Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu

Ieklausīties Baznīcas balsī, kas ir paša Kristus balss
07.12.2014 pl. 08:09

Priesteris Andris Solims

Priestera komentārs Adventa II svētdienai (07.12.2014)

Dārgie draugi! Dieva radīšanas sistēmā mēs pazīstam trīs laikus: 1) kosmisko jeb neitrālo laiku, kurā tika radīts Visums un neredzamā pasaule, eņģeļi un Debesu gari; 2) vēsturisko laiku, kurā tika radīta mūsu redzamā pasaule un cilvēki, kas šajā kosmiskajā laikā izveidoja savu laika atskaites sistēmu un vēsturi; 3) pestīšanas laiku, kas sākās ar Vecās Derības dibinātāju Ābrahamu un turpinās ar Jaunās Derības pamatlicēju Jēzu Kristu – Dieva Dēlu, kurš kļuva Cilvēka Dēls mūsu pestīšanas labā.

Šie trīs laika apļi ir ierobežoti, un tiem ir zināms noslēgums. Arī mūsu aktuālais pestīšanas laiks, kura Jaunās Derības posmu dzīvojam tagad, tuvojas savam no­slēgumam, par ko šodien otrajā lasījumā skaidri runā apustulis Pēteris savā otrajā vēstulē, norādot pat uz fizisko vielu sairšanu un bojāeju. Daudzi filozofi un pasaules “prātvēderi” visos gadsimtos ir mēģinājuši iztēloties, saprast vai pat izveidot savu teoriju par biblisko pasaules galu, par kuru runā Svētie Raksti. Neskaitāmas filmas ir uzņemtas par šo tēmu, kas vienmēr ir aizrāvusi lielas cilvēku masas, jo runa ir par mūsu civilizācijas bojāeju.

Ar Jēzus Kristus atnākšanu ir sākusies jauna ēra – sestais pasaules laikmets, kas tiek dēvēts par kristietības laikmetu. Un šis laikmets tuvojas savam noslēgumam, ko pasludināja pats Pestītājs Kristus, apsolīdams savu otrreizējo atnākšanu – parūziju – laiku beigās. Kad šī parūzija pienāks, to Jēzus nevienam skaidri neatklāja, tikai minēja par lielām parādībām pie debesīm, pārmaiņām zemes struktūrā un ļoti smagām kristiešu ciešanām un vajāšanām (sal. Lk 21, 25-28.34-36). Adventa laiks savā oriģinālajā būtībā ir Kristus otrreizējās atnākšanas (=adventus) gaidīšanas laiks, kurā kristieši pilnvērtīgi dzīvo savu cilvēcisko un dievišķo dzīvi, ko ir saņēmuši no sava Radītāja, pildot Kristus sludināto mācību Baznīcas uzturētajā un administrētajā sakramentālajā dzīvē. Tādēļ ir ļoti svarīgi ieklausīties Baznīcas balsī, kas ir paša Kristus balss, – ieklausīties tajā, ko un kā Baznīca mums māca, norādot pareizo un vienīgo pestīšanas šauro ceļu. Kristus brīdināja par daudziem maldu mācību sludinātājiem, kuri nāks jēru ādās, bet būs plēsīgi vilki, kam Jēzus ir aizliedzis sekot. Tomēr šodien ar lielu nožēlu varam pārdzīvot kristiešu milzīgo sašķeltību konfesijās un sektās, kas pārsniedz 43 000 pasaulē... Apustulis Pēteris mudina, lai Kristus mūs “atrastu mierā – neaptraipītus un nevainojamus”, gaidot jaunas debesis un jauno zemi, kurās mājos taisnība (sk. 2 Pēt 3, 13-14). Baznīca māca, ka Svētais Gars atjaunos mūsu zemi tās radīšanas līmenī pirms cilvēka krišanas pirmdzimtajā grēkā, kad valdīja pilnīga mīlestības harmonija starp Dievu, cilvēku un visu radību virs zemes.

Kā Mesijas pirmās atnākšanas laikā Dievs sūtīja pasaulē savu vēstnieku Jāni Kristītāju, tā Karaļa Kristus otrās atnākšanas laika sludināšanu un sagatavošanu Jēzus ir uzticējis savai Līgavai – Baznīcai, kuru ir ieņēmis uz krusta un dzemdējis Vasarsvētkos. Jānis Kristītājs bija ļoti spilgta Kristus pirmās atnākšanas vēstnieka figūra, kas kā magnēts pievilka grēciniekus pie Jordānas upes krastiem, kur Jānis sludināja un piešķīra grēku nožēlas kristību. Sirds, kas ir apkrauta ar laicīgu rūpju un smagu grēku nastām, nespēj uzņemt Jēzu, jo tajā vairs nav vietas, kā piekrāmētos bēniņos mantkārīgu cilvēku mājās. Vajag iztukšot un atbrīvot sirdi no visa tā, kas ir nevajadzīgs, vecs un mūsu dzīvei kaitīgs, lai spētu uzņemt visdārgāko viesi – Pestītāju, kurš ienāk dvēselē un miesā zem maizes un vīna sakramentālajām zīmēm Euharistijā svētās Komūnijas laikā. Tad Viņš kļūst mūsu Emanuēls – Dievs ar mums un mūsos, kā Viņš pats to vienmēr ir vēlējies.

Adventa laiks kristiešiem ir ļoti svarīgs dvēseles attīrīšanas un sagatavošanas laiks, gaidot Kristus Dzimšanas svētkus. Savukārt pašiem Kristus Dzimšanas svētkiem būtu labi jāatgādina kristiešiem par Mesijas parūziju, ko parasti svētku kņadā un trokšņos aizmirst. Līdz ar to arī pats Adventa laiks modernajā sabiedrībā šodien ir pārvērties par dāvanu iepirkumu drudzi un praktiski izzudis kristiešu liturģiskajā kalendārā un dzīvē. Jau krietnu laiku pat pirms pirmās Adventa svētdienas daudzviet tiek iededzinātas Ziemassvētku eglītes pilsētu laukumos un mājās, svētku dekorācijas, mūzika – tas viss atgādina priekšlaicīgas bērna dzemdības. Pazūd svētku autentiskums un gaidīšanas jēga, vairs nenotiek nekāda garīga sagatavošanās skaistajiem Kristus Dzimšanas svētkiem. Te vajadzētu vēlreiz nākt stingrajam un reizē pazemīgajam Jānim Kristītājam – Adventa laika simbolam, lai ar stipru un kompetentu vārdu atgādinātu kristiešiem, ka vispirms ir garīgi jāsagatavo sava sirds Kunga atnākšanai, lai neaizmirstu, kam par godu Ziemassvētki tiek svinēti. Ja mūsdienās tie ir pārvērsti praktiski tikai par dāvanu došanas laiku bērniem, tad vajadzētu labi padomāt, kādu dāvanu mēs uzdāvināsim īstajam šo svētku Jubilāram – Jēzum. Citādi Viņš patiešām tiek aizmirsts un netiek pat pieminēts!

Tā esot noticis kāda bērna kristību gadījumā. Kad pēc kristībām visi pārradušies mājās, aizmigušo bērnu nolika uz gultas, bet vecāki steidza gatavot mielastu ciemiņiem. Notika tā, ka sanākušie viesi sāka sviest savus mēteļus, kur pagadījās, arī uz vecāku gultas, kurā bija steigā nolikts jaunkristītais, un reibumā daži pat nepamanīja, ka uzsvieduši savas virsdrēbes arī bērnam. Jautri saskandinot uz bērna veselību, neviens pat neatcerējās paskatīties, kas notiek ar mazo. Beidzot vecmāmiņa sāka jautāt, kur tad ir svētku jubilārs. Tad visi sāka bērnu meklēt, kamēr to atrada zem mēteļu kaudzes nosmakušu.... Traģiski beidzās šie bērna kristību svētki, kuros jubilārs tika pavisam aizmirsts, jo centrālo vietu ieņēma dzeršana, dzīrošana, izpriecas, tosti, jautrība, bet tikai ne bērniņš, kam par godu šīs dzīres tika rīkotas.

Vismīļie draugi! Neļausim mūsdienu sabiedrības biznesam nogalināt skaisto un svarīgo Adventa laiku, kas mūs pakāpeniski noskaņo Kristus Dzimšanas svētku gaisotnei, pārdomājot Vecās Derības laika ilgo gatavošanos Glābēja atnākšanai cilvēka miesā. Mācīsimies arī mēs gaidīt īsto svētku dienu, jo visa mūsu dzīve ir gaidīšanas laiks pirms tikšanās ar mūsu Radītāju un Tēvu, kad pārkāpsim mūžības slieksni, par ko mums atgādina Adventa vainaga zaļie zari un tajā dedzinātās četras sveces. Katra cilvēka mūžā reiz pienāk ceturtais dzīves gadalaiks, tāpēc labi sagatavosim savu sirdi šim mirklim, lai Pestītāja atnākšana mūs nepārsteidz nesagatavotus. Ja tu iemācīsies savai sirdij uzdāvināt pašu Bērniņu Jēzu, kas vēlas piedzimt, draugs, tieši tavas sirds “betlēmītē”, tad noteikti arī tava sirds kļūs par mīļāko dāvanu Viņam. Uzdāvini to Bērniņam Jēzum, un tu piedzīvosim patiesu kristieša prieku un Dieva svētību savā dzīves Adventā.

Mieramtuvu.lv