Šīsdienas Evaņģēlija fragments, ko uzrakstījis svētais Marks, stāsta par to, kā Jēzus piecēla no karsoņa apustuļa Sīmaņa sievasmāti un pēc tam izdziedināja daudzus, ko mocīja dažādas kaites, un izdzina daudzus ļaunos garus. Ar Jēzu virs zemes atnāca Dieva valstība, tika pasludināts Evaņģēlijs un tam kā līdzejošas zīmes sekoja brīnumi, tajā skaitā dziedināšanas gadījumi.
Dziedināšana un atbrīvošana ir tā Jēzus Kristus pestīšanas plāna daļa, pēc kuras ilgojas daudzi jo daudzi cilvēki, kam ir kādas slimības vai vājības, daudzi, kas ir salauzti savā garā un sirdī. Jēzum šo cilvēku ir žēl, jo Viņš ir žēlsirdīgs, labvēlīgs un līdzjūtīgs. Ne velti Vēstules ebrejiem autors saka: “Mūsu Augstais priesteris nav tāds, kas nespēj just līdzi mūsu vājībām, bet ir tāpat pārbaudīts visā, izņemot grēku.”
Dieva Vārds runā ne tikai par miesas, bet arī par sirds dziedināšanu. Bieži vien nospiesta sirds un ievainota dvēsele rada lielākas ciešanas nekā miesas slimības. Psalmu vārdi labi atklāj šīsdienas labo vēsti sirdī satriektajiem: Kungs ir viņiem tuvu, Kungs tos mierina un sadziedē viņu brūces, Kungs atpestīs tos, kas salauzti garā.
Tātad Jēzus vēlas mūs mierināt mūsu bēdās, Viņš vēlas dziedināt mūsu ievainojumus. Var rasties jautājums: kādā veidā?
Jēzus mūs dziedina ar svētajiem sakramentiem, īpaši ar tā saucamajiem dziedināšanas sakramentiem – ar grēksūdzi un slimnieku svaidīšanu. To apliecina šie katehisma vārdi: “Kungs Jēzus Kristus, mūsu dvēseles un miesas dziedinātājs, .. ir gribējis, lai Viņa Baznīca Svētā Gara spēkā turpinātu Viņa dziedināšanas un pestīšanas darbu arī savu locekļu vidū. Tāds ir abu dziedināšanas sakramentu .. mērķis.”
Jēzus mūs dziedina ar savu Vārdu. Ja lasām Svētos Rakstus, mēs sevi it kā “pieslēdzam sistēmai”, runājot medicīnas terminos. Šī “Svētā Gara sistēma” skalo no mums laukā sārņus un baro mūsu garu ar tā dzīvībai nepieciešamajiem elementiem. Jo biežāk pieslēdzam sevi “Svētā Gara sistēmai”, jo veselīgāks ir mūsu garīgais organisms un arī fiziskais organisms, jo tie abi ir saistīti.
Jēzus mūs dziedina caur lūgšanu – tad, kad pielūdzam Jēzu Vissvētākajā Sakramentā, lūdzamies Rožukroni vai piedalāmies slavēšanas lūgšanā. Slavēšana dziedina, jo liek mūsu skatienam novērsties no sevis un savām problēmām un pievērsties Kungam. Slavēšanas nozīmīgumu apliecina šīsdienas psalma vārdi: “Slavējiet Kungu, jo labi ir dziedāt mūsu Dievam, jauki ir teikt slavas dziesmu.”
Visbeidzot, Jēzus mūs dziedina ar citu cilvēku starpniecību. Labs ārsts vai psihologs var būt Dieva rokas šajā pasaulē. Saruna ar draugu vai kādu citu uzticības personu spēj nest lielu atvieglojumu salauztai sirdij. Mēs esam cits citam vajadzīgi, mēs nedrīkstam palikt vieni.
Kāpēc Jēzus vēlas dziedināt? Uz šo jautājumu atbild šīsdienas Evaņģēlija lasījums. Pestītājs piecēla Sīmaņa sievasmāti no slimības gultas, un viņa tos apkalpoja. Ja mēs esam slimības gultā, citiem ir jāpalīdz mums, bet, kad izveseļojamies, varam palīdzēt citiem. Cilvēka sūtība, kā to daudzkārt uzsvēra svētais Jānis Pāvils II, ir “dāvāt sevi otram”. Mēs varam labāk īstenot savu cilvēciskumu, “dāvāt sevi”, ja esam dziedināti dvēselē un miesā.
Brāļi un māsas Kristū! “Bēda man, ja es Evaņģēliju nesludinātu!” šodien saka apustulis Pāvils. Viņš norāda uz vēl vienu kristieša veselības aspektu, kas ir Evaņģēlija sludināšana.
Evaņģelizācija ir ne tikai ticīgo cilvēku sūtība, bet arī profilaktisks līdzeklis pret skumjām un grūtsirdību, kā to norāda Svētais tēvs Francisks savā Apustuliskajā pamudinājumā “Evaņģēlija prieks”. Varbūt tāpēc tik maz prieka mūsu ikdienā, ka maz tiek pasludināts Evaņģēlijs?
Tomēr nedrīkstam aizmirst ticības patiesību, ka pestīšana, tajā skaitā dziedināšana, visā pilnībā nav piederīga šai pasaulei. Uz to norāda Vecās Derības ciešanu vīrs Ījabs šīsdienas pirmajā lasījumā, uzsverot zemes dzīves nepastāvīgumu un trauslumu. “Tu mūs esi radījis sev, un mūsu sirds ir nemierīga, kamēr tā neatdusēsies Tevī,” apdomājot šo patiesību, raksta svētais Augustīns darbā “Confessiones”.
Slavēsim mūsu Kungu, kura gudrībai nav mēra, par to, ka Viņš visu tik brīnišķīgi iekārtojis šajā pasaulē un mūžībā! Amen. Mieramtuvu.lv |
