"Šis seminārs ir vēlme pamazām aktivizēt karitatīvo darbu mūsu diecēzē," saka Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins. "Kā tas viss izvērtīsies, tas vēl ir Dieva ziņā, bet vajag spert pirmos soļus. Iedrošinājumam spert šos soļu vēlos nedaudz padalīties ar domām par žēlsirdību: "Ir pietiekoši tikai daži sāls graudiņi, lai papildinātu ēdienu un darītu to garšīgu. Kristus evaņģēlijā saka, ka mums jābūt par zemes sāli. Sāls trūkums organismā ir zināmas nepilnvērtības forma. Sāls ir būtiski nepieciešams dzīvībai. Līdzīgi arī pasaule, kura atmet Dievu, ir vāja un slima. Pasaules „zupā” ļoti bieži pietrūkst „žēlsirdības šķipsniņas”, „cilvēcības garšvielu”, „Dieva mīlestības garšas”. Jēzus saka: „Jūs esat zemes sāls.” Būt par zemes sāli nozīmē dzīvē vadīties pēc Kalna svētību likuma, būt žēlsirdīgiem, mīlēt ienaidniekus, piedot, sargāt patiesību, nest mieru un par to rūpēties, izvairīties no vardarbības un atriebības, pasniegt roku pakritušajam, dot, pretī neko negaidot. Visu to darīt pretēji pasaules uzskatam, kura domā, runā un dara pretēji, kura to visu izsmej. Atcerēsimies, ka Kristus neteica: Jūs esat pasaules cukurs, neteica arī: Jūs esat pasaules pipari. Jēzus saka: „Jūs esat zemes sāls!” Cilvēki negrib dzirdēt mūsu saldās, glaimojošās runas, nedz draudu pilnās pamācības. Viņi vēlas redzēt mūsu darbus. Pravieša Isaja grāmata mums liek īpaši aizdomāties par žēlsirdību. Tas ir viens veids kā būt par zemes sāli. Caur pravieti Dievs mūs iedrošina: „Dalies savā maizē ar izsalkušo, uzņem mājās nabagus un tos, kam nav pajumtes. Kad redzēsi kādu esam kailu, tad apģērb viņu un neatraujies no sava tuvinieka.” Tādā veidā caur Svētajiem Rakstiem Dievs mums pavisam skaidri norāda, kas darāms, lai izpildītu šo svētību. Šodien populāri ir sasaukt visādas konferences un samitus, rakstīt visādus projektus, tam iztērē milzīgus līdzekļus un tas viss, lai it kā palīdzētu tiem, kas ir trūcīgi, kas cieš badu, bet situācija nemainās un pat ja mainās, tad ļoti lēnām, gausi, ņemot vēra ieguldītos līdzekļus. Dievs mūs ikvienu pamudina rīkoties, lai šī situācija mainītos. Nav varbūt nepieciešamas lielas organizācijas, lieli projekti, bet katram cilvēkam ir jābūt gatavam steigties palīgā tā, cik ir viņa spēkos. Nav jāgaida īpaši notikumi vai nelaime, lai būtu žēlsirdīgs, bet ir jāsāk ar ikdienu, ar savu ģimeni, radiniekiem, kaimiņiem, darba vai skolas biedriem, tas jādara arī draudzē un ne jau lielās lietās, bet tieši tāpat ikdienišķākajās lietās un situācijās. Caur žēlsirdību atklājas mūsu līdzība Dievam, kurš ir žēlsirdīgs, kurš vienmēr cilvēkam dod iespēju. Žēlsirdībai Dievs nav norādījis tikai vienu ceļu un neteica, ka, ja kāds nenes simtkārtīgus augļus, tad nemaz nav ko sākt, bet gan, ka žēlsirdīgs būs arī tas, kurš nes sešdesmitkārtīgus augļus, un ne tikai tas, bet arī tas, kurš nes trīsdesmitkārtīgus augļus (Mateja 13, 19). To Viņš darīja tādēļ, lai atklātu, ka žēlsirdība ir kaut kas viegls, kaut kas ko var darīt ikviens, arī nabags. Vēl vairāk. Kristus Kalna svētība saka: „Svētīgi žēlsirdīgie, jo viņi tiks apžēloti.” Tātad, caur žēlsirdību pret līdzcilvēku, cilvēks var iemantot Dieva žēlsirdību un ne tikai žēlsirdību. Caur to pašu pravieti Isaju Dievs mūs iedrošina uz žēlsirdību apsolīdams palīdzību: „Tu sauksi un Kungs tevi uzklausīs. Tu sauksi pēc palīdzības, un Viņš sacīs: „Te Es esmu”; „Ja dosi izsalkušajam savu maizi un apmierināsi apspiestu dvēseli, tad tumsā uzausīs tava gaisma un tava tumsa kļūs kā dienas vidus”.” Tas ir liels iedrošinājums mums visiem nenobīties no savas dzīves grūtās situācijas un mācīties būt žēlsirdīgiem. Dievs var izmainīt mūsu grūto situāciju, jo Viņš ir uzticīgs saviem solījumiem. Ikvienu žēlsirdīgo, kas sauks uz Dievu, Viņš uzklausīs, palīdzēs visās viņa vajadzībās. Un arī tas vēl nav viss. Pieļauju, ka ir daži skeptiski noskaņoti cilvēki, kuriem būtu savs viedoklis un savi aizbildinājumi. Gribu arī viņus aicināt nolikt nedaudz malā savu viedokli un savus aizbildinājumus un, ja tā drīkst teikt, paeksperimentēt, uzņemties zināmu risku. Pravieša Malahija grāmatā (Mal. 3) mēs lasām, ka Dievs pieļauj, ka mēs Viņu pārbaudītu, vai tiešām Viņš svētī tos, kas ir gatavi ziedot Kunga vārdā un Kungam, kurš ir mūsu tuvākajos, kurš ir Baznīcā: „Pārbaudiet Mani, saka Kungs, vai Es neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” (Mal. 3, 10) Tas ir vēl viens iedrošinājums. Mēs drīkstam to darīt pēc paša Dieva pamudinājuma un tieši ar šo domu - iepazīt Dieva darbību caur žēlsirdību, caur līdzdalību Viņa darbos. Ja vēl kāds caur mūsu darbiem tuvojas Dievam, tad Dievs caur mums ir paveicis lielas lietas. Evaņģēlijā lasījām, ka pats Dievs caur to tiek pagodināts: „Lai cilvēki redzētu jūsu labos darbus un slavētu jūsu Tēvu, kas ir debesīs."" Pirmais brīvprātīgo izglītības seminārs notiks 28. februārī Liepājā, Kūrijas pagraba zālē (Peldu ielā 15, ieeja no pagalma Rakstvežu ielā). Dalība bezmaksas. Pieteikšanās un info - 26093782. Semināra programma: 11:00 Pulcēšanās un reģistrēšana
11:20 Bīskapa V.Stulpina uzruna un svētība
11:30 Komunikācijas pamatiemaņas
13:00 Tējas pauze
13:30 Komunikācijas barjeras Lektors: Claudio Rivera, MBA. Ph.D., Rīgas Biznesa skola. Lekcijas sniegs brīvprātīgajiem, nepieciešamās pamatzināšanas želsirdības darbu jomā. Pēc pilna apmācības semināra dalībnieks saņems ar bīskapa V. Stulpina parakstu apliecinātu sertifikātu par pamatzināšanu apguvi. Visi laipni aicināti piedalīties! |
