Cilvēks, izmantojot internetu un mobilo telefonu, šodien ir spējīgs ne tikai daudz ātrāk un ērtāk kārtot savus ikdienas darījumus, bet arī izplatīt svarīgas ziņas daudz plašākā apjomā.
Pirms diviem tūkstošiem gadu cilvēku rīcībā nebija ne kosmisko satelītu, ne raķešu. Tādēļ Dievs ļāva izmantot dabu un dabas parādības kā līdzekli, lai izplatītu ziņas pa visu pasauli. Taču tas neattiecas uz kuru katru, bet uz vissvarīgāko ziņu, kas ir Dieva viendzimušā Dēla nākšana pasaulē un iemājošana starp cilvēkiem.
Trīs Austrumu gudrie, kas bija sava laikmeta zinātnieki – zvaigžņu un lielo civilizāciju pētnieki –, patiecoties debesīs redzamām jaunām zīmēm, nāca pie atziņas, ka ir dzimis Mesija. Ir dzimis Tas, kuru jūdu tauta gaidīja kā karali un atbrīvotāju.
Austrumu gudros tik ļoti aizrāva dabas un Visuma varenais spēks, ka tie pamazām atklāja arī tā Radītāju un vairs nespēja vienkārši palikt savās mājās – tiem bija jādodas uz Jūdejas galvaspilsētu Jeruzalemi, lai pagodinātu To, kas šo brīnišķīgo un labi sakārtoto pasauli radījis.
Dārgie brāļi un māsas, mācoties no trīs Austrumu gudrajiem, mēs varam atklāt ceļus, kas ved pie Jēzus. Kā lasām Evaņģēlijā, Austrumu gudrie, nonākuši Jeruzalemē, jautāja pēc jaundzimušā Ķēniņa, kura zvaigzni bija redzējuši parādāmies debesīs. Šeit sastopamies ar tolaik izplatītu pārliecību, saskaņā ar kuru katram cilvēkam, kad tas ienāk šajā pasaulē, tiek dāvāta zvaigzne, kas parādās, viņam dzimstot, un izzūd, viņam nomirstot. Trīs Austrumu gudrie bija zinošas personas, kas spēj lasīt un skaidrot debesu parādības un pamanīt dievišķā klātbūtni radītajā. Šī spēja viņiem ļāva nokļūt Jēzum ļoti tuvu, tomēr ne tik tuvu, lai Viņu pa īstam sastaptu, – lai spētu Jēzu sastapt pilnīgi, ir jāstudē Svētie Raksti. Dieva Vārds mums ļauj atklāt Viņa klātbūtni, apslēptu jaundzimušā Bērnā. Tātad ir divi ceļi, kas abi kopā ved pie Jēzus, – cilvēka saprāts, kas spēj pietuvoties dievišķajai patiesībai, un dievišķā Atklāsme, kas ietverta Svētajos Rakstos un Baznīcas Tradīcijā.
Ir interesanti salīdzināt šodien lasīto Evaņģēlija fragmentu ar līdzīgu fragmentu no Lūkasa evaņģēlija, kurā aprakstīts tas, kā par jaundzimušo Ķēniņu tiek pavēstīts ganiem un kā gani dodas Viņu apmeklēt. Lūkasa evaņģēlija tekstā tiek uzsvērts, ka zīme, kas apstiprinās eņģeļa vārdu patiesīgumu, būs autiņos ietīts un silītē guldīts Bērniņš. Un patiešām, kad gani atnāk uz norādīto vietu, viss ir tā, kā eņģelis sacījis. Turpretī zīme, kas rādīja ceļu Austrumu gudrajiem, bija zvaigzne, kas apstājās virs vietas, kur bija dzimis Bērns.
Dievs, atklājot savu klātbūtni un ienākot cilvēku dzīvē, to vienmēr dara, izmantojot valodu, kuru adresāts ir spējīgs saprast. Kad mēs meklējam Dieva klātbūtni, mums nav jāraugās zīmēs, kas ir ārpus mūsu vēstures vai ārpus mūsu personīgās pieredzes, bet gan jāprot uzlūkot savu ikdienu Dieva Vārda gaismā, – tādā veidā mēs spēsim pamanīt gan zvaigznes, gan silītes, ar kuru starpniecību Kungs mums sevi atklāj. Mieramtuvu.lv |
