Tomēr, lai arī cilvēka ierobežotais prāts nespēj aptvert visu patiesību par Trīsvienību, pateicoties Jēzus Atklāsmei un apustuļu sludināšanai, Vissvētās Trīsvienības realitāte ir mums pieejama un ticības gaismā mēs varam gūt zināmu izpratni par Dieva iekšējo dzīvi.
Ar pazemību jāatzīst, ka arī valoda ir ierobežota un brīžiem pat neadekvāta, runājot par Dieva iekšējo dabu, jo definēt mēs varam vienīgi to, ko saprotam. Tāpēc filozofijas un zinātnes valoda, ja tā var sacīt, saļimst zem patiesības smaguma par Vissvēto Trīsvienību. Runājot par Trīsvienību, labāk izmantosim mīlestības valodu, jo Dievs, kas ir mīlestība, vēlas sevi atklāt mīlestībā, dalīties mīlestībā un dot sevi aiz mīlestības. Tā ir Dieva daba, kas to pieprasa un uz to virza.
Katoliskās Baznīcas katehisms māca, ka ticībā mēs neapliecinām trīs dievus, bet vienu vienīgu Dievu trijās Personās – vienas kopīgas dabas triju dievišķo Personu vienību. Dievišķās Personas nesadala vienīgo dievišķību, bet katra no Tām ir Dievs visā pilnībā. Dievišķā vienība ir trīsvienīga, un tajā ir pausta skaistā patiesība, ka Dievs savā būtībā nav vientuļš.
Saprast Trīsvienības noslēpumu nozīmē izskaidrot mīlestību. Bet, tā kā mīlestību mēs nevaram iekļaut definīcijās, arī runājot par Trīsvienību, varam vienīgi aprakstīt Tās īpašības. Ja mīlestība var tikt iepazīta, vienīgi pastāvot tajā, tad izprast Trīsvienību varam caur līdzdalību Dieva dzīvē, jo vienīgi Dievs var mums dot spēju Viņu iepazīt, atklājoties kā Tēvs, Dēls un Svētais Gars.
Kāpēc mums būtu svarīgi iepazīt Trīsvienības noslēpumu? To apcerot, mēs atklājam pamatu, uz kā ir dibināta Kristus Baznīca, – ieejam Dieva mīlestības kopienā. Tas nozīmē, ka savas attiecības mācāmies veidot pēc trīsvienīgā Dieva iekšējās dzīves parauga. Tā kā esam radīti pēc Dieva attēla un līdzības, tad arī par sevi mums ir jāatzīst, ka esam radīti ģimeniski, esam radīti ģimeniskumam. Dievišķo Personu attiecības mums kalpo par uzskatāmu piemēru, kā lietot spēju mīlēt. Dievs mums māca mūsu savstarpējās attiecībās ievīt tādas mīlestības pavedienus, kas ir spējīga ziedot sevi otra labā un, atdodot sevi, rast piepildījumu. Uz to mūs mudina šodien lasītais apustuļa Pāvila vēstījums Korintas draudzei.
Ja atsakāmies būt līdzdalīgi Dieva iekšējā dzīvē un neveidojam attiecības pēc Trīsvienības parauga, mēs paši tiekam sāpināti un sāpinām citus kā tādi, kas esam notiesāti, – atsaucoties uz evaņģēlista Jāņa vārdiem. Dievs savas trīsvienīgās dabas attiecībās mums rāda patiesas ģimenes modeli – tās ir attiecības, kuras uztur mīlestības saites. Kristībā saņemtās žēlastības dēļ mēs esam aicināti būt līdzdalīgi Trīsvienības dzīvē, un tas nozīmē paplašināt Dieva mīlestības valstības robežas jau šeit, virs zemes. Dieva bērni dzīvo kā personas, kuras ir atklājušas mīlestību, mīl un dalās mīlestībā. Un tik lielā mērā, kā dzīvosim šo Dieva dzīvi, mēs jau šeit, virs zemes, dzīvosim kā Debesīs.
Dievs mums ir devis dzīvību un ir sūtījis savu Dēlu, lai mēs varētu dzīvot tā, kā Dievs vēlas, – pēc Viņa attēla un līdzības. Tādēļ, pēc Svētā Gara nosūtīšanas svētkiem atsākot parasto liturģisko laiku, Māte Baznīca ik gadu svin Vissvētās Trīsvienības svētkus, lai mēs šo Dieva attēlu un līdzību aizvien labāk iepazītu. Mieramtuvu.lv |
