Tāpat arī Dieva valstība satur sevī spēku organiski un pakāpeniski attīstīties. Līdzīgi sinepju graudam Dieva valstības aizsākums šajā pasaulē, kā arī jebkura cilvēka dzīvē, var būt diezgan necils un nemanāms. Mūsu ikdienas dzīvē daudzas citas, it sevišķi sadzīviska rakstura realitātes subjektīva lieluma un svarīguma ziņā pārsniedz Dieva valstības realitāti. Un tomēr Dieva valstībai cilvēciskās nākotnes perspektīvā ir jākļūst visaptverošai un ir jāpārveido pasaule pēc būtības, tāpat kā atšķirīga būtība ir sēklai un stādam, kas no tās izaug. Tātad Dieva valstība pārsniedz pat mūsu visprasīgākās domas par to, kāda tā būs, kad pilnībā iestāsies zemes virsū.
Mēs varam droši apgalvot, ka Dieva valstības aizsākums katra konkrēta cilvēka sirdī ir ticība, jo arī ticību Kungs Jēzus pielīdzina sinepju graudam: “Ja jums būtu ticība kā sinepju grauds...” (Lk 17, 6) Ja cilvēka sirdī iekrīt Dieva valstības sēkla, tā aug un attīstās, sākotnēji, iespējams, cilvēkam pat nezinot: “Vai viņš guļ, vai ceļas, naktī vai dienā, sēkla uzdīgst un izaug, viņam nezinot.” Šie vārdi atklāj, ka ticības aizsākums cilvēka sirdī ir atkarīgs no Dieva žēlastības iedarbības; to apliecina arī šie vārdi: “Tas ir Dieva darbs, lai jūs ticētu...” (Jņ 6, 29) Tātad tā ir Dieva iniciatīva – dāvāt cilvēkiem savu Valstību –, turklāt šī dāvana ir paredzēta ikvienam cilvēkam, kas dzīvo šajā pasaulē, jo Dievs liek savai saulei uzlēkt pār labajiem un ļaunajiem un lietum līt pār taisnīgajiem un netaisnīgajiem (Mt 5, 45).
Un tomēr, ja no sēklas neizaug stāds, tas liecina vai nu par sēklas trūkumu augsnē, vai arī par kādu augsnes vainu (sk. līdzību par sējēju: Mk 4, 1-9). Ja mūsu ikdienas dzīvē ticība nepieņem kādas konkrētas izpausmes formas, tas var liecināt par ticības trūkumu. Ja grauds nav iekritis auglīgā zemē, tas neaug. Jēzus ir pielīdzinājis Dieva valstību nevis vienkārši sinepju graudam, bet graudam, kas iekrīt tādā zemē, kura var nodrošināt grauda attīstību līdz pat pilnības sasniegšanai. Ja ticība būtu priekšmets, kuru pietiek iegādāties vienreiz mūžā, Jēzus, iespējams, būtu salīdzinājis Dieva valstību ar graudu, kuru cilvēks, ielicis somā, turpina savu iepriekšējo ceļu. Taču ticība paredz pārmaiņas dzīves un domāšanas veidā, jo ticība ir dinamiska, tāpat kā dinamiska ir grauda augšana. Mieramtuvu.lv | 
