Viņš izskaidroja atlaidu nozīmi Baznīcā un iemeslu, kāpēc Jānis Pāvils II izlēma, ka Euharistijas gadā, piedaloties Vissvētākā Sakramenta pielūgsmē un godināšanā, var tikt iegūtas pilnas atlaidas. Atlaidas – daļēja vai pilnīga laicīgā soda atlaišana Dieva priekšā par grēkiem, kuru vaina ir jau izdzēsta – var tikt iegūtas arī svinot Stundu liturģijas vesperes un kompletoriju tabernākula priekšā. Lai saprastu atlaidu nozīmi – Chieti-Vasto arhibīskaps stāstīja Vatikāna Radio – vispirms ir jāsaprot, ka "vaina, grēks" ir "apzināts un brīvas gribas akts, ar kuru cilvēks nepaklausa Dieva gribai," bet sods "ir šīs vainas sekas." "Vaina ir izdzēsta Dieva žēlsirdības dēļ ar piedošanas dāvanu, kas tiek dota caur Baznīcas kalpošanu," viņš teica. "Katru reizi, kad mēs ejam pie grēksūdzes, mūsu vaina tiek izdzēsta, ja mēs to patiesi nožēlojam." Tajā pašā laikā ir nepieciešama soda atlaišana, kas ir "tā ļaunuma sekas, kas mums kavē pilnībā realizēt savu Dieva bērnu identitāti," prelāts teica. Un arī šeit "Baznīca nāk mums palīgā," viņš turpināja. "Vispirms, viņa mums norāda uz gandarīšanas veidiem pēc katras grēksūdzes. Bet tāpēc, ka neviens no mums nespēj izglābt sevi pats un mēs esam komūnijā ar Baznīcu, viņa mums dod ne tikai grēku piedošanu caur izlīdzināšanas sakramentu, bet arī palīdz mums pārvarēt soda smagumu. Un tas ietver atlaidas," viņš sacīja. Lai iegūtu pilnas atlaidas ir jāievēro parastie nosacījumi – sakramentālā grēksūdze, Komūnija un lūgšana pāvesta nodomā ar dvēseli, kas ir pilnīgi brīva no pieķeršanās jebkādam grēkam. Bet tas nav "kaut kas mehānisks," arhibīskaps Forte teica. Tā "ir palīdzība, kas tiek dota sirdsapziņai, kas atgriežas no grēka un ir patiesi atvērta žēlsirdīgā Dieva darbam." Tāpēc gandarīšanai "ir vislielākā vērtība kā dzīves veidam un ne tikai kā vienam momentam. Tā ir sirds atgriešanās." Tāpēc arī "Euharistija tik ļoti palīdz šajā ceļā. Tā ir dzīvības maize, svētceļnieku maize; tas, kas remdē slāpes, uztur apņemšanos uz atgriešanos un tāpēc arī ceļš, kas ir tieši atlaidu ceļš, atgriešanās ceļš." Pēc arhibīskapa Fortes teiktā, žēlastības un šķīstīšanās laiks, kas tiek dots Euharistijas gadā, būtu jāizdzīvo ar "tādu attieksmi kā cilvēkam, kas vēlas mīlēt Dievu ar visu savu sirdi, kas vēlas augt, gan tiekot šķīstīts no mīlestības trūkuma, gan arī no pagātnes grēkiem, un atveroties grēka negatīvo seku novēršanai." Tas nozīmē "pilnīgi izvairīties no algotņa domāšanas, ka mēs kaut ko varam darīt, lai kaut ko citu dabūtu pretī," viņš teica. Tas ir tāpēc, ka "do ut des" [es dodu, lai tu varētu dot] "nav pamatā cilvēka un Dieva attiecībām un nav daļa no žēlsirdības pārpilnības, ar ko Dievs vienmēr pārsniedz mūsu grēkus, ja mēs ar patiesu nožēlu atgriežamies pie Viņa." Pēc ZENIT materiāliem sagatavoja LRKB Informācijas centrs | 
