Mūsdienu pasaule ir pārpildīta ar lepnību: tev par katru cenu jābūt spēcīgam, pašpārliecinātam, tādam, kas spēj sasniegt izvirzīto mērķi ar jebkādām metodēm... Tev jāprot diktēt savus noteikumus. Tev ir jāatbilst teicienam par cilvēku – pasaules nabu... Pazemīgie? Tie ir ļaudis, kas šajā dzīvē neko nesaprot, jo nemāk aizstāvēt savas intereses.
Bet kā atšķirībā no mums, cilvēkiem, visu vērtē Dievs? Dievs runā par pazemību.
Vecās derības laikos par pazemīgiem bieži vien uzskatīja vājos un nabadzīgos. Bet Sīraha dēls saka – pazemīgs var būt arī “varens” cilvēks. Šīs pasaules varenie parasti ir bagātie vai arī tie, kuru rokās ir vara. No izlasītā fragmenta no Sīraha dēla grāmatas izriet, ka Svētā Gara iedvesmotais šīs grāmatas autors runā vispirms par intelektuālo varenību. Pasaules “varenie”, iestiguši savā pašpārliecinātībā, bieži maldās un pieļauj kļūdas, jo pārvērtē savas spējas, bieži viņi pat akli runā pretī patiesajai gudrībai – Dievam. Kā vienā, tā otrā gadījumā draud pārlieku liela paļāvība uz saviem spēkiem, prātu, bagātību un varu. Tieši viņiem Sīraha dēls saka – jo lielāks tu esi, jo vairāk tev ir jāpazemojas visā, un tad tu atradīsi žēlastību pie Dieva.
Šo domu spilgti turpina Jēzus vārdi, ko lasām šai svētdienai paredzētajā fragmentā no Lūkasa evaņģēlija: “Katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts, bet, kas sevi pazemina, tas tiks paaugstināts.” Kristus šos vārdus izsacīja tā laika lielo un vareno priekšā, būdams ielūgts kādā mielastā. Šādus mielastus farizeji rīkoja diezgan bieži, lai padižotos Rakstu zinātājiem un citiem sinagogas kalpotājiem. Šķiet, ka Kristus runā par “labo toni”, tomēr visam, ko Kungs saka, ir dziļi reliģisks saturs. Jēzus atgādina, ka Dievs bieži vien cilvēku vērtē pilnīgi citādāk nekā mēs. Runājot līdzībā, Dievs ne tikai caurskata to viesu sarakstu, kas ielūgti mielastā, bet saskaņā ar savu dievišķo gudrību un taisnību pats arī ierāda visiem vietas – vietas mūžības mielastā. No šīs Jēzus stāstītās līdzības skaidri izriet, ka saskaņā ar Dieva mērauklu tieši pazemīgajiem, nevis bagātajiem vai tiem, kam pieder vara, ir pirmās vietas Debesu valstībā.
Raugoties uz to, kas notiek mūsu zemē, brīžiem tik ļoti gribētos šos vārdus par pazemināšanu un paaugstināšanu atgādināt mūsu “lielajiem un varenajiem”... Pieraduši pie pirmajām vietām avīzēs, radio un TV intervijās, pieraduši pie spoža apgaismojuma un reklāmas pasākumiem, daži ir zaudējuši reālās dzīves garšu. Cenzdamies pārliecināt visus un visu, ka tik ļoti mīl un rūpējas par katru konkrēto cilvēku un par visu valsti kopumā, daži apgalvo, ka viss būs labi un ka viņi gan noteikti “kalpos”, ja tikai ieņems augstu amatu. Evaņģēlija grāmata šiem cilvēkiem būtu tik noderīga lasāmviela!
Bet! Nosodot citus, mēs ļoti ātri nostājamies augstprātīgo pusē. Turpretī Kristus nerunā par pazemināšanu vai paaugstināšanu tikai attiecībā uz lielajiem un varenajiem. Viņš taču saka: “Jo katrs, kas sevi paaugstina...” Tas nozīmē, ka aicinājums būt pazemīgam ir attiecināms arī uz katru no mums – mums katram ir jāsastopas ar patiesību pašiem par sevi. Šķiet, tā bija svētā Terēze no Avilas, kas sacīja: “Pazemība ir patiesība.” Vēl jāpiebilst: patiesība, kas atklājas Dieva gaismā. Pateicoties tai, cilvēks ir spējīgs objektīvi novērtēt sevi un savas attiecības ar Dievu un citiem cilvēkiem, kā arī viņam ir vieglāk atbrīvoties no saviem trūkumiem un nepilnībām. Tāds cilvēks arī spēj vieglāk rast sevī spēku paļauties uz Kungu un Viņa vadību. Jo vairāk tu pazemosies it visā, jo vieglāk atradīsi žēlastību pie Dieva. Apustulis Jēkabs un arī apustulis Pēteris apliecina, ka Dievs pretojas lepnajiem, bet pazemīgajiem dāvā savas žēlastības. Viņš apdāvina arī ar laimi un svētību. Galu galā tie, kas ir nabadzīgi un lēnprātīgi, tie, kas raud un ir žēlsirdīgi, tie, kas tiek vajāti par taisnību, – tieši visi tie, par kuriem ir runāts Kalna svētībās, ir pazemīgie, kurus Kristus šodien liek mums par paraugu.
Vai grūti būt pazemīgam? Kāds piemērs, kas tikai šķietami ir tālu no reliģiskās tēmas. Viens no mūsdienu mākslas pamatlicējiem Pols Sezāns (1839–1906) veselus trīsdesmit piecus gadus neguva kritiķu ievērību un savas mākslas šedevrus ar vieglu roku dāvināja kaimiņiem, kuriem nebija nekādas nojēgas par mākslu, – viņš vienkārši mīlēja savu darbu. Sezāns nemeklēja atzinumu, un viņa prātā pat nebija ienākusi doma, ka reiz viņš būs “modernās mākslas zvaigzne”.
Slava pie šī mākslinieka atnāca ar kāda mākslas darbu tirgotāja starpniecību. Nejauši ieraudzījis Sezāna darbus, šis mākslas mīļotājs bija tik ļoti pārsteigts un sajūsmināts, ka 1895. gadā Parīzē sarīkoja pirmo Sezāna personālizstādi. Visa mākslas pasaule nometās uz ceļiem izcilā mākslas ģēnija priekšā. Arī pats mākslinieks bija pārsteigts: atbalstījies uz dēla pleca, viņš pārstaigāja savu gleznu izstādi un neslēpa aizkustinājumu. Un kādā brīdī viņš savam dēlam sacījis: “Paskaties, viņi ielikuši manas gleznas rāmjos!”
Pārgalvīgas ambīcijas, vēlēšanās “paspīdēt” citu acīs, pārāk lielas un labas domas par sevi – tas viss neļauj būt pazemīgam. Tomēr apstāsimies un sapratīsim, ka pasaulei nav jādejo mums apkārt.
Pēc pāris dienām sāksies jaunais mācību gads. Stāvot uz lielu izaicinājumu sliekšņa, ir nepieciešams kaut tikai mazliet pazemības gan tiem, kas mācīs, gan tiem, kas mācīsies. Cik apbrīnojami savlaicīgi ir atgādināti Kristus vārdi pirms šai svētdienai domātā Evaņģēlija fragmenta: “Ņemiet manu jūgu uz sevis un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un pazemīgu Sirdi.”
Būdami ticīgi ļaudis, meklēsim spēku Euharistijā. Šī Kristus nesavtīgās mīlestības dāvana ir pazemības pilna. Jēzus sevi pazemināja tik tālu, ka kļuva par ikdienišķu maizi, ko ēd nabadzīgie, vienkāršie un tie, kas ir nelaimīgi savā miesā vai dvēselē, un ko ēd arī šīs pasaules lielie un varenie. Un par to Kungs negaida reveransus – Viņš gaida tikai mūsu mīlestību un pazemību. Tā varēja rīkoties tikai Dievs–Cilvēks! Tāpēc aicinājumā, ko Viņš izsacīja farizejam, par kuru stāsta šīs svētdienas Evaņģēlija fragments, ir patiesības smarža un garša – nākamreiz ielūdz uz mielastu nabagus, kroplus, klibus un aklus un negaidi par to pateicību vai slavas dziesmas. Šo žestu Kristus mums piedāvā nepārtraukti: savā pazemīgajā mīlestībā Euharistijā. Pieņemsim šo dāvanu! Mieramtuvu.lv |
