Mums bieži šķiet, ka mēs lasām, klausāmies, saprotam... Un arī šodien jau kuro reizi lasām līdzību par sējēju. Vai mūsos kaut kas mainās? Mēs šo līdzību labi zinām. Mēs to varam pārstāstīt un paskaidrot citiem. Mēs zinām gan pašu līdzību, gan arī tās nozīmi, to, ko Kristus grib mums pateikt. Bet uzdosim sev jautājumu: vai varam sacīt, ka saskaņā ar šo līdzību arī dzīvojam? Mēs bieži lasām un dzirdam Dieva Vārdu, bet vai Viņa sacītais sasniedz mūsu sirdi? Ja dzīvais Dieva Vārds nenonāk mūsu sirdī, mūsu domāšanas veidā un mūsu dzīvē, tad tas nevar nest augļus. Padomāsim par to, cik daudz skaistu Evaņģēlija fragmentu mēs zinām, tie mums patīk, un mēs varētu tos stāstīt un skaidrot citiem. Mēs par to visu protam runāt, bet paši saskaņā ar šīm līdzībām nedzīvojam.
Šīsdienas līdzība tieši par to arī vēsta. Cik gan reizes Dieva Vārds mūs ir uzrunājis, aizkustinājis un uzmundrinājis, bet, tiklīdz izejam no baznīcas, viss pagaist. Turpinās vecā dzīve: aprunāšana, dusmošanās, neuzticība, mazdūšība. Tā vietā, lai mēs, dzirdējuši Dieva Vārdu, augtu, liecinātu un nestu garīgus augļus, mēs paliekam kā sēkla, kura neuzdīgst. Šajā līdzībā ir pastāstīts visļaunākais, kas var piemeklēt tos, kuru dvēsele kļūst līdzīga ceļmalai – cieta, daudzo garāmgājēju izmīdīta. Par šiem cilvēkiem Kristus saka – sēkla viņu sirdī nespēj uzdīgt, jo atnāk ļaunais un to izrauj. Dieva Vārds ir mīlestības valoda. Lai kaut nedaudz saprastu Dieva Vārdu, ir kaut nedaudz jāzina mīlestības valoda. Ja mums ir svarīgs viss pārējais (dievekļi, labklājība, ērtības, no kurām nevaram atteikties, lai palīdzētu kādam trūkumcietējam), nevis otrs cilvēks, tad ir pilnīgi skaidrs, ka Dieva Vārds mums ir nesaprotams kā sarežģīta krustvārdu mīkla. Dieva Vārds kļūst saprotams tikai tiem cilvēkiem, kuri vismaz cenšas savā dzīvē īstenot mīlestības bausli, pat ja viņiem tas labi neizdodas. Mūsu sirdij ir jābūt atvērtai, jūtīgai un gatavai citiem palīdzēt viņu vajadzībās. Ja mūsu sirds būs atvērta pret citiem cilvēkiem, tad tā būs atvērta arī pret Dieva Vārdu. Ja mūsu sirds spēs just līdzi citiem, tad arī saprast Dieva Vārdu mums būs daudz vieglāk.
Šīs nedēļas laikā pārdomāsim, kas mēs esam šajā līdzībā. Kur iekrīt sēkla? Kur iekrīt Kristus vārdi? Ērkšķos, kuri sēklu nomāks un noslāpēs? Uz akmens, kur tā uzdīgs un iznīks sausuma un karstuma dēļ? Vai ceļa malā, no kurienes sēklu aiznes vējš? Vai arī labā sirdī? Bet, ja mūsu sirds nav laba, tad uzdosim sev jautājumu: kā sadrupināt šo akmens sirdi, kas ir nocietinājusies pret Dieva Vārdu? Ko es varu darīt, lai Dieva Vārds, kuru dzirdu un lasu Bībelē, neiznīktu, bet augtu un nestu simtkārtīgus augļus?
Lai Dieva Vārds dzīvotu mūsos, nepietiek ar to, ka mēs to tikai dzirdam. Mums saskaņā ar to ir arī jādzīvo. Dieva sacītais ir jāpilda ne tikai vārdos, bet arī darbos, jo mēs esam kristieši un kristietis ir Kristus sekotājs. Savukārt Kristus sekotājs ir liecinātājs. Amen. Mieramtuvu.lv |
