Mīlestība un patiesība Jēzus skatījumā ir viena un nedalāma. Kopiena, uzlūkojot patiesību, iemīl to un šajā kopīgajā skatījumā uz patiesību atklāj, kā mīlēt brāļus.
Jēzus parāda kopienu kā vienotības un lūgšanas zīmi: “Ja divi no jums virs zemes vienprātīgi kaut ko lūgs, to viņiem dos mans Tēvs, kas ir Debesīs.”
Kā ir ar mūsu vienprātību un savstarpējo saskaņu? Bieži vien sabiedrībā valda tik daudz apsūdzību, dzēlīgu pazemojumu un dažādu sāpes izraisošu rīcību. “Ja tavs brālis sagrēkotu pret tevi, ej un aizrādi viņam, jums tikai divatā esot!” To arī šajā brīdī saka Jēzus mums katram personīgi.
Kā mēs rīkojamies, kad pamanām grēku? Vai vieglprātīgi par to stāstām citiem? Jēzus saka: ej, ar mīlestību apskauj savu brāli un saki, ka viņš rīkojas nepareizi! Un, ja ar to nepietiek, ļauj viņam saprast, ka viņa rīcība sagādā ciešanas apkārtējiem, jo grēks aizskar patiesību, bet patiesību nedrīkst atstāt novārtā. Patiesība un mīlestība ir viena, un tās no mums pieprasa pacietību.
Konfliktos mīlestība cieš. Tā negrib zaudēt ne patiesību, ne arī brāli, kurš ir kļūdījies un tiek apvainots. Kad pamanu savā brālī trūkumu, kas radies kādas vājības dēļ, – kādēļ gan neizturēties ar pacietību un mīlestību? Kādēļ nemierināt viņu un nepalīdzēt viņam no visas sirds? Bet, iespējams, tieši tās mums trūkst – šīs mīlestības, kas visu pacieš, pacietīgi atbalsta otru un dāvā žēlsirdību? Bet tāds taču ir Kristus bauslis! Viņš pats savās ciešanās ņēma uz sevis mūsu ciešanas un savā žēlsirdībā uzņēmās mūsu sāpes.
Apustulis Pāvils skaidro patiesību par mīlestību: “Mīlestība tuvākajam nedara ļaunu.” Tuvākmīlestība ir lielisks ceļš, kas ved pie Dieva. Patiesa mīlestība pret tuvāko viņam vēl tikai labu. Tāpēc mīlestība ir Likuma vispilnīgākā izpildīšana.
Ja mīlam Dievu, mēs cenšamies būt patīkami Tam, kuru mīlam. Un nevar būt labākas atbildes uz mīlestību par pašu mīlestību. Patiesībā žēlsirdība, kas nāk no Dieva, ir tā, ka Dievs pats ir žēlsirdība. Ticīgai un šķīstai dvēselei nav lielāka prieka kā būt Viņa piepildītai. Dvēsele nevēlas atrast laimi citur kā vien Viņā.
Mūsu regula ir viena – tas ir likums, par kuru runā apustulis Pāvils, sakot: “Nepalieciet nevienam nekā parādā! Un it īpaši nepalieciet parādā savstarpēju mīlestību!” Lai šī frāze no Vēstules romiešiem kļūst par mūsu ikdienas dzīves dzinējspēku attiecībās ar mūsu brāļiem un māsām. Mieramtuvu.lv | 
