Iespaidīgā dievnama celtniecība tika uzsākta 1882. gada 19. martā, pēc diecēzes arhitekta Francisco de Paula del Villar (1828-1901) projekta. Ievērojamais kataloniešu arhitekts Antonio Gaudi projektā iesaistījās 1883. gadā, pārņemot projektu un pārveidojot to savā arhitektūras un projektēšanas stilā. Šo uzdevumu viņš nepameta līdz pat savai nāvei 1926. gadā. Kopš tā laika dažādi arhitekti turpināja darbu pēc viņa sākotnējās idejas. Celtne atrodas Barselonas centrā, un gadu gaitā tā ir kļuvusi par vienu no visuniversālākajām pilsētas un arī valsts identitātes pazīmēm. Ik gadu dievnamu apmeklē miljoniem cilvēku un daudz vairāk pēta tā arhitektūru un reliģisko saturu. Baznīca kopš pašas celtniecības sākuma un līdz pat mūsdienām tiek būvēta no privātiem ziedojumiem. Arhiteks A.Gaudi, kura beatifikācijas process Vatikānā tika uzsākts 2003. gadā, par šo baznīcu ir teicis: "Baznīca ir cilvēku celta un tā atspoguļojas viņos. Tas ir darbs, kas ir atkarīgs no Dieva un tautas gribas." Lai arī baznīca nav pabeigta, tā ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 2010. gada novembrī pāvests Benedikts XVI to iesvētīja un pasludināja par mazo baziliku. Dažām Romas Katoļu baznīcām tiek piešķirts tituls Mazā bazilika. Saskaņā ar Baznīcas kanonisko likumu Katoļu baznīca var tikt godāta par baziliku vienīgi uz senas tradīcijas pamata vai apustuliskās aprobācijas rezultātā. 18.gs termins „bazilika” ieguva kanonisku nozīmi, kam nav saistības ar arhitektonisko stilu. Kanoniskā nozīmē bazilikas tiek dalītas lielajās bazilikās un mazajās bazilikās. Šodien tikai 4 pieder pirmajai baziliku grupai (tās visas atrodas Romā): Sv.Jāņa Laterāna, Sv.Pētera, Sv.Pāvila ārpus mūriem un Sv.Marijas Madžori. 2008. gadā pasaulē bija 1609 mazās bazilikas. Svētās Ģimenes baznīcu ir plānots pabeigt apmēram 2026.—2028. gadā (2026. gadā apritēs 100 gadi kopš A. Gaudi nāves). Katedrāle.lv | 
