība. Mieramtuvu.lv |
