Gadās, ka baušļi (un viss labi zināmais) bieži tiek izmantoti, lai pamatotu savus argumentus, intereses vai vienkārši tiktu iepīti jokos, tādējādi kompromitējot šīsdienas lasījuma vērtību mūsdienu lasītāja acīs. Baušļu rašanās vēsture ir gara un interesanta, taču šeit es vēlos tikai izcelt baušļu centrālo nozīmi un to, ka te nav runa tik daudz par pilnīgu likumu, kā par baušļu mērķi – Izraēlim tas ir Dieva gribas paraugs, un ar tā starpniecību tiek iedibināta Mozus-vidutāja loma.
Lasot tālāk šīsdienas lasījumus, mēs redzam, kā svētais Pāvils nāk klajā ar apgalvojumu, kas var pārsteigt, – Pāvils raksta, ka viņš sludina krustāsisto Kristu, kas kādam var šķist muļķība, tomēr tā piedāvā atbildi cilvēku meklējumiem. Tādējādi Pāvils savā ziņā piedāvā paradoksālu Dieva tēlu. Taču Pāvila – un mūsu – Dievs spēj piesaistīt un motivēt cilvēkus Viņam sekot.
Par to liecina arī šīsdienas otrais lasījums no Jaunās Derības – seko lasījums no Jāņa evaņģēlija, kas liek it kā paskatīties uz Jēzu no citas puses. Šis lasījums atklāj Jēzu, kuram ir stingra pārliecība, mērķi un drosme tos īstenot. Esmu pārliecināts, ka Jēzum nav nekā kopīga ar to personu, kura tiek kultivēta stereotipos, – bezmugurkaulains un nepārliecināts cilvēks, kas aprobežojas ar naivām un nepārliecinošām frāzēm. Gluži pretēji, Jēzus ir dziļi iesaistīts savas sabiedrības aktivitātēs un problēmās. Jēzus pazīst sabiedrības un tempļa liekulību, un Viņš no tā visa nedistancējas – Viņš ir centrā un šo situāciju risina.
Pārdomājot šīsdienas lasījumus, varam sasaistīt Veco un Jauno derību – Jēzus ir jaunais vidutājs, kā reiz bija Mozus, un ar savu mācību un, pats būtiskākais, ar savu dzīvi Viņš atklāj Dieva nodomu cilvēcei, jaunajam Izraēlim. Un ir kāda būtiska nianse – tas nav sastindzis, neelastīgs likums, bet gan Dieva plāns un nodoms tieši mums. Šī nodoma izpratne un īstenošana ir mūsu katra uzdevums – mums, Jēzus sekotājiem, ir jāaug un jānobriest, šo likumu pildot. Dieva likuma pildīšana ir kā ceļš, kas var vest cauri nepatīkamām, iepriekš nezināmām vietām, pa to ejot, ir iespējama vilšanās un sāpes, taču svarīgāk ir tas, ka šis ceļš arī iedvesmo, stiprina un vada mūs. Dieva likuma priekšā nav iespējams palikt vienaldzīgam, tas ir prasīgs, taču tā pildīšana spēj pārveidot dzīvi!
Kāds no anglikāņu bīskapiem reiz kādā intervijā teica, ka pat šaubas var palīdzēt “brist” cauri cietumiem, kuros mēs paši sevi mēdzam ieslodzīt. Šis bīskaps runāja par ticības šaubām, par Dieva likuma kritiku un par to, kā mēs, cilvēki, reaģējam, sastopoties ar Dieva likuma radikālismu. Tikai tad, kad ir gūta dziļi personiska pieredze, proti, tikai tad, kad Dieva likums ir ierakstīts cilvēka sirdī un ir kļuvis par viņa personisku vērtību un dzīvesveidu, ir iespējams nešaubīgi liecināt par Kristus Labo Vēsti. Cilvēki var nodot tālāk Kristus nestās vērtības – no cilvēka cilvēkam, no paaudzes paaudzei – tad, ja tā nav liekulīga vai tukša manipulācija ar svešiem dārgumiem. Ja mēs dzīvosim to, kam ticam, varam būt pārliecināti, ka ne kristīgās vērtības, ne Dieva likuma pildīšana nebūs šķērslis mūsu laimei, bet gan tieši tās atbalsts un garantija!
Noslēgumā vēlos aicināt, lai šajā Gavēņa laikā mēs nenodarbotos tikai ar ārējo, redzamo mērķu īstenošanu, bet gan lai šie ārējie mērķi iesakņojas dziļi mūsos. Un tādējādi lai visu mūsu Gavēņa laika nodomu kulminācija būtu sirds un prāta pārveide pēc Dieva plāna. Mieramtuvu.lv |
