Pirmkārt, apustuļi sapulcējās augštelpā (burtiski – telpā mājas augstākajā daļā), varētu teikt, viņi uzreiz bija it kā tuvāk Debesīm. Tā arī mēs, ieejot baznīcā, esam it kā tuvāk Debesīm.
Otrkārt, apustuļi lūdzās, bet viņu lūgšana bija īpaša. Lasījumi, kurus lasām Liturģijas laikā, ir tulkoti no latīņu valodas oficiālā tulkojuma, ko sauc Vulgata. Latviešu valodā lasām, ka viņi visi vienprātīgi pavadīja laiku lūgšanā, tomēr grieķu valodas tekstu varam pārtulkot arī šādi: “Viņi visi nesatricināmi un vienprātīgi pastāvēja lūgšanā.” Mēs, ieejot baznīcā, arī varam daudzmaz vienprātīgi “pavadīt laiku” lūgšanā. Patiesībā esam aicināti “stāvēt nesatricināmā un vienprātīgā lūgšanā ” – tas prasa vairāk nekā tikai atnākšanu uz baznīcu, tas ir jautājums par dedzīgumu un stipru gribu lūgties.
Treškārt, apustuļi nebija vieni paši, jo tur bija arī dažas sievietes, Marija, Jēzus Māte, un Viņa brāļi. Par Mariju un klātesošajām sievietēm viss ir skaidrs, bet kas tie par brāļiem? Mēs taču ticam, ka Marija ir vienmēr Jaunava – gan pirms Kristus piedzimšanas, gan tajā, gan pēc tās. Marijai nebija citu miesīgu bērnu. Pamēģināsim uz šo jautājumu paraudzīties sīkāk.
Vispirms ir jāapzinās, ka pastāv dažādas valodas un tām ir savas īpatnības. Piemēram, latviešu valodā mēs atšķiram brāli, pusbrāli, brālēnu un citus radiniekus, katram no tiem ir savs atsevišķs vārds. Savukārt aramiešu valodā ir vārds aha, bet ebreju valodā attiecīgi ah, kas nozīmē “brālis no mātes un tēva”, “miesīgs brālis”, bet šajās valodās nav atsevišķu vārdu, kas apzīmētu citus radiniekus. Piemēram, Vecajā Derībā latviešu valodā mēs varam lasīt par Lotu, ka viņš ir Ābrahama brāļadēls, bet tā tas ir tāpēc, ka spējam izsekot viņu radnieciskajām saitēm un tās nosaukt mūsu valodā lietotos vārdos, bet Bībeles tekstā viņi ir “brāļi”. Līdzīgi Labans ir “brālis” Jēkabam, kaut gan zinām, ka viņš bija Jēkaba mātes brālis. Grieķu valodā tiek lietots vārds adelphós, kuram ir tāda pati pamatnozīme kā aramiešu un ebreju valodās. Tomēr Septuagintā (Vecās Derības tulkojumā grieķu valodā) šis vārds nozīmē arī “radinieku” vai arī “tautieti”.
Turklāt Mk 6, 3 lasām: “Vai tad Viņš nav galdnieks, Marijas dēls un Jēkaba, Jāzepa, Jūdas un Sīmaņa brālis? Un vai tad Viņa māsas nav šeit ar mums?” Vai šie četri vīri ir Jēzus miesīgi brāļi? Nē, jo Mt 27, 56 un Jņ 19, 25 liecina, ka Jēkaba un Jāzepa māte bija Viņa (Jēzus) Mātes māsa, Marija, Kleofa sieva. Bet šī Marija nebija Jaunavas Marijas miesīga māsa, jo divām meitām nevarēja būt vienāds vārds. Ja Jēzum būtu bijuši miesīgi brāļi, tad noteikti tie būtu pieminēti pirms šiem četriem vīriem, kuri ir vienkārši diezgan attāli radinieki. “Jēzus brāļu” problēma nekad nepastāvēja ne agrīnajā Baznīcā, ne arī turpmāk, bet par “problēmu” to gribēja padarīt dažādi Baznīcas ienaidnieki, mēģinādami apšaubīt Jēzus Kristus dievišķību un Marijas jaunavību.
Labi ir ievērot arī to, ka Jaunajā Derībā saites starp cilvēkiem tika mainītas. Tie, kas ir kopā ar Jēzu Kristu, ir brāļi. Pietiek paskatīties nākamos pantus pēc šīsdienas lasījuma, un mēs redzēsim, ka Pēteris nostājās “brāļu” (adelphon) vidū un viņus uzrunāja “brāļi” (adelphoi), bet viņš uzrunāja ap 120 cilvēku. Mūs vieno ļoti ciešas garīgas saites, jo mēs esam Kristus Miesas locekļi.
Evaņģēlijā lasām, ka Jēzus lūdz par mums, kas esam pasaulē un cīnāmies. Lūgsim, lai mēs visi vienmēr augštelpā nesatricināmi un vienprātīgi pastāvētu lūgšanā un kādreiz varētu dzīvot Kunga namā visās sava mūža dienās. Mieramtuvu.lv |
