Tieši veselīga ģimene ir vieta, kur bērns var sajust, ka ir mīlēts un pieņemts; tur tiek dziedinātas cilvēka dabiskās bailes un viņš var saprast savu lielo vērtību Dieva acīs. Diemžēl ģimene ir arī vieta, kur bērns bieži vien saņem dziļus ievainojumus, ja ģimenisko gaisotni aizklājis grēks, atkarības un naids. Arī mūsu sabiedrībā parādās tādi politiskie uzskati, kas dabisku ģimeni vēlētos nolikt vienā līmenī ar nedabiskām saiknēm. Un tas ir liels izaicinājums kristiešiem – aizstāvēt kristīgas vērtības un ģimeni kā Dieva iedibinājumu.
No 5. līdz 19. oktobrim Romā notika Bīskapu sinode, kas tika veltīta tieši mūsdienu izaicinājumiem un vajadzībām, kas attiecas uz ģimeni. Tā bija ļoti nozīmīga gan bīskapu, gan laju – visu delegātu tikšanās, kurā izskanēja kristiešu balsis no visām pasaules malām, lai sniegtu pāvestam pašreizējās situācijas vērtējumu par dzīvi ģimenēs un piedāvātu savu padomu jomas uzlabošanai. Kad pāvests Francisks atklāja sinodi, balstoties uz Evaņģēlija līdzību par strādniekiem vīnadārzā, viņš uzsvēra Baznīcas ganu atbildību par Baznīcu – Dieva vīnadārzu – un atgādināja sinodes tēviem, ka viņu uzdevums ir rīkoties Dieva tautas labā ar vislielāko atbildību Dieva priekšā.
Pirmajā sinodes darba dienā pāvests Francisks aicināja visus delegātus runāt atklāti un godīgi visu to, ko sirds saka, nebaidoties, kā un vai viņu viedoklis tiks pieņemts, un, no otras puses, pāvests aicināja ieklausīties ar patiesu interesi. Ir arī jāpiebilst, ka sinode nav parlaments, kas meklē politisko risinājumu vai jaunu Baznīcas mācību, sinode ir tikai padomu instruments pāvestam. Sinodes galvenais uzdevums ir attīstīt spēju ieklausīties – lai tie, kas vada, spētu sadzirdēt tos, kas tiek vadīti.
Sinodes laikā tika pārrunātas ļoti svarīgas un arī sāpīgas tēmas. Piemēram, vai būtu iespējams ļaut pieņemt Euharistijas sakramentu tiem, kas šķīrušies un no jauna laulājušies bez Baznīcas svētības. Tika uzsvērta doma, ka uz šiem cilvēkiem jāskatās ne tikai no juridiskā, bet arī no sakramentālā skatpunkta. Tie ir cilvēki, kas cīnās, un viņiem arī ir vajadzīgs Kristus. Un jāredz arī atšķirība starp tiem, kas pametuši savu laulāto draugu, un tiem, kas tikuši pamesti. Tāpat arī konkubināta jautājums – tika pateikts, ka ne vienmēr cilvēki, kas izvēlas dzīvot kopā bez Laulības sakramenta, to izvēlas tāpēc, ka gribētu pretoties baušļiem, bet bieži vien tā notiek tīri ekonomisku un sociālu iemeslu dēļ. Un jāņem vērā, ka šeit ir runa par kristiešiem visā pasaulē, kuri dzīvo ļoti dažādos sociālajos apstākļos. Sinodes tēvi sūtīja savu vēstījumu arī ģimenēm, kas cieš tajās valstīs, kur ir karš, ģimenēm, kas cieš no vardarbības, cilvēku tirdzniecības un citiem noziegumiem. Tika uzsvērta cilvēka cieņa Dieva acīs un viņa aicinājums dzīvot pilnvērtīgi, pēc Dieva plāna, kā mīlētam Dieva bērnam.
Tas, kas mani īpaši uzrunāja, ir īsta interese par konkrētu cilvēku, par viņa stāvokli un apstākļiem, kuros tas dzīvo. Sinode parādīja cieņu pret cilvēku un nebaidījās aptvert arī sāpīgas problēmas. Bet visvairāk mani uzrunāja vēlme atteikties no citu cilvēku tiesāšanas un griba tiešām saprast, kāpēc cilvēks atrodas tur, kur viņš ir. Tā ir īsta vēlme palīdzēt cilvēkam un vest viņu pie Kristus.
Šodien, Svētās ģimenes svētkos, aicinu katru no mums pievienot gan savas lūgšanas, gan arī savu apņemšanos mazāk tiesāt un vairāk censties saprast otru cilvēku. Tas ir aicinājums cienīt citam citu un mīlēt, kā Kristus mums ir pavēlējis. Mieramtuvu.lv
Foto: News.va |
